Lai gan vairums cilvēku uzskata, ka Helovīni radušies Amerikā, patiesībā tie nāk no seno ķeltu un baltu tautām. Ķelti Helovīnus uzskatīja par mirušo dvēseļu svētkiem, ko svinēja, līdz ar tumšā laika iestāšanos. Baltu kultūrā Helovīnu laiks sakrīt ir veļu laiks, kad sastopas divas pasaules - cilvēku un garu. Senie balti uzskatīja, ka šajā laikā gari nāk apciemot savus tuviniekus. Nonākot līdz Amerikai svētku nozīme būtiski mainījās, tā kļuva par izklaidi ar pārģērbšanos un saldumiem. Tas saistāms arī ar to, ka sākotnēji svētki tika saukti par "Visu svēto nakti".
Lūk, 10 interesanti fakti par Helovīniem!
Helovīnu simbols – pūce
Lai gan lielāka daļa cilvēku par tradicionālo Helovīnu svētku simbolu uzskata ķirbi, daudzviet pasaulē iecienīts Helovīnu simbols ir pūce.
Mūsdienās pūce nereti saistās ar gudrības simbolizēšanu, bet daudzu tautu mitoloģijā pūce tiek uzskatīta par tumsas valdnieci un nāves zīmi. Viduslaiku Eiropā pūces tika uzskatītas par raganām un dzirdēt tās ūjināšanu nozīmē, ka kāds cilvēks tajā mirklī mirst.
Populārākais kostīms – Mailija Sairusa un Minioni
Helovīnos viena no galvenajām izklaidēm ir pārģērbšanās. Tā ir nakts, kad cilvēki ļaujas krāšņām pārvērtībām un paslēpjas aiz maskas. Raganas, burvji, spoki, mūmijas vai citi briesmoņi - jo biedējošāk, jo atbilstošāk svētkiem! Bet gadu no gada kostīmu tendencies mainās.
Saskaņā ar 2013. gada datiem, vismeklētākais apģērbs Helovīnos ir mīlīgie, dzeltenie Minioni no animācijas filmas “Nejaukais es” un popdziedātāja Mailija Sairusa. Sarakstā tikušas vēl tādi aktuāli tēli kā filmas “Lieliskais Gestbijs” varoņi un populārā video klipa “What the Fox say?” dziedātāju kostīmi.
Samhainofobija – bailes no Helovīniem
Helovīni, lai arī daļēji asociējas ar bailēm un gariem, lielākoties tiek uztverti kā svētki, kuros ļauties priekam un jautrībai. Šīm emocijām neļaujas tie, kuri slimo ar samhainofobijas.
Samhainofobija ir patoloģiskas intensīvas bailes no Helovīniem. Cilvēki, kuri cieš no šīs fobijas, Helovīna naktī nespēj iziet no mājas, viņus var pārņemt panika, par kuras pamatu var kļūt kaķi, raganas, spoki, zirnekļi, tumsa vai kapsēta.
Galvenie slimības simptoni – pārmērīga svīšana, slikta dūša un trauksme. Bailes tiek skaidrotas ar to, ka Helovīni tiek uzskatīti par pagānu svētkiem, kad brīvi pa ielām klīst spoki un gari. Tādējādi māņticīgiem cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar šo fobiju.
Lielākais ķirbis – 824 kg
Devēti par Džeka laternām, ķirbjus liek māju logos, lai gari vieglāk spētu atrast ceļu. Apveltīti ar dažādām mīmikām – sākot no jautrām līdz šausminoši biedējošām, ķirbi ir neatņemama Helovīnu svētku sastāvdaļa.
Pasaulē lielākais ķirbis sver 824. Rekords pieder Džimam un Kelsijai Brisoniem, tēvam un meitai, kuri pašu izaudzēto ķirbi Ginesa rekordam pieteica 2011.gadā, un līdz šim tas palicis nepārspēts.
Melna un oranža – Helovīnu krāsa
Helovīnos galvenokārt dominē divas krāsas – melnā un oranžā, kas galvenokārt saistīts ar krāsu simbolisko nozīmi.
Oranžā krāsa simbolizē spēku un izturību, kas gada biedējošākajā naktī ir nepieciešami. Melnā krāsa ir nāves un tumsas simbols, atgādinot, ka svētki iezīmē robežu starp nāvi un dzīvību.
Helovīnu ticējumi
Helovīni ir nakts, kad iespējams ieraudzīt ne tikai raganas, bet neprecētas dāmas var ieraudzīt arī savu nākamo vīru!
