„Uz Aldi? (zemo cenu veikals Vācijā),” neparastā spēkrata īpašnieks, piecdesmitgadīgais vācietis Ferdi Tillmann no sākuma šaubās – „Tik tālu es jau sen neesmu braucis.” „Nu, labi, es to darīšu!,” beigās viņš piekrīt.
Supermārkets ir trīs kvartālu attālumā. Tas ir apmēram 1000 metri, un tieši tas ir maksimālais attālums, ko bez lielām sāpēm dvēselei un ķermenim ar šo mazauto var veikt. Tas tādēļ, ka trokšņa un karstuma avots, Peel 50 kubikcentimetru motoriņš, novietots braucējam tieši aiz muguras.
Ferdi Tilmans izskatās kā ceļotājs no citas planētas. Un kā nu ne – katrā straujākā līkumā, ar augstu smaguma centru apveltītais Peel draud apgāzties, bet 1,80 m garais braucējs tajā, saliecies kā kabatas nazis. Ir ārkārtīgi daudz iemeslu, lai nebrauktu ar Peel, bet godīgi sakot, tie visi neskaitās, jo no otras puses ņemot, P50 - pasaules mazākais automobilis ir vienkārši lielisks! Brauciens ar 1963. gadā ražoto, tikai 1,35 m. garo P50, vai 1964. gada 1,83 metrus garo divvietīgo Trident ir īsts piedzīvojums.
Turklāt abi nosauktie ir īsts retums – šobrīd eksistē vairs tikai 48 rūķu auto no savulaik Lielbritānijā Menas salā izgatavotajiem 120 automobiļiem. Ar 4,2 zirgspēkiem apveltītā mašīna bija paredzēta kā pilsētas transports pirkumu veikšanai, tādēļ arī askētiski aprīkota. Trīspakāpju ātrumkārbai atpakaļgaita nebija paredzēta. Tās vietā pie auto „dibena” bija piestiprināts rokturis, aiz kura īpašnieks to varēja pacelt un iebīdīt kādā brīvā vietā vai arī apgriezt. Grūti tas nenācās, jo auto svars bija tikai 62 kilogrami. Divvietīgais Trident jau svēra 90 kilogramus un piedāvāja cita veida eksperimentu – cik ilgi divi pieaugušie spēs izturēt ciešu kontaktu viens ar otru, plecu pie pleca, gurnu pie gurna, zem plastikāta pārsega, kas saules starus labprāt absorbēja, bet uz āru vis nelaida.
„Citādi laikam domāja divi angļi, kuri pērn uz šovu Menas salā ieradās ar Trident no Liverpūles – tos nu nevar nosaukt savādāk kā par trakiem,” stāsta Tilmans. Savu mazauto viņš pirmoreiz ieraudzījis autošovā 1987. gadā. „Uzreiz sapratu – tai lietai jābūt manai.” Diemžēl nelielā skaitā palikušie eksemplāri netiek tirgoti, tādēļ oficiāli cenas tiem nav. Neliels mierinājums – anglis Andy Carter nodarbojas ar kopiju būvēšanu, ko pārdod par apmēram 13.300 eiro. Starp citu, ja kādam būtu drosme izmēģināt – auto maksimālais ātrums ir 70 km/h.
Tehniskie dati: Peel P50/Peel Trident
Viencilindra divtaktu motors, darba tilpums 49 kubikcentimetri, jauda 4,2 ZS pie 6800 apgr/min, aizmugurējā piedziņa (ķēde), 3 pakāpju manuālā transmisija bez atpakaļgaitas, riepas 3,50x5, svars P50 – 62 kg, Trident - 90 kg, izmēri: P50 – G/P/A 1346/990/939 mm, Trident – 1829/1070/1219 mm. Degvielas tvertne - 8 litri, maksimālais ātrums apm 70 km/h.
Peel Engineering Company, kas atradās Menas salā, nodarbojās ar aerodinamiskā aprīkojuma ražošanu motocikliem un automašīnām, 1955. gadā firma uzbūvēja savu pirmo miniauto Peel Manxcar, 1962. gadā sekoja vienvietīgais P50, trīs gadus vēlāk divvietīgais Trident. Tam bija arī modifikācija, kur blakussēdētāja vietā atradās izņemams iepirkumu grozs, šo auto drīkstēja vadīt jau no 16 gadiem. 1966. gadā tika radīta sportiskā variācija Peel Viking Sport (tikai 25 eksemplāros), bet gadu vēlāk firma atgriezās pie aerodinamikas izstrādājumiem un jahtu būves.