Pirms grupas līdera Pjēra vadībā dodamies „Doomed” pasaulē, informatīva un patīkama atkāpe koncerta apmeklētājiem: Antithesis biļetes vienlaikus kļūst par brīvbiļetēm uz trīs dienu rokfestivālu „Devilstone 2014” Lietuvā. 18. Aprīlī Antithesis laikā neatkarīgi no tā, vai biļete iegādāta iepriekšpārdošanā vai pie koncerta ieejas, to būs iespējams samainīt pret kodu, kuru jāaktivizē piecu dienu laikā, lai „Devilstone 2014” varētu apmeklēt bez maksas. Biļešu skaits ir ierobežots, un šis piedāvājums ir spēkā tikai koncerta apmeklētājiem Rīgā.
Un tagad – „Doomed”!
Pēc metal-observer.com datiem, jūs spēlējiet extreme doom, atmoshperic black, doom un death metal. Kā tu to komentētu un ko īsti spēlē Doomed?
Doomed mūzika pamatā ir tumša, lēna, nikna un spēcīga, bet tajā ir arī sava jūtīgā stīga. Es domāju, ka tas vienkārši ir atvērts doom death ar funeral doom elementiem. Tas arī viss. Es spēcīgi izjūtu old school metālu. Doomed mūzikā sastopamas arī sirreālā un groteskas iezīmes, ko esmu aizņēmies no klasiskā modernisma, taču nekādā ziņā neesmu iedvesmojies no black metal žanra.
Sākotnēji tu biji vienīgais šīs grupas dalībnieks. Kāpēc šāda izvēle?
Es vēl aizvien esmu vienīgais grupas dalībnieks. Doomed ir un paliks solo projekts – gan dziesmu rakstīšanas ziņā, gan producēšanas ziņā. Pašpietiekamība. Kāpēc? Man to jautā bieži. Ir vairāki iemesli, kas man lika izvēlēties šo ceļu – tas, ka varu visu paveikt nekavējoties un nebūs šaubu, ka viss būs tieši tā, kā esmu to iztēlojies, kad pilnībā iegremdējos Doomed radīto stāstu sajūtās. Es esmu viens un gribu būt viens, kad radu dziesmas. Vēlāk es vēlos tajās dalīties. Protams, arī mijiedarbība, kas rodas, radot dziesmas kopā ar citiem mūziķiem, ļoti iedvesmo. Taču vispār Doomed izceļas ar bezkompromisu attieksmi, tas attiecas uz teju visu. Jāteic, es to izbaudu. Sākotnēji es mazliet šaubījos, vai tā vajadzētu turpināt, bet tagad esmu par to pārliecināts vairāk nekā jebkad. Tomēr albumu tapšanas laikā man patīk strādāt ar viesmūziķiem. Tas ir tā itin kā kāds ielūkotos manī, uz brīdi izjustu manu garastāvokli un arī nedaudz iedvesmotu. Kopumā tas rada tādu kā paralēlo pasauli, kas plešas un iegūst skaidrākas aprises.
Tu esi arī visa vizuālā noformējuma autors. Vai visu dari pats tāpēc, ka tikai tev ir visskaidrākā izpratne par to, kas ir un kādai jābūt grupai Doomed?