Ja vēlaties uzzināt, kāds izskatās jūsu nākamais vīrs, ir jārīkojas sekojoši – jāpiekarina slapjas papīra loksnes kamīna priekšā, pusnaktī tajās ieraudzīsiet sava nākamā vīra seju. Pastāv otra versija - pusnaktī kāpjot lejā kāpnēm un ieskatoties spogulī, meitenes spēs ieraudzīt savu nākamo vīru.
Ja vēlaties ieraudzīt īstu raganu, nāksies uzvilkt savas drēbes ar iekšpusi uz āru un staigāt atmuguriski, pēc Helovīna ticējuma, pusnaktī varēs redzēt raganu.
Ātrākais ķirbu grebšanas rekords – 24,03 sekundes
Viena no tradicionālam Helovīnu aktivitātēm ir ķirbju grebšana, kas prasa gan laiku, gan rūpes, bet izrādās, ka kādam pietiek ar mazāk kā 25 sekundēm, lai taptu svētku ķirbis.
Ātrākais ķirbu grebšanas rekords – 24,03 sekundes pieder Stefanam Klarkam. Pārspējis savu iepriekšējo rekordu par 52,72 sekundēm, Stefans iekļuva ginesa rekorda grāmatā kā pasaules ātrākais ķirbu grebējs. Noteikumi, lai piedalītos sacensībās, ir sekojoši – ķirbim ir jāsver mazāk kā 24 mārciņas un pēc veiklām roku kustībām ar nazi izgrebtām jābūt acīm, degunam, ausīm un mutei.
Francijā un Austrālijā – nevēlami svētki
Kamēr vienuviet Helovīni ir gaidītākie svētki gadā un tiem gatavojas īpaši rūpīgi, citviet tie ir nevēlami. Piemēram, Francijā un Austrālijā.
Nepatika pret Helovīniem Austrālijā tiek pamatota ar to, ka šiem svētkiem nav saistības ar valsts kultūru un austrālieši nevēlas pakļauties amerikāņu ietekmei. Protams, ir arī entuziasti, kas atbalsta svētkus, jo, kā zināms, Helovīni nav radušies Amerikā, bet gan ķeltu kultūrā. Tāpat arī Francija šos svētkus neatbalsta, uzskatot tos par pārlieku komerciāliem.
Laternu festivāls Ķīnā
Teng Chieh jeb Laternu festivāls Ķīnā ir viens no populārākajiem un krāšņākajiem Helovīnu festivāliem. Festivālā laternas tiek veidotas kā pūķi vai citi dzīvnieki. Karājoties ap māju un ielās, tie palīdz virzīt garus atpakaļ uz zemes mājām. Godājot savus mirušos tuviniekus, ģimenes locekļi atstāj pārtiku un ūdeni pie viņu portretiem.
Jāpiemin, ka tas nav vienīgais Helovīnu festivāls Ķīnā. Saukts par “Izsalkušo spoku” festivālu, Ķīnā tiek godinātas mirušās dvēseles – cilvēki, kuri nav miruši dabīgā nāve vai nav pienācīgi apbedīti. Festivāls ir zināms un populārs ar svētajiem rituāliem, kuru mēŗkis ir, lai mirušās dvēseles justos laipni gaidītas. Viens no rituāliem ir dedzināt papīra naudu ar domu, ka tā palīdz dvēselēm norēķināties viņpasaulē.
Helovīnu Leģenda – Džeks
Jūs prātojat, kā ir skaidrojama ķirba grebšana un gaismas radīšana tajā? Kā skaidro īru leģenda, Helovīni ir saistīti ar vīru vārdā Džeks, kam izdevies vairākas reizes piemānīt nāvi. Tā, kā Džeks ir bijis skaudīgs un skops, viņam pēc nāves nav atradusies vieta ne debesīs, ne arī ellē. Tā vietā Džekam iedots kartupelis (amerikāņi to vēlāk aizstāja ar ķirbi) un ogle, lai viņš varētu uzmeistarot sev laternu. Saskaņā ar leģendu Džekam aizvien nākas klīst pa pasauli tumšās naktīs ar laternu rokās, jo mieru viņš nevar gūt ne debesīs, ne ellē.
Iedegtie ķirbi amerikāņu kultūrā aizvien tiek dēvēti par Džeka laternām, kas palīdz gariem atrast ceļu uz mājām.
Foto: Neiztrūkstoša Helovīnos pārģērbšanās. Foto (c) Will Fisher