Zinātnieki prognozē siltākas ziemas un biežākas vētras

LETA, 05.08.2008. 16:25

Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā prognozē jūras līmeņa paaugstināšanos, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras, teikts Vides ministrijas (VidM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām".

Zinātnieki norāda, ka jūras līmeņa paaugstināšanās paaugstina plūdu riska iespējas, biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, kā arī palielinās jūras plūdu un krasta erozijas risks.

Eksperti prognozē izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku pētījumi liecina, ka ir novērots būtisks temperatūras pieaugums janvārī, februārī un martā. Latvijā kopumā pēdējos 50 gados atmosfēras nokrišņu gada summām ir tendence palielināties, tāpat ir pieaudzis veģetācijas perioda ilgums.

Klimata pārmaiņu ekonomisko zaudējumu apmērus raksturo lauksaimniecībā agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensācijas. Stihisko dabas parādību un nelaimju gadījumos 2001.gadā valsts atbalstā izmaksāts 19 101 lats, 2004.gadā - 221 908 lati, bet 2005.gadā - 440 642 lati.

2006.gadā nelabvēlīgu agroklimatisko apstākļu dēļ lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika nodarīti vēl būtiskāki zaudējumi. Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par sausuma radītiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, subsīdiju programmai papildus tika piešķirts finansējums 25,8 miljonu latu apmērā.

Pārmērīgs sausums un stipri vēji ļoti palielina meža degamības vai ugunsgrēka izcelšanās iespēju, piemēram, 2006.gadā, kas bijis viens no kritiskākajiem meža uguns apsardzībā, reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits valstī - 1929. Kopējie zaudējumi no meža ugunsgrēkiem tika aprēķināti 1,96 miljoni latu.

Ekstrēmu dabas apstākļu dēļ cieš mākslīgi atjaunotie meža stādījumi - 2006.gadā ugunsgrēki nopostīja 564 hektārus jaunaudžu, 2006.gada pavasara sausums un vasaras karstums bija galvenie iemesli, kāpēc ap 25% no tajā gadā iestādītajām platībām bija jāpārstāda.

Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča krastu piecus līdz 10 kilometrus (km) platā joslā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku, kas ir vislielākā cilvēku koncentrācija piekrastes joslā no kopējā valsts iedzīvotāju skaita starp Baltijas jūras valstīm.

Aptuveni 67% no 496 km garās krasta līnijas ir jutīgi pret noskalošanu vētru laikā. Pēdējo 70 gadu laikā, vētrās noskalojot no 50 līdz 200 m platu pamatkrasta joslu, Latvija kļuvusi mazāka par 1000 hektāriem.

Paaugstināta plūdu riska teritorijas ir Daugava un tās pietekas, Lielupes un Gaujas lejteces, Lubānas ezers un tā baseina teritorija, Bārta pie ietekas Liepājas ezerā. Jo īpaši aktuāla klimata pārmaiņu radīto risku novēršana ir Daugavā, jo Daugavas HES kaskāde - Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES - ir atzīta par nacionālas nozīmes plūdu riska teritoriju. Tāpēc svarīgs plūdu riska novēršanas faktors ir hidrotehnisko būvju pareiza uzraudzība, uzturēšana tehniskā kārtībā, kā arī to ekspluatācijas režīma stingra ievērošana.

Patlaban VidM uzsākts darbs pie "Vides politikas pamatnostādņu" izstrādes, kurās atsevišķā sadaļā par klimata pārmaiņām tiks ietverta arī piemērošanās klimata pārmaiņām politikas nepieciešamība.

Visaptverošas problēmas, kuru atrisināšanu prasa piemērošanās klimata pārmaiņām, ir zinātnisko prognožu nenoteiktību novērtēšana un samazināšana, visu partneru, ieinteresēto pušu iesaistīšana, finanšu resursu nodrošināšana pētījumiem un politikas izstrādei, ieguvumu-zaudējumu analīze, zaudējumu segšanas avotu noteikšana, bezdarbības izmaksu novērtēšana, koordinācija starp sektoriem, organizācijām un institucionālajām struktūrām.

Procesa koordinētībai un sistēmas radīšanai turpmāk paredzēts izveidot divas darba grupas - starpministriju un ekspertu. Starpministriju darba grupa izvērtēs adaptācijas jautājumu iekļaušanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Savukārt ekspertu darba grupa noteiks prioritāros rīcības virzienus, kādos nepieciešams veikt pētījumus piemērošanās klimata pārmaiņu jomā, kā arī iesniegs priekšlikumus starpministriju darba grupai.

Atslēgvārdi: baltijas jūra

Vēl par šo tēmu:

• Latvijā dzīvojošās medūzas peldētājus neapdraud

  Latvijā un pasaulē, 03.08.2008.

• Baltijas jūrā izplatās asi dzeļošas medūzas (1)

  Latvijā un pasaulē, 31.07.2008.

• Igaunija un Somija vēlas būvēt transporta tuneli zem Baltijas jūras

  Latvijā un pasaulē, 29.03.2008.

• Lietuviešu ultratriatlonists Vidmants Urbons sācis peldējumu pāri Baltijas jūrai

  Latvijā un pasaulē, 22.07.2007.

• Lietuviešu ultratriatlonists Vidmants Urbons peldēs pāri Baltijas jūrai (1)

  Latvijā un pasaulē, 14.07.2007.

• Lielākais Baltijas jūras piesārņojuma avots

  Tūrisms, 10.07.2007.

• Augstākie nomērītie viļņi Baltijas jūrā

  Latvijā un pasaulē, 12.06.2007.