Iestudējumā izmantotas Raimonda Paula dziesmas, kuru aranžējumus vīru korim veidojis Juris Vaivods. Izrādē piedalās vīru kora "Gaudeamus" grupa. Aktieri kopā ar "Gaudeamus" koristiem Pietuka Krustiņa vadītajā vīru korī "dzied uz četrām balsīm".
Kā žurnālistiem stāstīja Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, iestudēt "Mērnieku laikus" viņu pirms gadiem diviem pamudinājis SIA "Metrum" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, kurš arī kļuvis par jauniestudējuma sponsoru.
Iestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Ieva Jurjāne, gaismu mākslinieks - Agris Feldmanis, kustību režisors - Agris Daņiļevičs.
Mērnieku laiku motīvs šodienas Latvijā līdz ar privātīpašuma atgriešanos ir tapis katram latvietim tikpat skaidrs kā laikā, kad rakstīts leģendārais Kaudzīšu romāns. Režisors Kairišs, kura kontā jau ir oriģinālais Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" iestudējums, piedāvā savu versiju par "Mērnieku laikiem" - slātaviešus un čangaliešus pulcējot kopā kora mēģinājumos, kad tie gatavosies slavenajam goda mielastam, bet varbūt Dziesmu svētkiem.
Pa vidu lielajai dziedāšanai tiks izspēlēts spraigais mērnieku laiku stāsts - par uzņēmīgiem latviešiem, kas gatavi savas sirdslietas kārtot tikpat vēsu prātu kā saimnieciskos darījumus, par kukuļdošanu un ņemšanu, par zemi un mājām, kuru dēļ uz negodīgu rīcību gatavs arī krietnākais cilvēks, tā teikt, savu bērnu labākas nākotnes vārdā.
Kairišs uzsver, ka "Mērnieku laiki" ir unikāls materiāls latviešu literatūrā, - pirmkārt, tā ir izcila komēdija, otrkārt, liela traģēdija. Šobrīd šis stāsts ir ļoti aktuāls Latvijā, jo ir sajūta, ka viss, ko mēs pēdējos gados piedzīvojam, ir vieni lieli mērnieku laiki. Tāpēc ļoti svarīgi šodien šo iestudējumu veidot nevis vēsturiskā aspektā, bet gan no mūsdienu cilvēka viedokļa. Izrāde ir universāls laika izvērsums, kas apvieno vēsturiskā laika latviešu domāšanu, kas projicēta uz mūsdienu situāciju, lai veidotu precīzu latviešu antropoloģisko portretu.
Šajā universālajā skatuvē arī risinās abas galvenās sižeta līnijas Oļiņu - Gaitiņu dzimtu pretnostatījums un zemes mērīšanas kaislības. Īpaša nozīme ir Pietuka Krustiņa vīru korim, kuru mums iemieso vīru koris "Gaudeamus" Ivara Cinkusa vadībā. Kora repertuāru veido Raimonda Paula vecās un mazliet piemirstās dziesmas, kas aranžētas vīru kora versijā un tiek dziedātas četrbalsīgi. Šīs kora dziesmas palīdzēs aizkļūt līdz dīvainajam latviešu mentalitātes kodam - patriotisma, garīguma, emocionalitātes un humora sajaukumam.
