Kāds ir Latvijas autobraucējs?
Latvijas ierindas autobraucējs, vadot automašīnu, regulāri aizdomājas un tai pat laikā aktīvi izmanto mobilo telefonu. Viņš ir visai nepacietīgs un pat nervozs, ja satiksme neplūst raiti. Tomēr viņš ietur drošu distanci, cenšas neapšļakstīt kājāmgājējus un nav pārgalvīgs – izvairās no riskantiem manevriem un nemetas apdzīt citus, ja nav par to pārliecināts. Dažreiz viņš pie stūres sēžas pārguris un brauciena laikā cenšas atrast dažādas automašīnas salonā novietotas lietas, kā arī nežēlo epitetus citiem vadītājiem, kuri to netīši kavē. Lai netiktu aplaimots ar tiem pats, viņš reizēm turas tuvāk brauktuves labajai malai un palīdz citiem autovadītājiem, piemēram, palaižot tos pat tad, kad to varētu arī nedarīt.
Latvijā dominē piesardzīgie un uzticamie
Izvērtējot aptaujas rezultātus, atklājās, ka vairāk nekā puse Latvijas autovadītāju gandrīz vienlīdzīgās daļās sevi vērtē kā piesardzīgā jeb tramīgā un uzticamā tipa pārstāvjus. Toties atlikušie autovadītāji līdzīgās daļās pieder pie agresīvā, emocionālā un vieglprātīgā tipa autovadītāju grupām. Savukārt, salīdzinot vīriešu un sieviešu braukšanas ieradumus, redzams, ka Latvijā vīrieši brauc agresīvāk, viņus vairāk ietekmē garastāvoklis un viņu braukšanas stils ir vieglprātīgāks. Tai pat laikā pretēji vispārpieņemtajiem stereotipiem, vīrieši kā autovadītāji ir pieklājīgāki un uzticamāki, bet sievietes ir piesardzīgākas. Bet uzticama un atbildīga braukšana ir saistīta tikai ar autovadītāja braukšanas pieredzi un to būtiski neietekmē ne autovadītāja vecums, ne dzimums vai raksturs.
„Zīmīgi, ka atšķirībā no līdzīgu testu rezultātiem citur Eiropā, agresīvie autovadītāji Latvijā itin bieži ir visai situēti un ar augstiem ieņēmumiem. To var skaidrot ar viņu augstajām prasībām, piemēram, darba vietā, ko viņi cenšas pārnest arī citās dzīves jomās, tostarp sēžot pie automašīnas stūres. Bet, sastopot uz ceļiem un ielām, viņuprāt, nemākulīgus satiksmes dalībniekus, paši nenovaldās un kļūst par negatīvu piemēru pārējiem,” stāsta Rīgas psiholoģijas izglītības un vadības akadēmijas Psiholoģijas pētniecības institūta direktore Daina Voita.
"Nepieņemamie braukšanas paradumi ir vairāk raksturīgi gados jauniem, nepieredzējušiem vīriešiem, kas izmanto automašīnu gana regulāri un bieži," piebilst viņas kolēģe, pētniece Viktorija Perepjolkina.
Situācija uzlabojas
2008. gadā SEB banka aizsāka kustību „Braucam tuvāk ideālam!”, kā rezultātā tika izdoti 10 pieklājīgas braukšanas principi. Arī tad autovadītāju ieradumi tika noskaidroti īpašā aptaujā.
Ints Krasts, SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs: "Ir patīkami apzināties, ka aizvadīto divu gadu laikā mums visiem kopā ir izdevies panākt arī ikdienas satiksmē pamanāmu rezultātu. Satiksmes intensitāte uz mūsu ceļiem šo gadu laikā gan ir samazinājusies, taču nevar nepamanīt, ka autobraucēji ir kļuvuši apzinīgāki un daudz pieklājīgāki viens pret otru un citiem satiksmes dalībniekiem. Šo faktu apstiprina jaunākais pētījums, kurā redzams, ka krietni ir pieaudzis to autobraucēju skaits, kuri vispārējo un savu satiksmes kultūras līmeni vērtē kā augstu. Visstraujākais pieaugums ir vērojams tieši autobraucēju pašnovērtējumā, un tā ir ļoti pozitīva iezīme, jo pasaules sakārtošanu ir jāsāk ar sevi."
