Pēc savas konstrukcijas mūsdienu ledusskapis diezgan maz atšķiras no sava "senča", kas tālajā 1887. gadā atstāja lielu iespaidu uz izstādes apmeklētājiem Parīzē. Tomēr laika gaitā iekārta ir tehnoloģiski papildināta. Visas tehniskās detaļas pircēji, protams, nevar ne zināt, ne saskatīt, tomēr ir dažas lietas, ko derētu zināt.
Tradīcijas un jauninājumi
Lielajā vairumā gadījumu ledusskapju darbībā tiek izmantots tā dēvētais kompresora princips. Dzesētājs zem spiediena cirkulē pa slēgtu kontūru. Darbības princips nav sarežģīts. Produkti tiek ievietoti kamerā-iztvaikotājā, kuras sieniņas aprīkotas ar caurulītēm. Tajās atrodas speciāls šķidrums, kas no pārtikas radītā siltuma sasilst, rada tvaikus un sāk dzesēt krājumus. Kompresors izveidojušos tvaikus saspiež un sūknē kondensatorā, kas atrodas ārpusē, uz ledusskapja korpusa.
Tur telpas gaisa ietekmē notiek tvaiku kondensācija un tas tiek izspiests caur nelielu paplašinošā ventiļa atveri. Šajā brīdī zūd spiediens un temperatūra, un šķidrums atgriežas iztvaikotājā. Tā tas turpinās ciklu pēc cikla. Darbības noslēpums slēpjas dzesētāja zemajā temperatūrā un kondensatora un iztvaicētāja spiedienu atšķirībā.
Kāds varbūt uzdos visnotaļ bērnišķīgu jautājumu: vai, turot atvērtas ledusskapja durvis, var atdzesēt virtuvi? Nē un vēlreiz - nē! Tik, cik siltuma ierīce paņem ar iztvaikotāju, tikpat daudz atdod uz kondensatora. Tam vēl varam pieplusot grādus, ko kompresors izstrādā darbības procesā, un varam nonākt pie interesanta secinājuma - ledusskapis ar atvērtām durvīm, visdrīzāk, kalpos kā sildītājs... Tiesa, ilgi tādu režīmu tas neizturēs, jo ledusskapja kompresors nav paredzēts ilgstošam, nepārtrauktam darbam.
Pirms iegādes nebūtu par ļaunu izpētīt, kāds dzesētājs ledusskapī izmantots. Iespējams, ka būs norādīta marka R134 vai R600. Šie sastāvi ir nomaiņa freonam R12, kas pēc ekologu domām nodara postu mūsu planētas ozona slānim. Pāreja uz jauniem dzesētājiem ir notikusi, taču arī par to ietekmi uz ozona slāni tiek diskutēts. Daži speciālisti joprojām skumst pēc R12, jo tas esot bijis uzticamāks nekā mūsdienīgie daudzkomponentu šķidrumi. Savukārt jauno dzesētāju patentēšana daudziem liek aizdomāties par mārketinga pasākumiem, kas saprotamu iemeslu dēļ balstīti uz ekoloģisko diskusiju rosināšanu. Taču tirgus turpina attīstīties, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē runāsim atkal par jauniem dzesētājiem.
Taupām elektrību!
Runājot par ledusskapjiem, nedrīkst aizmirst mūsdienās tik svarīgo ekonomijas jautājumu. Šī ierīce ir viens no tiem priekšmetiem, kas darbojas bez pārtraukuma. Atsevišķi speciālisti teic, ka tā enerģijas patēriņš var pat veidot 30% no mājokļa kopējā enerģijas izlietojuma. Tas vēl jo vairāk liek aizdomāties par minētā agregāta energoefektivitātes klasi. Neiedziļinoties tehniskos smalkumos, varam vien teikt, ka pasaules ražotāji ir vienojušies par metodiku, kas ļauj salīdzināt dažādas "litrāžas" ierīces. Tā rezultātā visa tehnika tika sadalīta energoefektivitātes klasēs no A līdz G. Ekonomiskākās ierīces pieder A segmentam. Tomēr nevajag steigties. Zinātāji teic, ka labs modelis ir tāds, kas pie 100 litru lietderīgā tilpuma gadā patērē apmēram 90 kilovatstundas.
Vēl eksistē arī tāds rādītājs kā ierīces klimatiskā klase. Tā nav īpaši svarīga pareizā izvēlē, jo diez vai mūsu veikalos kāds piedāvās modeli, kas domāts tropiskam klimatam un otrādi.
Svarīgākais jautājums
Vissvarīgākais jautājums ledusskapja izvēlē ir tā saldēšanas spējas. Uzturēt mikroklimatu saldējamā kamerā, kur temperatūra vairumā gadījumu ir mazliet augstāka par 0 grādiem, nav sarežģīts uzdevums. Cita lieta ir kamera ar mīnus grādu temperatūru, kurā glabā sasaldētus produktus. Par zemas temperatūras nodalījuma spējām var spriest pēc marķējuma zvaigznītēm. Parasti katra no tām norāda uz aukstuma palielināšanos par -6 grādiem. Modeļi, kas marķēti ir vienu zvaigznīti saldēs ne zemāk kā -6 grādu temperatūrā, savukārt, piemēram, trīs zvaigznītes norādīs un -18 grādu temperatūru (šādā kamerā produktus var uzglabāt apmēram trīs mēnešus, bet -24 grādos apmēram pus gadu. Ātra sasaldēšana ir svarīga gadījumos, kad vēlamies pēc iespējas labāk saglabāt produkta īpašības. Kameras ar ātru sasaldēšanas režīmu mēdz dēvēt par saldētavām.
Par dizainu un ērtībām
Ledusskapja tehniskie parametri ir viena lieta, taču mūsdienās cilvēki tiecas pēc ērtībām. Cīņā par pircēju simpātijām daudzi ražotāji piedāvā arī dažādus "bonusus". Ledusskapji tiek aprīkoti ar dažādiem augstumā transformējamiem plauktiņiem, slēgtiem konteinerīšiem un kārbiņām, lai saimniecēm produkti nav jāsaiņo polietilēna maisiņos, kā vecos laikos. Ledusskapjos atrodas fiksējošas paplātītes olu novietošanai un vanniņas ledus pagatavošanai. Līdz ar to ledusskapja iekšējo telpu iespējams izmantot ļoti efektīvi. Taču, lai komforts būtu pilnīgs, jāpadomā arī par ledusskapja novietojumu telpā. Ideālā variantā attālumam starp ledusskapi, izlietni un plīti vajadzētu būt mērāmam divu līdz trīs soļu garumā, un šiem svarīgajiem virtuves punktiem vajadzētu atrasties precīzā trijstūrī. Jāatceras, ka mūsdienās jebkura tehnika kalpo cilvēku ērtībām!
multiprese.eu
www.virtuves.lv