Nereti Latvijas šoferi tiek kritizēti par viņu zemo autovadīšanas kultūru, un te savs viedoklis ir ikdienas braucējiem, apdrošināšanas speciālistiem, ceļu policistiem un arī satiksmes psihologiem. Lai arī novērojumi ir dažādi, Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) speciālisti atzīst, ka šoferu kultūra pēdējās desmitgadēs ir mainījusies. Tam piekrīt arī satiksmes psiholoģijas eksperti, kuri skaidro, ka braukšanas kultūra sakņojas pašas tautas vērtībās un mēs braucam tā, kā dzīvojam: ja autobraucējs neievēro likumus un noteikumus citās dzīves sfērās, tad arī, braucot ar auto, viņš pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus.
BALTA transporta apdrošināšanas eksperts Krišjānis Caune atzīst, ka Latvijā var novērot šoferu attieksmes maiņu un atbilstoši tiesiskie regulējumi ir nesuši savus augļus. Ja deviņdesmito gadu sākumā auto apdrošināšana Latvijā bija pilnīgi sveša un nevienam pat prātā neienāca, ka problēmsituācijas uz ceļa iespējams risināt citādi kā vien ar sarunāšanu, tiesu vai smagākajos gadījumos pat ar noziedzīgu nodarījumu palīdzību, tad tagad teju visu var atrisināt viens telefona zvans apdrošinātājam. Šoferi ir kļuvuši arī pieklājīgāki, taču pārkāpumu tik un tā ir gana daudz.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un satiksmes psihologs Inars Austers skaidro: „Kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas autovadītāju uzvedību, ir kultūras vērtības. Šobrīd postkomunisma telpā īpaši svarīga ir vara, tāpēc ir svarīgi apkārtējiem nodemonstrēt, cik jauna ir automašīna un kāda ir tās jauda. Tas noved pie riskantas uzvedības uz ceļa, savas varas demonstrēšanas.”
Valstīs, kur iedzīvotāji viens pret otru izturas atbildīgāk un rūpējas par citiem, brauc uzmanīgāk, agresīvu un rupju pārkāpumu ir krietni mazāk. Šāda situācija vērojama Rietumeiropas demokrātijās. Ja kultūras līmenī un vērtībās ir pieņemts rūpēties par citiem, tad šajās valstīs arī satiksmes drošība ir augstāka.
Latvijā satiksmes psihologu veiktajā pētījumā par autobraucēju kultūru secināts, ka indivīda izturēšanās un attieksme citās dzīves sfērās ietekmē to, kā viņš vada auto un kāda ir viņa autobraukšanas kultūra. Piemēram, ja cilvēks nemaksā nodokļus vai savā darba vietā atļaujas veikt mahinācijas, tad viņš nevar vadīt auto korekti. Pastāv cieša korelācija starp to, kāds cilvēks ir sadzīvē, un to, kā viņš vada auto.
Speciālisti atzīst, ka deviņdesmitajos gados Latvijā bija daudz rupju pārkāpumu un pašlaik situācija uzlabojas, taču nevaram gaidīt, ka pusgada laikā mainīsies tas, kas ticis kultivēts vairākus gadu desmitus. Sabiedrībai jāiemācās pareizi izmantot šī brīža varu un tehniskās zināšanas, lai uzlabotu satiksmes drošību un autobraucēju kultūru Latvijā. Redzamiem kultūras uzlabojumiem Latvijā būtu nepieciešams veidot atbilstošu regulējumu, lai autovadītājiem vieglāk ir ievērot, nevis pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Protams, ir jābūt arī tehniskiem ierobežojumiem un atbilstošiem sodiem. Jāattīsta arī sociālais spiediens uz tiem, kuri pārkāpj noteikumus, prasot no viņiem normu ievērošanu.
Krišjānis Caune skaidro: „Autovadītāju kultūra Latvijā ir mainījusies līdz ar apdrošināšanas un attiecīgo varas iestāžu darba strukturizēšanu. Ja kāds atļaujas uz ceļa uzvesties tā, kā to darīja deviņdesmitajos gados, tad šobrīd viņš izteikti izceļas starp pārējiem satiksmes dalībniekiem. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati par ceļu satiksmes negadījumu skaitu pēdējā laikā uzrāda pozitīvas tendences, piemēram, 2004.gadā reģistrēti 48 912 negadījumi, bet 2012.gadā – 34 668 negadījumi, kas nozīmē ievērojamu 29% samazinājumu. Turklāt automašīnu skaits kopējā ceļu satiksmē šajā laika posmā ir ievērojami pieaudzis.”
Ceļu satiksmes negadījumu īpatsvara samazinājumu izjūt arī apdrošināšanas nozare. Apdrošinātāja BALTA dati par OCTA apdrošināšanas pēdējiem pieciem gadiem liecina - visintensīvāk sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem notikušas 2008.gadā, kad BALTA saņēmusi vairāk nekā 7 000 atlīdzību pieteikumu. Savukārt 2012.gadā to skaits bijis teju 2,5 reizes mazāks, ko apdrošināšanas speciālisti skaidro ar uzmanīgāku braukšanu un satiksmes intensitātes samazināšanos, īpaši krīzes laikā.
Savi vērtējumi par situācijas maiņu ir arī satiksmes psihologiem. Lai atbildētu uz jautājumu, kāda ir satiksmes psihologu nozīme, jāpiemin, ka bieži vien šie speciālisti atbalsta praktisku jautājumu risināšanu. Viņi palīdz dažādām iestādēm izprast, kā autovadītāji novērtē apkārtējo vidi, kādas zīmes viņi ievēro krustojumos, kā tās uztver u.c. Lai pētītu autovadītāju rīcību un panāktu satiksmes uzlabojumus, dažādi satiksmes psiholoģijas eksperimenti plaši tiek izmantoti Nīderlandē, Somijā un citviet Eiropā.
Satiksmes drošības uzlabošanai dažās Eiropas valstīs tiek izmantoti arī neparasti pētniecības veidi, piemēram, ilūziju izveidošana uz ceļa seguma vai ceļmalām, kas atgādina ielāpus uz asfalta. Ar šo ielāpu palīdzību tiek panākta ātruma samazināšana, šoferīši kļūst vērīgāki. Ivars Austers norāda: „Esam atklājuši uzskatāmu piemēru tam, kādas sekas var izraisīt kaut neliela ātruma palielināšana. Ja apdzīvotā vietā palielina ātrumu par 5 kilometriem, tad iespēja piedzīvot nelaimes gadījumu pieaug 2 reizes.”
Gan satiksmes psihologi, gan apdrošināšanas jomas pārstāvji atzīst, ka nav iespējams nodrošināt satiksmes drošību tikai ar vienu kampaņu vai stingriem ceļu policijas sodiem. Svarīgi mainīt sabiedrības uzskatus. Ja mēs celtu sabiedrības kultūras līmeni un vērtības, tad gaidāmi uzlabojumi arī ceļu satiksmē.