Kopš tā brīža superlīme turpina savu uzvaras gājienu pasaulē. Tomēr mūsdienās retais varētu iedomāties, ka šāda tipa līme var tikt izmantota ne tikai priekšmetu salīmēšanai, bet arī brūču salīmēšanai.
Pirmoreiz šāda līme tika izmantota Vjetnamas kara laikā. Tā kā karā gūtās brūces un pušumi bija visai iespaidīgi, kā arī savu artavu deva siltais klimats, tad ievainotie karavīri strauji nosaiņoja. Lai novērstu šo problēmu parasti izmantoja marles saites, bet to piegāde ne vienmēr bija pienācīga. Tāpat arī pārvietot ievainoto pa ne īpaši gludiem ceļiem bija visai sarežģīti, jo pārsēji regulāri nāca nost.
Risinājums tika rasts ļoti vienkāršs. Līme tika iepildīta izsmidzināmā flakoniņā un sanitārs nu varēja vairs nemeklēt somā marli, vai plēst sev kreklu strēmelēs, lai apturētu kāda jenkija asiņošanu. Tā vietā viņš vienkārši izvilka burvju flakoniņu, pāris reizes uzpūta tā saturu uz ievainotās vietas un dažu sekunžu laikā problēma tika atrisināta – ievainoto varēja mierīgi evakuēt uz mierīgākām vietām.
Protams, pirmie kucēni bija jāslīcina – daudziem šādi „appūstiem” karavīriem tas arī bija pēdējais pakalpojums šajā saulē, tomēr, kas nekļūdās, nedzer šampanieti. Īsā laikā novērsa daudzus toksiskus līmes blakus efektus, kas palīdzēja lielam skaitam karavīru palikt dzīviem.
Arī mūsdienās līme tiek izmantota šādā veidā. Tiesa – tehnoloģijas ir attīstījušās un tā vairs nav tik bīstama. Līmi izmanto gan zobārsti, gan ortopēdi, gan arī ķirurgi. Bet tas nenozīmē, ka tā ir tā pati līme, kuru var nopirkt „Maximā” par 34 santīmiem.