Egometrs – uzzini par sevi vairāk un iegūsti padziļinātu autovadīšanas spēju testu
Visi zina, kas ir spidometrs un tahometrs. SEB banka piedāvā Egometru (www.egometrs.lv), jaunu testu, kas nomēra pašu galveno – autovadītāju un viņa psiholoģisko portretu. Tas autobraucējiem pavisam ātri ļauj noskaidrot, cik Agresīvi, Uzticami, Tramīgi vai Emocionāli tie ir un cik liels ir vieglprātības līmenis. To Egometrs mēra atsevišķi, jo vieglprātība spēj novest postā pat prasmīgu autovadītāju.
Jāpiezīmē, ka simts Egometra lietotājiem, kuri testu būs izpildījuši pirmā mēneša laikā, būs iespēja savu braukt prasmi pārbaudīt ar Vīnes testu (Baltijā vienīgā sertificētā aparatūra ar plašām iespējām pārbaudīt psiholoģisko sagatavotību, reakciju un citas autovadīšanai būtiskas iezīmes) un iziet Drošas Braukšanas Skolas mācībstundu, pārbaudot šķietami elementāru darbību pareizību praktiskā nodarbībā.
„Braucam tuvāk ideālam!” ir SEB bankas iniciatīva autobraukšanas kultūras uzlabošanai. Autovadītāji tiek rosināti mazāk domāt par sliktiem ceļiem, nepārdomātām ceļa zīmēm vai citiem „ārējiem spēkiem”, kas neļauj braukt kulturāli. Tā vietā, izmantojot testu Egometrs, 10 pieklājīgas braukšanas principus un citus vienkārši saprotamus palīglīdzekļus, ikviens autovadītājs var padot tālāk pieklājības stafeti uz ceļiem.
www.egometrs.lv autovadītāju psiholoģisko tipu apraksti
Uzticamie
Šie autovadītāji cenšas respektēt citus satiksmes dalībniekus un ievērot ceļa satiksmes noteikumus. Braucot nekonkurē ar citiem autovadītājiem, uzskatot, ka visi ir vienas komandas dalībnieki. Uzskata, ka atbalstīt citus satiksmes dalībniekus ir normāli un dabiski. Neapdraud citu drošību ar egoistisku un pārgalvīgu rīcību. Rūpes par savu un citu drošību šiem autovadītājiem ir būtiskas. Daudzi sevi par tādiem uzskata, bet ne visi tādi ir!
Ieteikumi:
Jūsu darbības uz ceļa izraisa cieņu. Iespēju robežās dalieties savā pieredzē ar tuviniekiem, jaunākiem autovadītājiem un draugiem, jūs to spējat. Vienlaikus – nekļūstiet pašpārliecināti! Braukšana pie stūres ir process, un katram autovadītājam ir savi „niķi” un braukšanas stils, kuru var uzlabot vai pilnveidot. Mainās apstākļi, piemēram, dzīves laikā mainās reakcija. Zinājāt, ka piemērošanās ziemas apstākļiem patiesībā aizņem vidēji vismaz divas nedēļas? Domājiet līdzi un palieciet vienmēr tāds autovadītājs, ar kuru ir patīkami dalīt vienu ielu. Ja cits citu atbalstīsim un cienīsim, dzīvot būs daudz patīkamāk. Viss atkarīgs no mums pašiem!
Tramīgie
Šajā grupā ietilpst piesardzīgie autovadītāji, kuri vienmēr ievēro principu „neesi pārliecināts – neriskē” un augstāk par visu vērtē drošību. Tas ir tikai apsveicami – vienīgais jautājums, cik lielā mērā jūsu priekšstats par drošu kustību saskan ar vienmērīgu satiksmes plūsmu.
PS. Ja jūsu piesardzīgumu uz ceļa izraisījis auto tehniskais vai pašu veselības stāvoklis – katram gadījumam pārlasiet arī Vieglprātības rezultātus!
Ieteikumi:
Ņemiet vērā savas iekšējās drošības sajūtu un neuztraucieties, ja kāds jums signalizē un mudina „pasteigties”. Tas notiks daudz retāk, ja vienmēr ievērosit „labās joslas” un „labās malas” principu. Iepriekš rūpīgi pārdomājiet un izplānojiet braukšanas maršrutu. Brauciet tad, ja satiksmes apstākļi un intensitāte ļauj jums justies droši uz ceļa. Cita starpā, ikdienā braucot piesardzīgi, jebkurš autovadītājs ar laiku zaudē modrību un prasmi reaģēt nestandarta situācijās. Vai zināt, kas ir „ekstremālā bremzēšana”? „Kontrolētā sānslīde”? Ja jūsu braukšanas veida pamatā ir pieredzes trūkums – nostipriniet drošas braukšanas iemaņas!