Haha, tagad man laikam vajadzētu to visu kaut kā pavērst tā, lai visi nedomātu: „Va’ vellos, kas par egocentrisku tipu!” Nē, tas tā nav! To varu teikt, roku uz sirds liekot! Jā, man ir vīzija par Doomed. Taču tās pamatā nav domas par panākumiem vai to, kur nākotnes kontekstā uz mūzikas skatuves Doomed vajadzētu atrasties. Tā ir vīzija par Doomed pasauli - kā tā izskatās un kas tajā notiek. Manas domas. Man prātā it bieži ir ļoti skaidri tēli, ko izjūtu nepieciešamību parādīt citiem. Nepārtraukta domu straume; to varu attiecināt uz visu. Taču šos tēlus es nevaru pārraidīt nevienam citam. Tas vienkārši nedarbojas. Daudziem māksliniekiem vizuālā puse – tas ir atsevišķs stāsts. Daudzi iedvesmojas no citiem māksliniekiem, ilustratoriem, grafiskajiem dizaineriem, fotogrāfiem vai gleznotājiem. Protams, arī es gūstu iedvesmu no tēliem, zīmējumiem. Tas viss man ir tuvs. Siluetiem, loģiski, ir savs pirmavots, bet tikai es pats varu tos tieši interpretēt un attēlot tā, kā es to daru savās dziesmās. Arī mana draudzene Ina, ar kuru esam ļoti tuvi, ir viena no viesmāksliniecēm, kura palīdz veidot dizainu. Tas ir tiešām forši! Protams, visam, kas saistās ar Doomed vizuālo pusi, ir savs koncepts. Esmu drošs, ka to var redzēt.
Doomed mākslas darbos vairāk izmantota zaļā krāsa, tradicionālā melnā un drūmā – mazāk. Kāds tam ir iemesls?
Man patīk šī krāsu kombinācija ar tumši brūno, un vēlējos to padarīt par Doomed atpazīstamības zīmi. Tas arī viss. Tam nav nekāda cita iemesla. Varbūt arī kontrasta dēļ.
Tātad pārējie grupas biedri vispār nepiedalās radošajā procesā?
Nē. Bet, kad pie mikrofona ir viesmūziķi, tas viņiem tiešām paveras iespēja būt kreatīviem. Nevienam nav jautri, ja kāds diktē katru noti un niansi, bet pašā dziesmu rakstīšanā neviens neiejaucas.
Vai bija grūti atrast piemērotus mūziķus uzstāšanās reizēm?
Par laimi nē, par ko esmu ļoti priecīgs! Mēs viens otru jau kādu laiciņu pazīstam, dažus ilgāk, citus ne tik ilgi. Mūsu līderģitārists Īvs ir mans brālis, tā kā esam kopā jau gandrīz 38 gadus. Arī ar Andresu esam pazīstami ilgu laiku. Frenzija ir no manu draugu loka, un tā bija lieliska izvēle. Ceru, ka šā brīža koncertkomanda turēsies kopā ilgi. Labi, ka nevienam no viņiem fakts, ka es visu saceru un izdaru, nerada nekādas problēmas. Šīs komandas sastāvā Doomed mūziku ļoti labi varam novadīt līdz klausītājam un noskaņa nemainās. Mēs arvien biežāk runājam par to, kas notiks dziesmas spēlēšanas brīdī. Arī tas, kas paliek starp rindām, ir svarīgi. Nav iespējams visu uzrakstīt vai atskaņot un vizuāli parādīt. Taču visam kopumā jābūt iespējami tuvu idejiskajai iecerei, lai ikvienam pašam būtu iespēja to atklāt - mums kā grupai, klausītājiem mājās vai tiem koncerta apmeklētājiem, kuri atrodas pie skatuves.
Ņemot vērā, cik ātri albums tika ierakstīts, šķiet, šīs idejas tev bija radušās jau kādu laiku pirms tam. Vai arī tieši pēdējo trīs gadu laikā tevi pārņēma tumšā iedvesma?
Jā, tā bija kā tumša iedvesma. Gadiem ejot, tu daudz ko pieredzi, un šīs sajūtas uzkrājas, bet tu atceries arī savu izcelsmi, savas saknes un pie tām atgriezies.
Kur to rodi iedvesmu, lai savā mūzikā radītu tik absolūti graujošas tempa maiņas?
Dažreiz man ļoti patīk kontrasti. Tajos es rodu savu atspulgu. Dažreiz es esmu tāds kā manas dziesmas - tumšu dvēseli un pilns dusmu, bet dažreiz šķiet, ka laiks apstājas un es it kā aizturu elpu. Grūti pateikt, no kurienes tas nāk. Laikam tempa maiņas ir arī kā atbalss no klasiskās mūzikas, ko mīlu un ļoti daudz klausos. Tas ir ļoti labs veids, kā parādīt emocijas un garastāvokļa maiņas.
