Kā alus lietošana ietekmē cilvēku un vai no tā ir vairāk kaitējuma vai labuma - šķiet, ka cilvēkiem jau sen bija jāatrod atbilde uz šiem jautājumiem, jo alus ir viens no senākajiem dzērieniem. Jau piecus tūkstošus gadu senā pagātnē šumeri savās ķīļrakstu tabulās sīki aprakstīja šī dzēriena pagatavošanas receptes. Arī seno ēģiptiešu atstātajās liecībās ir atrodami pierādījumi par alus gatavošanu – arheologi ir atraduši alus darītavas atliekas, kuru pastāvēšana ir attiecināma uz valdnieces Nefertiti laikiem.
Savukārt viduslaiku Eiropā alus lietošana palīdzēja tikt galā ar mēra un holeras epidēmiju, un iespējams, ka «dzīru dalībnieki mēra laikā» nevis dzīroja, bet gan izpildīja toreizējās mediķu rekomendācijas un dzēra alu.
Pinte alus pirms izēst visu aptieku
Par to, cik labs, veselīgs un visādi citādi vērtīgs dzēriens ir alus, ir daudz un dažādi pētījumi, atklājumi, zinātniskie traktāti un ārstu viedokļi. Taču pirms iepazīties ar daļu no tiem, svarīgi ņemt vērā, ka arī lietojot alu nepieciešams atcerēties par mēru!
Alus satur vairāk kā 30 dažādus minerālus un mikroelementus. Vienā litrā miestiņa ir gandrīz puse no magnija dienas devas, 40% fosfora un 20% kālija dienas devas. Alus sastāvā esošais kalcijs un magnijs aizkavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos.
Zemais nātrija saturs alū nodrošina aizsardzību pret tūsku, bet mainīgais kālija un nātrija samērs (kālija saturs samazinās) sekmē diurētisko darbību.
Alus sastāvā ir arī augļskābes un pienskābes. Tās sekmē gremošanu, pozitīvi iespaido zarnu trakta darbību un iznīcina baktērijas. Mūsdienās čehu ārsti iesaka alu lietot katru dienu pēc kuņģa – zarnu trakta operācijām. Savukārt ogļskābe, kas ir alū, izvada sārņus, noņemot slogu no nierēm. Vācijā, Dānijā un Austrijā strādniekiem, kuri strādā organismam kaitīgā vidē, kur iespējama organisma sāļu disbalansa veidošanās, kas savukārt var radīt nieru saslimšanu risku, izsniedz neattīrītu, bezalkoholisku alu.
Dr. R.Kērtiss Elisons, Bostonas Universitātes profilaktiskās medicīnas un epidemioloģijas nodaļas vadītājs un veselīgā dzīvesveida institūta direktors, uzskata, ka alus lietošana ir viena no veselīga dzīvesveida sastāvdaļām. Dr. Elisons apgalvo, ka dažādu priekšnosacījumu - regulāri fiziskie vingrinājumi, sabalansēta pārtika, nesmēķēšana, liekā svara neesamība – apvienošana ar alus lietošanu palīdz samazināt divu lielāko šī gadsimta slimību risku par 80% - sirdsslimības un cukura diabētu. Dr. Elisons uzsver, ka bieža (pat ikdienas) alus patērēšana ir veselīgāka nekā tā lietošana tikai ik pa laikam. Galvenais aspekts, protams, ir patērētā alus daudzums. Viņš nerekomendē konkrētu tilpumu, jo katram cilvēkam tas ir individuāls, bet daudzi mediķi iesaka orientēties uz 25 gramiem tīrā spirta patēriņa dienā, kas ir 0,5-0,7 l alus. Tiem, kas alu un citus alkoholiskus dzērienus patērē mērenā daudzumā, risks saslimt ar diabētu samazinās par 33-56% salīdzinājumā ar atturībniekiem. Tie, kas patērē šos dzērienus palielinātā daudzumā, efekts ir pretējs - risks saslimt ar diabētu ir par 43% lielāks.
