Otro festivāla „Skaņu Mežs” koncertu ievada džezfolka kolektīvs „Oroboro” no Krāslavas, piedāvājot muzikālu ceļojumu atkārt pasaulei. Apvienība ar pašdarinātiem dažādu tautu instrumentiem traucas cauri pasaules mūzikas apcirkņiem, vairoties no noteiktām žanriskām formām, piedāvājot te modernu regeju, te spāņu ģitārmūzikas smalkumu, savukārt nākamās kompozīcijas laikā stabuļu saspēle liek raudzīties austrumu virzienā.
Vokāli fokāli instrumentālais softroka ansamblis, kā paši sevi nodēvē, „Mazie smirdīgie kociņi” piedāvā krietni nebēdnīgāku priekšnesumu. Dažādi noskaņoto ģitāru pavadījumā puiši ironizē gan par traģiskiem notikumiem un gan prieku.
Nākamās performances laikā Juris Simanovičs bungas nomaina pret ģitāru (MSK sastāvā J.Simanovičs pilda bundzinieka funkciju), un skatuvi ieņem „Bērnības milicija”, kas klausītājus apbur ar patiesi mīļu un aizkustinošu skaņu mākslas priekšnesumu. Pēc dabas būdams visai depresīva un intraverta personība, Juris Simanovičs no sevis nemēģina aizbēgt, arī atrodoties uz skatuves, tādējādi grupas sniegumam iegūstot krietni godīgu un nemākslotu formu. Tā sacīt – priekš kam izlikties?...
Latvijas underground mūzikas pārliecinošāko pārstāvju sniegumu nomaina dziļa ekspresija amerikāņu dueta „Au”, kura sastāvu šoreiz veido multiinstrumentālists Luks Veilads un Dans Valatks, izpausmē. Vīri savā „ēdienkartē” iekļāvuši gan brīvas frīkfolka variācijas, gan formālākus meistarojumus, laužot stilistiskās robežas un piedāvājot nobaudīt rietumu elpas spirgtumu izteiksmīgas gaismu spēles pavadījumā.
Uzaicinājumam pulcēties skatuves priekšā tauta nav īpaši jāskubina, un nu jau lēkājošais pūlis rada īstena rokkoncerta atmosfēru, šo tendenci saglabājot līdz pat pēdējās grupas nokāpšanai no skatuves. Tikpat lielu artavu gaisotnes radīšanā iegulda arī amerikāņu apvienība „Mi Ami”. Muzikāli iedvesmojušies no afro, dub un pankmūzikas, demonstrē enerģijas pārbagātu muzikālu ālēšanos, līdz stīgas plīst, kas mūziķos nerada ne mazāko trauksmi vai neērtības sajūtu. Ar patiesu harizmu apveltītais baskājainais frontmens spēlējas ar publikas uzmanību, apliecinot amerikāņu teicamo komunikabilitāti.
Austrālijas kolektīvs „Pivot” savā priekšnesumā apvieno labākās indie un tradicionālās elektroniskās mūzikas tradīcijas. Brāļi Ričards un Laurenss Paiki uzbur skaņu ainu, kas atgādina kaut ko no elektronikas pirmsākumiem, kad mūzika tika radīta, izmantojot analogus sintezatorus. Viens no tādiem tiek darbināts arī šoreiz, kamēr otrs no dueta dalībniekiem ieņēmis vietu aiz bungām.
Nu atkal kārta vietējiem pārstāvjiem – skatuvi ieņem „Satellites LV”. Tiek atskaņots tikko kā iznākušā albuma „Bezvadu” materiāls, kas tikpat dejojams, cik vienkārši klausāms. Kā vienai, tā otrai frontei nepaslīd garām „Satellites LV” raksturīgais melodiju vieglums, kas „Bezvadu” ietvaros balansē starp elektroniskās un hiphopa mūzikas principiem.
Ņujorkas kolektīvs „Extra Life” piedāvā nedzirdētu muzikālo ideju risinājumu, pārliecinoši iekļaujoties avangarda kategorijā. Mūzikā tiek apvienots agresīvs matemātiskais roks ar viduslaiku dziedāšanas manieri, grupas skanējumu piesātinot ar krietnu gotiskuma devu. Oriģinālākais sniegums šī koncerta ietvaros.
Koncertu noslēdz grindcore apvienība „Trauma moralis”, pāris desmitiem uzcītīgāko fanu un vienkāršu interesentu liekot priekšā neskaitāmi daudz krietni jaudīgu sacerējumu, kuru vidējais garums nepārsniedz minūti. Trio spēks slēpjas kverkšķošā vokālā, kas apvienots ar bundzinieka neartikulētajiem kliedzieniem un ģitāru. Bundzinieka asprātīgie dziesmu paskaidrojumi ievada klausītāju sociālo tēmu jūklī, kur pārpārēm sprēgā cinisms un ironija.
Foto: Anrijs Požarskis