Drīz ASV tiks izdots Doomed albums vinila plates formātā. Kā tev tik ātri visu izdevās noorganizēt?
Tas notiks, pateicoties Naidželam no „Wretched Records”. Pirms kāda laika es viņam uzrakstīju un jautāju, kā viņš raugās uz iespēju izdot Doomed albumus vinila formātā. Viņam doma uzreiz ļoti iepatikās. Vinila plates dizaina autors esmu pats, un tas būs spēcīgs albums. Patlaban Naidžels ir aizņemts ar tādām grupām kā „When Nothing Remains” un „Doom:VS”, bet pēc tam ķersimies pie darba. Rudenī iznāks krāsains dubultLP „Our Ruin Silhouettes”. Es nespēju vien sagaidīt, kad varēšu to turēt rokās!
Pastāsti, kā aizsākās ideja, ka cilvēki, ceļojot un esot dažādās vietās, fotografējas ar Doomed albumu!
Tas sākās 2012. gada sākumā, kad mans draugs Tino (P.H.A.I.L.) Ņujorkas Modernās mākslas muzejā uzņēma pirmo bildi ar Doomed disku un man to atsūtīja. Pēc tam viņš nofotografēja vēl vienu ar horizontu fonā. Es bildes publicēju. Tad kāds jauks puisis no ASV, Kolorādo Springsā atsūtīja vēl vienu foto ar Doomed albumu un tā tas turpinājās. Man šķita interesanti un saistoši redzēt, cik daudzās un trakās vietās albums nonāks. Saņēmu fotogrāfijas no Krievijas, Ukrainas, Anglijas, Itālijas Beļģijas, Vācijas utt. Tiešām forši! Klau, viens mans draugs uzņēma bildi arī pie Brīvības pieminekļa Rīgā! Tā kā var teikt, ka Doomed jau ir bijis pie jums! Tagad šis process ir tā kā norimis, bet, ja kādam patīk šī ideja – lai tik fotogrāfē un sūta man!
Ir daudz dažādu diskusiju par metāla mūziku un mūzikas biznesu vispār. Kā tu raugies uz digitālajiem albumiem vai vinila platēm un CD? Kam tu redzi nākotni - gan savas grupas kontekstā, gan vispār?
Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un uz to jāsniedz plaša atbilde. Taču, izsakoties īsi, man formāts kā tāds nespēlē primāro lomu - vai tas būtu vinils, CD vai digitālais formāts. Svarīgi ir tas, lai cilvēki, kuriem patīk tava mūzika, ciena tavu darbu. Tas ir svarīgākais, tāpēc ka bez atbalsta nekas nevar notikt. Es nevaru runāt par mūzikas biznesu vispārīgi, ir daudz lietu, kas ir galīgi slimas un ļoti neglītas.
Tas, ka doom metāls ir mazs žanrs, ir labi. Fani ir uzticami, atbrīvoti un labi klausītāji. Nopērkot grupas albumu vai kreklu, tu paveic kaut ko patiešām labu. Kādā formātā ir mūzikas nesējs, tā ir gaumes lieta. Daudzi vēlās šo fizisko nesēju paņemt rokās, palasīt un paskatīties bukletu vai ielikt albumu atskaņotājā. Citiem tas nav tik svarīgi. Viņi grib, lai mūzika būtu pieejama visur, kur ir viņi: mobilajos tālruņos, mašīnās, it visur. Un kāpēc gan nē? Fakts: kamēr pastāvēs cilvēce, būs arī mūzika. Procesi, kas saistīti ar mūziku, pieredzēs vēl simtiem un varbūt pat tūkstošiem izmaiņu. Mūzika ir bijusi vienmēr un turpinās pastāvēt. Kādam tā būs klupšanas akmens, kādu iedrošinās izjust emocijas, bet ar savu burvību noteikti piesaistīs daudzus cilvēkus. Katram tajā jāatrod kaut kas savs.