Pētījumā, ko publicēja autoritatīvais medicīnas žurnāls „Annals of Nutrition and Metabolism”, piedalījās 57 veselas sievietes un vīrieši, kuri eksperimenta vajadzībām atturējās no alus lietošanas 30 dienas. Pēc 30 dienām projekta dalībnieki sāka dzert alu - dienā sievietes pa 330 ml un vīrieši - pa 660 ml. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pēc šī alus lietošanas 30 dienu kursa imūnsistēmas rādītāji dažādos parametros uzlabojās, īpaši sievietēm.
Mūsdienās Čehijas un Austrijas klīniku pacientiem, kas cieš no uroloģiskajām saslimšanām, ārstēšanās kūrē tiek iekļauts alus. Nierakmeņu ārstēšanas gadījumā ārsti iesaka dzert pusglāzi alus 2-3 reizes dienā pirms ēdienreizēm, katru reizi alum pievienojot vienu līdz divus pilienus citrona eļļas. Zinātnieki no Bostonas (ASV) jau 1993. gadā noskaidroja, ka nierakmeņu izvadīšana ir tieši saistīta ar aktīvu šķidruma patēriņu. Lietojot ikdienā divus litrus ūdens, nierakmeņu rašanās risks samazinās par 40%, patērējot 0,5 litri kafijas – par 25%, vienu litru tējas - par 70%, bet 0,5 l alus - par 62%.
Briseles simpozijā Eiropas un ASV zinātnieki daloties pieredzē par saviem pētījumiem nonāca pie vienbalsīga secinājuma: alus var uzveikt vēzi. Alus izvada no organisma kancerogēnās vielas un mazina risku saslimt ar vēzi. Japānas zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāra alus lietošana 2-3 reizes pazemina šo risku. Dažādu onkoloģisku slimību profilaktiskai ārstēšanai ārsti rekomendē lietot 0.3 l alus dienā.
Spāņu zinātnieki uzskata, ka alus labāk stabilizē šķidruma līmeni atūdeņotajā organismā, nekā ūdens. Profesors Emanuels Garsons no Granadas Universitātes apgalvo, ka alus burbulīši palīdz remdēt slāpes, bet ogļhidrāti, kuri ir šajā dzērienā, ļauj atgūt zaudētās kalorijas. Profesors Garsons piedāvāja saviem studentiem veikt fiziskus vingrinājumus laikā kad gaisa temperatūra sasniedza aptuveni 40 grādus pēc celsija. Pēc tam vienai grupas daļai deva pa pintei alus, bet pārējie saņēma tādā pašā daudzumā ūdeni. Pēc profesora novērojumiem šķidruma līmenis atjaunojās labāk tiem, kas dzēra alu.
Alus izmantojams arī skaistuma vairošanai. Alus sejas masku un krēmu sastāvos veicina grumbu izlīdzināšanos. Piemēram, var sajaukt olas dzeltenumu ar alu un izmantot kā atjaunojošu masku sejas ādai. Alus maskas labvēlīgi ietekmē taukainu ādu, paaugstinot tās elastīgumu, uzlabojot asinsriti, mazinot tauku veidošanos un sašaurinot poras. Izvairīties no grumbām palīdz arī svaiga alus putas, ko lieto kā masku.
Sirds un asinsvadu slimniekiem
Pētījumi ir atklājuši, ka sievietes dzerot vienu alus pudeli dienā un vīrieši - līdz divām alus pudelēm, samazina infarkta, sirds un vaskulāro slimību risku. Tiem cilvēkiem, kuri patērē alu mērenos daudzumos, ir par 30-40% mazāks koronāro sirds saslimšanu risks nekā tiem, kuri alu nedzer. Alus satur tādu pašu polifenolu (antioksidantu) daudzumu kā sarkanvīns un tajā ir 4-5 reizes vairāk polifenolu nekā baltajā vīnā.
