Festivāla Mūzikas iedvesmas lauks atklāšana

Ap skatuvi pie Kongresu nama sapulcējies ļaužu pūlis. Visupirms skaļām gavilēm tiek sveikti dalībnieki, kori, kas pārstāv tuvākas un tālākas dziedošās nācijas. Sākumā, joslā gar skatuvi, sapulcējušies tikai koristi. Taču līdz ar atklāšanu norobežojošās lentes tiek noņemtas un dziedātāji un ne-dziedātāji saplūst vienotā masā.

Laiku pa laikam dienas gaitā līņājis. Nu lietus pierimis. Pamalē stiepjas gaiša svītra. Visi atviegloti uzelpo – vismaz šovakar nelīs. Bet Dievs nav mazais bērns, zina, kā iestudējuma kompozīcija labāk izskatītos un kā to panākt. Bet par to vēlāk.

Vēl neliela rosība. Tad uz skatuves vietas ieņem diriģente Aira Birziņa un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, sieviešu koris Dzintars, Festivāla Stīgu orķestris un 6 sitaminstrumentālisti Edgara Saksona vadībā, soliste Ieva Parša un Andis Klučnieks, kura pārziņā flauta.

Vakara kulminācija ir Karla Dženkinsa skaņdarba Adiemus pirmatskaņojums Latvijā. Velsietis Dženkinss sācis muzikālo darbību ar progresīvo un psihodēlisko roku (grupa Soft Machine), vēlāk atskāršot, ka mūzika ir ne vien gana interesanta pašapliecināšanās, bet arī ienesīga darbības sfēra. Un viņš rada reklāmu mūziku tādiem zīmoliem kā MacDonald’s, BMW, Samsung Electronics, Speedo, Pepsi u.c.

Gandrīz stundu garais Adiemus tapis 1990. gadā, interesanti, ka arī tas savu „karjeru” sācis, komerciālajā sfērā – pirmo popularitāti tas ieguvis kā Delta Airlines reklāmmūzika.

Dženkinss „atkodis”, ka mūzika un teksts parasti tiek padarīti par savstarpēji atkarīgiem lielumiem un lielākoties vienam no tiem tiek pievērsta lielāka vērība. Šajā gadījumā „vārds” ir daļa no kopējās skaņas. Jo vairāk tāpēc, ka skaņdarba teksts ir īpašā „valodā” – kombinējot un spēlējoties ar dažādām zilbēm to radījis pats autors. Līdz ar to izpaliek izsekošana teksta dramaturģijai, asociāciju radīšana ar vārdiem, jo nav pat jēgas censties vārdus tulkot. Teksts var tikt izprasts tikai caur mūziku un tikai caur to tas var izpausties, atsevišķi tam nav vērtības un spējas radīt emocijas.

Interesanti tas, ka vārdu adiemus autors darbā izmantojis nezinot, ka tas ir reāli eksistējošs vārds un tulkojumā no latīņu valodas nozīmē mēs tuvosimies.

Pirmās frāzes... O! Domāju, ka ja ne pēc autora vārda vai apraksta, tad izdzirdot kaut vai tikai pirmo šī apjomīgā skaņdarba daļu, to atpazīs visi. Diemžēl nav manos spēkos to aprakstīt.

Mirkli vēlāk uz laukuma skatuves priekšā parādās Dzirnu meitenes. Balti triko. Trausi stāvi. Vijīgas un gaistošas vakara puskrēslā un rēgaini zilganajās gaismās. Fantastisks efekts. Bet... un te nu rodas pirmais „bet” – šis acu prieks tiek tikai tuvāk stāvošajiem, jebkuram no tālākām rindām censties ko saskatīt ir velti. Iespējams turpmāk organizatoriem būtu labi padomāt par dejas laukuma paaugstināšanu.

Otrs „bet” varētu sekot aiz frāzes, ka maz pamazām sākas lietus. Un drīz vien jau tas ir Lietus.

Skatītāju rindas pārtop „sēņu laukā”. Draudzīgā vienotībā zem lietussargiem netiek šķiroti savējie un svešie.

Tikmēr uz deju laukuma viss turpinās.

Meitenes guļ sakņupušas kamoliņos, kamēr lietus šaltis brāžas pār laukumu.

Pārrāvums ilgst tikai pāris minūšu, tomēr negribas iedomāties, ko meitenēm šī mierīgā gulēšana nozīmējusi. Pēc īsās apspriedes pasākuma organizatori paziņo, ka nolemts koncertu turpināt.

Pārsalums. Trīcošas rokas un kājas. Notecējusi skropstu tuša. Pārslīdējumi un improvizācijas. Laukums pludo. Skatītāji šausminās, raizējas un jūsmo.

Tomēr skaidrs, ka bez lietus tas nu nepavisam nebūtu tas. Neparedzētie apstākļi atraisījuši. Skatītāji no malā stāvētājiem kļuvuši par līdzpārdzīvotājiem. Lietus aiz kakla, pār seju un apziņa, ka tam šobrīd nav nekādas nozīmes. Tas atgādina kādu aizlaiku rituālu. Basas pēdas. Nesaprotami vārdi un ritms, ritms. Līdz ādai izmirkušās meitenes, kas šķiet gandrīz kailas savos triko, ūdens lāses, kas tiek šķiestas pret skatītājiem. Auglības, svētības rituāls.

Skatītāju aplausu vētras pavadītas meitenes metas uz vēdera, ūdenim pašķīstot viņām pievienojas arī A. Daņiļevičs, tad otrs tāds pat izklupiens atpakaļ pret kori un mūziķiem uz skatuves.

Skatītāji tiek lūgti neizklīst, bet doties iekšā Kongresu namā. Kur par izmirkušo izžāvēšanu straujā tempā parūpējas Iļģi un Danču kluba dejotāji. Mazliet attapušies varam doties arī mājup. Lietus jau gandrīz pierimis. Man pa priekšu ejošā sieviete, noāvusi kurpes, basām pēdām tīksmi laipo pa Brīvības ielu.

P. S. Dievs sargi mūs no reklāmām, kurās tiek izmantota šāda mūzika. Nu tikai sāku aptvert mūzikas iedarbību uz zemapziņu, jo īpaši Tādas mūzikas. Tur jau cilvēks patiesi var piekrist uz visu...