Gada sākumā smagās mūzikas klausītājus apbēdināja ziņa, ka Metalshow festivāls šogad varētu izkrist. Spītējot lielķibelei, festivāls tomēr notika visnotaļ urbānu VEF celtņu pagalmā. Šķita, ka festivāls būtu 13.piektdienas pasākumu programmas lielais kopsavilkums. Žēl, ka 13.jūlijs šogad ir pirmdiena…
Neveicas pirmajām grupām - piektdienā klausītāji vēl nav iesiluši, bet sestdienā vēl aizmiguši. Kārtīgajiem svinētājiem sestdienas rīts sākas ap trijiem pēcpusdienā. Metalshow kā tematisks festivāls lieliski uzrunā bilingvālus apmeklētājus, parādot, cik ļoti mūzika var vienot. Festivāla apmeklētājiem nevar būt nepatīkami pārsteigumi, jo metāls paliek metāls – atšķirība, vai stāvēsi pirmajās rindās vai baudīsi labu fona mūziku. Muzikālais apmierinājums klātesošos padara par draudzīgu publiku, kas labprāt iepazīstas.
Klausoties Latvijas metālmūzikas labāko izlasi, atkal jāsaka – metāls pareizo rūdījumu iegūst tikai ar laiku un mērķtiecīgu darbu. Kamēr jaunās grupas lien no biksēm laukā, lai iegūtu publikas atbalstu, vecie jau tiek saņemti ar ovācijām. Bet tāda ir smagās mūzikas klausītāju īpatnība – ilga skepse un vērtēšana, kas ar laiku pāraug nelaužamā uzticībā savai grupai. Iespējams, svarīgs interakcijas elements ir dziesmu tekstu valodas izvēle – latviski publika atbalsojas skaidrāk, bet pie angļu tekstiem varētu būt, ka labāk griežas matu propellers. Interesanti ir stāvēt skatuves priekšā un vērot mūziķu mīmiku. Pārsvarā ir divi varianti – nevaldāms prieks vai patiesas dusmas sejās, ko ietekmē muzikālā dažādība kā metāls, metalcore, stoner, thrash un death metāls.
Piektdienā grupas uz lielās un uz kluba skatuves spēlē pamīšus, sestdien - paralēli. Pirmās dienas visatraktīvākā grupa ir „Sanctimony”, kas savos retajos koncertos spēlē ar milzīgu dzīvesprieku. Grupa atskaņo dažas jaunās dziesmām ar visnotaļ lielu hīta potenciālu. Grupas „Solaris” savā mūzikā sintezē dažādus mūzikas stilus, sākot ar elektronikas iespējām beidzot ar metāla apakš virzienu elementu izmantošanu vokāla partijā, esot viena no oriģinālākajām festivāla grupām. „Frailty” rifu lēnums, balss raupjums ieved aizkapa dzīves sajūtās. Vienīgo ārzemju viesu krievu grupas „Stigmata” enerģiskums nepieviļ, taču drīz vien kļūst garlaicīgs, bet varbūt vienkārši piektdienas nogurums liek sevi manīt.
Lietus nevar kaitēt „Preternatural” mūzikas simfoniskās varenības klausītājiem, tos pienācīgi iesildot „Skyforger” koncertam – tas jau sestdien. Dubļi ir samīdīti, klātesošos tuvinot Blomes atmiņām. Koncerta laikā mani pārņem atklāsme, ka šī grupa ir viens no iemesliem, kāpēc es varu būt lepna, ka esmu latviete. Viņi šo izcelsmi pasniedz ar tik patiesu lepnumu un spēku! Katra dziesma ar raksturu, asprātīgi iesaistītu tautisko elementu. Pēc koncerta jūtos, it kā mana galva būtu iebāzta veļasmašīnas centrifūgā. Lielisks punkts uz I!
Foto: Roberts Vidzidskis
P.S.
Bildes no otrās dienas būs pieejamas vēlāk.