Diskusijās par alus lietošanas pozitīvo ietekmi vai kaitējumu iesaistījās arī mūki no Spānijas pilsētas Leonas klosteriem. Mūki brīvprātīgi pieteicās vairākus desmitus dienu savā ēdienkartē iekļaut alu, tādejādi ar savu pieredzi pierādot, ka šī putotā dzēriena mērena lietošana ļauj pazemināt sirds - asinsvadu saslimšanas risku. Šo nestandarta pētījumu veica Spānijas dietoloģijas un pārtikas sabiedrības zinātnieku grupa kopīgi ar Valensijas universitātes medicīnas fakultātes vadošo ārstu Viktoru Valjē. Kā eksperimenta dalībniekus izvēlējās 50 mūkus no Leonas klostera, viņu vecums nepārsniedza 68 gadus, katrs no tiem dzīvoja samērīgu un noteiktu dzīvesveidu. Tas pilnībā atbilda pētījuma mērķiem, jo bija nepieciešama ļaužu grupa, kurus dietologi varētu kontrolēt. 45 dienas pēc kārtas mūkiem deva dzert bezalkoholisko alu - katram pa divām pudelēm dienā. Pēc pusgada pārtraukuma mūki 30 dienas pēc kārtas saņēma koncentrētu izspiestu apiņu sulu. Eksperiments tika pabeigts veiksmīgi - mūku organismā tika fiksēti antioksidanti un organisma aizsardzības palielināšanās pazīmes. Kopējais holesterīna līmenis asinīs bija krities par 6%, kā arī pazeminājies citu kaitīgo vielu saturs, kas izraisa sirds - asinsvadu saslimšanas un iekaisumu rašanās paaugstināto risku.
Alus – nomierinošais socializētājs
Kā pierāda ilggadēji zinātniskie pētījumi, mērena alus patērēšana labvēlīgi iespaido cilvēka nervu sistēmu, nomierina, noņem aizkaitināmību un uzlabo savstarpējās attiecības. Alus ir dzēriens, kas neprasa izsmalcinātību, tas rada nepiespiestu, brīvu noskaņu. Lielbritānijas un Vācijas ārsti cilvēkiem gados, īpaši pilsētniekiem, rekomendē izdzert 0,5 l alus vienu stundu pirms miega, lai uzlabotu miega kvalitāti.
Skandināvijas valstīs ārsti iesaka alu lietot depresijas gadījumā, jo tur alus oficiāli ir atzīts par antidepresantu. Bostonas Psihiatriskās klīnikas (ASV) ārsti saviem pacientiem pirms kāda laika bija sākuši dot medikamentu vietā pa alus pudelei dienā, kā rezultātā pēc dažiem mēnešiem daudziem pacientiem bija novērojama slimības parādību izzušana.
Nav noslēpums, ka tieši bioloģiski aktīvām vielām, ko alus iegūst no apiņiem, piemīt nomierinoša, baktēriju vairošanos mazinoša un pretsāpju iedarbība. Ne velti zināmā Valokordīna sastāvā iekļauta apiņu ēteriskā eļļa. Ņemot vērā šīs īpašības dažkārt alu var lietot kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlu gadījumā. Ārstēšanai izmanto 1 alus glāzi pirms nakts miega. Kursa ilgums 12-15 dienas.
Alus – ilgākai un laimīgākai dzīvei
Alus ir kļuvis par sportistu un polārpētnieku ikdienas ēdienkartes sastāvdaļu. Čehijā un Slovākijā alus ir iekļauts hokejistu ēdienkartē. Savukārt Itālijas sporta ārsti uzskata, ka 1 litrs alus dienā uzlabo koncentrēšanās spējas, saīsina reakcijas laiku un palielina muskuļu spēku. ASV ir novērots, ka alus ideāli atjauno iztērēto enerģiju un šķidrumu pēc ilgstoša skrējiena.
Kāds čehu ārsts iesaka vīriešiem katru dienu dzert alu, jo viņa pētījumi parāda, ka alus pozitīvi ietekmē seksuālo dzīvi. Viņš uzskata, ka alus ir labākais dabiskais stimulators, kas rada iespēju vīriešiem dzīvot pilnvērtīgu seksuālo dzīvi Vietējam Čehijas laikrakstam ārsts teicis: “Pamatojoties uz klīniskajiem testiem, noteikti var apgalvot, ka mērens alus daudzums mazina risku saslimt ar aterosklerozi, kas ir viens no erekcijas disfunkciju iemesliem.”
Īpašos testos ir noskaidrots, ka ilgāk dzīvo cilvēki, kas patērē alkoholu – tai skaitā arī alu, protams, tikai mērenos daudzumos. Tie pagarina savu dzīvi par trīs gadiem, bet atturībnieki - saīsina par trīs gadiem.