Agresīvie
Straujas dabas personas, kurām patīk ātrums un asas izjūtas. Viņuprāt, ir pieļaujami braukt ātrāk par atļauto, mēdz izaicināt arī laika un ceļa apstākļus. Ja tuvumā nav policijas, brauc kā pašiem ērtāk un izdevīgāk, īpaši nerūpējoties par noteikumu ievērošanu. Sastrēgumos grūti saglabā pacietību un mieru. Cenšas izmantot jebkuru izdevību, kas ļauj ātrāk par citiem virzīties uz priekšu. Aktīvi pauž neapmierinātību, viegli atrod vainīgos ārpus sevis.
Ieteikumi:
Adrenalīns – tā sauc vielu, kas jūsu organismā bieži vien mēdz aizstāt domāšanu. Adrenalīns dzen jūs uz priekšu, tāpēc jārēķinās ar iespēju zaudēt kontroli pār savu auto, veselību un citām lietām, kuras jums patiesībā negribētos zaudēt. Racionāla pamata agresīvai braukšanai nav – tikpat strauji pieaug degvielas patēriņš, bet pat garos ceļa posmos iegūto minūšu pārsvars ir pārlieku niecīgs, lai būtu vērts riskēt. Risinājumi? Mācieties vadīt ne tikai auto, bet arī savu agresiju. Pārbaudiet savas spējas sacīkšu trasē – tad jūsu spēlē vismaz necietīs nevainīgi cilvēki, savukārt ikdienas braucienā jūs sāksiet vairāk cienīt sevi un citus.
Emocionālie
Šajā grupā ietilpst... lielākā daļa autovadītāju. Reizēm ir tik grūti kontrolēt gan automašīnu, gan emocijas. Principā šīs grupas pārstāvji cenšas ievērot satiksmes noteikumus, taču viss strauji mainās, kad jāsteidzas vai dzīvē pienākusi „melnā svītra”. Tad šie autovadītāji kļūst dusmīgi un aizkaitināti, var pēkšņi braukt agresīvi un pārgalvīgi. Mēdz komentēt citus autovadītājus, tomēr parasti necenšas tiem „atmaksāt” ar konkrētu rīcību uz ceļa.
Ieteikumi:
Hei, attiecības jums ir ar tuvajiem cilvēkiem. Pārējiem jūs vienkārši braucat garām – nav vērts tērēt vērtīgās nervu šūnas uz ceļa. Mēģiniet raudzīties uz notiekošo mierīgāk – ar „vēsu prātu”. Soli pa solim mācieties atslēgt emocijas, kad sēžat pie stūres (izņemot prieku, ka protat braukt korekti). Atrodiet savus teicienus, kas iedarbojas – „nokavēt ir labāk, nekā avarēt (lieki satraukties)”, „lēnāk brauksi, tālāk tiksi”, „tikai mieru” – tie tiešām palīdz! Bet, ja kāds, jūsuprāt, brauc pārlieku nekaunīgi vai nemākulīgi, – pasmaidiet un novēliet laimīgu ceļu! Princips „mazāk jūtu, vairāk pieklājības” paveic brīnumus un palīdz braukt drošāk.
Vieglprātība
Vieglprātība ir bīstamākais blakusefekts jebkuram no augstākminētajiem tipiem, kas padara pat šķietami droša autovadītāja rīcību neparedzamu. Bieži vien (parasti pēc negadījuma) autovadītājs nespēj pamatot, kāpēc riskēja, kāpēc apdraudēja sevi un citus. Vieglprātība vienlīdz raksturīga gan bezrūpīgiem dzīves baudītājiem, gan pesimistiem, vieglprātīgi ir braukt, ēdot, runājot pa tālruni, nogurumā un miegainā stāvoklī, kur nu vēl reibumā.
Ieteikumi:
Visa uzmanība jāvelta ceļam un auto vadīšanai, punkts. Nerunājiet pa mobilo tālruni brauciena laikā, tāpat arī pusdienu maize pie stūres var izrādīties vairāk nekā neveselīga. Nekad nesēdieties pie stūres noguris, neizgulējies, neatbilstošā fiziskā vai psiholoģiskā stāvoklī! Vienmēr ir alternatīvas – taksometrs, cits autovadītājs, pastaiga kājām vai dažas stundas mierīga miega. Ticiet mums – viss nav vienalga. Uzvara loterijā, nestabila ekonomika, slikta pārtika un pērkami politiķi var gadīties jebkurā valstī, bet nekur pasaulē tas nav attaisnojums par konkrētu negadījumu konkrētā situācijā.