Izstādes ideja radās, novērojot, ka pēdējā laikā mākslinieka uztverē sakāpinātais radošums nereti rezultējas ar izdomas augļiem, kuriem grūti rast precīzāku apzīmējumu kā „mutanti".
„Mutācijas" jēdziena izcelsme meklējama bioloģijā, kur apzīmē novirzes no normas- pastāvīgas izmaiņas gēnos. Mutācijas dabā var rasties kā ārējās vides, tā arī iedzimtības rezultātā. Savukārt mākslas vēsturē mutanti vienmēr ir bijuši klātesoši kā pārdabiskas mitoloģiskas, reliģiskas vai fantastiskas būtnes, kas ar savu neglītumu, ļauno dabu vai citādību tiek pretstatītas labajam un harmoniskajam, tā ienesot līdzsvaru pasaules kārtībā.
Mūsdienu mākslā mutanti reti kad saglabā tiešu saikni ar reliģiju, piemēram, populārajā kultūrā sastopamais 21. gs. elks- jauno tehnoloģiju sasniegums- kiborgs, taču izstādē „Mutanti", pateicoties mākslinieku- Harija Branta, Kristiana Brektes, Intas Brūniņas, Ata Jākobsona, Vladislava Kuļkova (Sanktpēterburga), Ievas Saulītes, Kārļa Vītola- darbiem, varēs atklāt to, cik dažāda var būt to nozīme. Mākslinieku radītie mutanti iemieso baiso zemapziņas pasauli vai vēsta par mītiskajiem pirmtēliem. Tie kaitina kā formāls izaicinājums vai manifestējas kā mākslinieka rokas radīts zīmols- atšķirības zīme. Mutācijas skar arī tieši cilvēka ķermeni, brīdinot par radiācijas ietekmi, vai papildina to ar kādu jaunu funkciju.
Izstāde aicina pievērst uzmanību novērotajai sakarībai, ka ķermeniskas modifikācijas tiek izmantotas, lai izteiktos par garīgu vai fizisku cilvēka paplašinājumu. Līdzās humānajam un atpazīstamajam mūsos mīt "svešais", kas, tāpat kā līdz galam neizzinātās ķermeņa iespējas, gaida savu atklāšanas laiku un izdevību "izspraukties".
http://www.mmsalons.lv
Foto: Vladislavs Kuļkovs. Fragments no darba "Mutanta galva". 2009. Plastilīns, 23x25x25 cm