Haralds Sīmanis. Starp svēto un laicīgo

Jurita Krūma, 10.03.2010. 13:05

 

 

0 | +5

Svētbirzs aizstāta ar kabarē, dainotāju vietā dāmas tīkliņzeķēs, un saule mīt tikai nosarkušās naktslampiņās. Ko gan miesās un garā diženais vīrs, kurš vēl nesen aicināja dziedāt uz tirgus laukuma mucas, dara Rīgas mazajā Mūlenrūžā? Laikam jau visiem ik pa reizei sakārojas smalkuma, un, kā rādās, Haralds Sīmanis nu kļuvis par gandrīz teātra mājas gariņu.

Galerijas:

• Haralds Sīmanis koncertē "Artelī"

Dziesminieki kalpo tautai, taču „Artelī” 9. martā šī koncertu sērija, kā norāda ne-krīzes biļešu cenas, ir izmeklētai publikai, jo ne katru jau sārtā svētbirzī laidīsi. Nekādā smalkā uzvalkā, bet baltās drānās gan, svinīgo vakaru iesākot, Meža tēvs kā pie altāra sāka ar pārpasaulīgiem ērģeļu vārdiem. Cik gan sākumā ironiski tas rādījās - šī netveramā Sīmaņa dziesmu vācele tik laicīgā ietvarā, kur pie galdiņiem kāds vēl pagūst uzkost vakara smalkmaizīti. Taču vai patiesā pilnība nav meklējama tieši kontrastos?

„Šis instruments ir mazliet cita pasaule,” pēc ērģeļu baigā, svinīgā rekviēma tiek noglāstīta ģitāra. Tikmēr ap Haraldu ik pa vienam piepulcējas viņa meža gariņi – Zane ar Ievu pamīšos sadziedoties, Matīss piebungojot ritmu, Andris ar kontrabasu un Ilze ar divpadsmit dzidrām stīgām. Mūziķi tagad mēdz biedroties ģimenēs, jo tad kurš zina, kādus brīnumus var radīt.

Pārfrāzēt Sīmani ir tāpat kā aranžēt tautasdziesmas. Dažbrīd varētu pat apzvērēt, ka šis vīrs ir Baza Lūrmana iedomu tēls Maharadžas galmā ar cītaru rokās. Indiešu kanoni latviešu mēlē kā delikatese, vēl brīdis un Sīmanis mūs no svētbirzs izvilina Gangas krastā. Bet vai te pēkšņi arīdzan neierunājās alkas pēc kārtīgas rokoperas? Vai Sīmanis nespētu mēroties ar pašu Niku Matvejevu, un Arvīda Ulmes dzeja daudznozīmībā ar Māras Zālītes libretiem:

„Tai nestundā, kad melni meli kā ložņas indīgas,
kā dēles ap mani pulcējas,
es tevi piesaucu, lai svētīts mirklis šis,
mans patvērums kļūst atkal gaismas pils.” („Ar tevi vien”)

Sīmaņa balss amplitūda kā augstumā, tā platumā ir kā varens ozols auglīgā zemē. Tā saknes ir stingras pamatos, bet galotne - vijīga atzaros. Haralds ir dziesminieks, kurš tiecas saglabāt to dziesmas un cilvēciskās saskarsmes formu, kas mūsdienu sabiedrībai, kā reiz izteicies, datoru laikmetā ir teju gājusi zudībā.

Vakarā muzicēja: Haralds Sīmanis - balss, ērģeles, ģitāra, Zane Smite – balss, Ieva Akuratere – balss, Matīss Akuraters – perkusijas, Andris Grunte – kontrabass, Ilze Grunte - ģitāra.

Foto: Kārlis Bergs

Atslēgvārdi: artelis, haralds sīmanis

Vēl par šo tēmu:

• Pazudušais maigums izrādē „Man arī būtu bail...” (1)

  Kultūra un māksla, 24.03.2010.

• Ģirts Ķesteris un grupa „Dzelzs Vilks” tiksies rokpoēmā „Man arī būtu bail”

  Mūzika, 18.03.2010.

• „Zuarrgss un Livingstoni” sniegs akustisku koncertu klubā “Artelis”

  Mūzika, 16.03.2010.

• Matīsa Čudara kvartets un "Jussendo n DA Blast Boyz" rīt "Artelī"

  Mūzika, 16.03.2010.

• „Artelī” atgriežas deja

  Kultūra un māksla, 10.03.2010.

• "Artelī" uzstāsies "Instrumenti" apakšprojekts "Insperimenti" (1)

  Mūzika, 09.03.2010.

• Artelī – gandrīz teātrī tiks izrādīts jaunais koncertiestudējums „Cabaret Piccolo”

  Kultūra un māksla, 18.02.2010.

• Izmirstošas sugas. “DODO” Artelī

  Mūzika, 17.02.2010.

• Mūzikas projekts “DODO” aicina uz debijas albuma prezentāciju (1)

  Mūzika, 10.02.2010.

• Grupa „Suņa stunda” aicina uz radošo vakaru klubā „Artelis”

  Mūzika, 13.01.2010.