Vai ir kādas grupas muzikālā daiļrade, kas tev pašam ir īpaši mīļa?
Es to atkārtoju arvien un arvien: jau 25 gadus - varenā grupa Bolt Thrower! Velns parāvis, jā! Nemirstīgais death metāls rullē!
Ko tev vispār nozīmē doom metal? Vai tu varētu teikt, ka tas ir kas vairāk kā tikai mūzikas žanrs, kurā tu spēlē? Varbūt tas ir tavs dzīves stils?
Daudzi saka, ka tas ir kā dzīves stils un arī es tam mazliet varu piekrist. Daudz uzmanības tiek veltīts melanholiskajai un tumšajai dzīves pusei. Man doom metāla žanrs sniedz īstu nepieciešamā spēka devu. Kaut vai paklausieties grupas Colosseum albumus! Es doom metālā varu rast visu, kas mani dzen uz priekšu. Dusmas, naidu, eiforiju, pārliecību, nosodījumu, ciešanas, mīlestību… visu. Tas savā ziņā ir arī veids, kā es atrodu pats sevi. Doom metāls neizzudīs, tas saglabāsies. Tas ir žanrs, ko daudzi nepelnīti ignorē, it īpaši tie, kuriem nav laika vai vēlmes iedziļināties. Taču viņiem vajadzētu to darīt!
Kādi ir Doomed nākotnes plāni?
Mēs piedalīsimies festivālā Antithesis IV Rīgā, aprīļa beigās laidīsim klajā trešo albumu „Our Ruin Silhouettes”. Maijā mēs spēlēsim „Dordrecht Doom Day IV” Nīderlandē kopā ar Loss, Ataraxie, Worship un daudzām citām labām doom grupām. Tiek plānoti vēl vairāki koncerti un cenšos tos noorganizēt. Mēs mēģinām arī dažas jaunas dziesmas. Es grasos radīt arī kādu ļoti īpašu dziesmu un uzņemt tai klipu. Šī dziesma nebūs pieejama nevienā albumā vai citā formātā.
Šī būs jūsu pirmā viesošanās Latvijā? Vai jūs kaut ko ziniet par Rīgu?
Jā, šī būs pirmā reize Rīgā. Godīgi sakot, pirms saņēmu uzaicinājumu spēlēt Antithesis IV, man ar Rīgu un Latviju nav bijusi nekāda darīšana. Protams, esmu redzējis slavenās Rīgas vecpilsētas bildes, kā arī vienu tūrisma filmu. Mums ir šis tas kopīgs, piemēram, politiskā pagātne. Austrumvācija, no kuras nāku, 90. gados pieņēma līdzīgu lēmumu kā Latvija.
Gaidu ar nepacietību! Esmu dzirdējis un lasījis gan labus, gan ne tik labus stāstus. Katrai pilsētai un valstij ir sava reputācija. Protams, arī Vācijai. Bet vispār es īpaši nepaļaujos uz citu spriedumiem. Ceru, mums būs laiks pastaigāt pa Rīgas vecpilsētu. Pēc 1500 km gara ceļojuma neliela pastaiga nāks par labu. Ceru izbaudīt jūsu viesmīlību un domāju, ka to patīkamo sajūtu paņemšu līdzi atceļā mājup. Tāpat ceru, ka satikšu jūs klātienē un varēsim mazliet parunāt!
Paldies!
Vairāk par Doomed:
http://www.doomed-band.de
https://www.facebook.com/doomedband
http://doomed-band.bandcamp.com
Vairāk par pasākumu:
http://p3licanwebzine.blogspot.com
https://www.facebook.com/events/1442975085931217
http://www.draugiem.lv/ev/18600499:31766/antithesis-iv-esoteric-isole