CSDD kā allaž uzķērusi aktuālu tēmu, bet reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks kā allaž atradis tai iespaidīgu, atmiņā paliekošu risinājumu. Jaunā kampaņa, kuru Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) organizē sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Latvijas Motoklubu asociāciju aicina autovadītājus rēķināties ar citiem mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem - motociklistiem, velosipēdistiem un mopēdistiem.
Cilvēks, kuru tu nepamanīji (motociklists, kas gājis bojā tavas neuzmanības dēļ), vienmēr tavās domās būs ar tevi. Visu atlikušo mūžu. Viņš sēž tev blakus darbā, frizētavā, trolejbusā, pie ģimenes vakariņu galda. Tavās domās. Bet viss varēja būt savādāk, ja toreiz pirms manevra tu būtu paskatījies automašīnas spogulī vēlreiz. „Neviens nevēlas nogalināt,“ kampaņas radošo koncepciju skaidro tās autors, reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks, bet „pat ja neuzmanības dēļ tā gadītos, cilvēks, kas gājis bojā tavas vainas pēc sekos tev visu atlikušo mūžu. Lai kur tu ietu. Lai ko tu darītu. Tāpēc vislabākais, drošs paliek drošs, ir spoguļos paskatīties divreiz. Divreiz!“
Televīzijā demonstrējamo klipu varoņi nav nekādi ļaundari. Kurpnieks, kurš brīvajā laikā spēlē pūtēju orķestrī, mājsaimniece, ģimenes tēvs. Normāli cilvēki, kā lielākā daļa no mums, viņi tikai apdzenot, mainot joslas vai izbraucot uz galvenā ceļa nepaskatījās divreiz, un tāpēc nepamanīja strauji tuvojošos motociklistu.
Pērn gandrīz par 20% pieauga reģistrēto motociklu, mopēdu un kvadriciklu skaits. Diemžēl palielinās arī negadījumu skaits, kuros iesaistīti mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki. „„Divu riteņu“ braucēji ir grūtāk pamanāmi, tie ir manevrēt spējīgāki, turklāt viņiem ir daudz lielāks risks ciest nopietnus ievainojumus ceļu satiksmes negadījumos. Diemžēl avārijas, kurās iesaistīti motocikli visbiežāk ir ar smagām vai pat letālām sekām”, uzsver CSDD direktors Andris Lukstiņš. Viņš arī sola izmaiņas satiksmes noteikumos un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzētu lielāku atbildību kravas automašīnu vadītājiem par smilšu, grants vai citas birstošas kravas izbiršanu uz ceļa, kas ir maza neērtība autobraucējiem, bet var izrādīties dzīvības cenā motociklistiem.
Nekas gan nekur netiek minēts, vai ceļu apsaimniekotājiem nebūtu pienākums savākt ceļu un ielu malās no ziemas kaisīšanas palikušās smiltis, kuras lietus laikā rada dubļus, bet sausā laikā putekļus.
Eiropas transporta komitejas apkopojums liecina, ka, iekļūstot avārijā, motociklistam ir 18 reizes lielāka iespēja tikt savainotam vai pat iet bojā, nekā autovadītājam. Latvijā šis skaitlis ir vēl lielāks - 24%. „Atšķirīgajiem transportlīdzekļiem ir jādala viens ceļš, tādēļ kampaņas uzdevums ir veicināt dažādu transportlīdzekļu vadītāju sapratni, iecietību un rēķināšanos vienam ar otru,“ skaidro A.Lukstiņš.
Arī Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Jānis Gaigals aicina autovadītājus aizdomāties un novērtēt to riska pakāpi, ko motobraucējiem rada negaidīts manevrs, strauja bremzēšana vai piespiedu nobraukšana uz ceļa apmales, „Kas automašīnai var maksāt vien nolauztu riteni, motobraucējam – dzīvību,“ saka J.Gaigals.
Kampaņas ietvaros autovadītāji un citi satiksmes dalībnieki tiks uzrunāti ar televīzijas klipiem, radio un vides reklāmām. Kampaņai speciāli izveidota mājas lapa internetā www.skaties2x.lv, kur atrodami profesionāļu padomi, bīstamākās situācijas un datorspēle, kurā ikviens varēs pārbaudīt savu vērību, auto spoguļos ieraugot motobraucējus.
Valsts policija gan kampaņas ietvaros, gan visas sezonas garumā rīkos īpašus reidus. Kampaņa tiek finansēta arī no OCTA līdzekļiem un to atbalsta uzņēmums SIA Latvija Statoil.
Statistika:
2007.gadā bojā gājuši 18 velosipēdisti, 10 motociklisti, 4 mopēdisti un 3 kvadriciklu vadītāji, t.i. gandrīz 10% no visiem bojā gājušajiem;
Par 29% palielinājies ievainoto motociklistu skaits (2006.gadā - 176, 2007. gadā – 249);
Par 18% palielinājies ievainoto mopēdistu skaits (2006.gadā - 127, 2007. gadā – 155);
Lielākā riska grupa ir vīrieši vecumā no 21-34 gadiem.
Lielākā daļa negadījumu, kuros šie transporta līdzekļi iesaistīti, notiek gada siltākajā laikā - pērn mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem skarbākie mēneši bija no maija līdz septembrim.
