Par seksu, reliģiju un orgasmu

Kas ir orgasms? Orgasms ir stāvoklis, kad jūsu ķermenis vairs nav sajūtams kā materiāls: tas vibrē kā enerģija, kā elektrība. Tas vibrē tik dziļi, līdz pašiem pamatiem, ka jūs pilnīgi aizmirstat viņa materialitāti. Tas kļūst par elektrisku parādību. Šodien fiziķi runā, ka matērijas nav, ka visa matērija ir tikai šķietamība.

Pat vairāk – fiziķi pārliecināti, ka viss, kas eksistē, ir elektrība, nevis matērija. Orgasmā jūs nonākat līdz tam dziļākajam jūsu ķermeņa slānim, kur matērija vairs neeksistē, tikai enerģētiskie viļņi: jūs kļūstat par dejojošu enerģiju, par vibrāciju. Jums un jūsu mīļotajai vairs nav nekādu šķēršļu - jūs pulsējat un vairs neesat materiāli. Šeit tad nu ir seksuāla orgasma jēga - ka jūsu sasalusī enerģija tiek kausēta, top vienota ar Visumu, ar kokiem, zvaigznēm, ar sievietēm un vīriešiem, ar klintīm... uz mirkli, protams.

Seksuālais orgasms prasa vairāk laika - jo vairāk, jo labāk; jo tad tas iekļūst dziļāk jūsu būtnē, jūsu prāta, jūsu dvēselē. Pēc tam tas izplatīsies no kāju pirkstiem līdz galvai, katra jūsu ķermeņa stīga pulsēs kopā ar to. Viss jūsu ķermenis taps par orķestri un tas nonāks līdz kresčendo. Bet, ja jūs steidzaties, orgasms kļūst vienkārši par ejakulāciju, tas vairs nav orgasms. Tas ir lokāls un niecīgs, gandrīz bezjēdzīgs. Starp citu, jūs jutīsieties noguris, apjucis un nomākts pēc tā, jo jūsu enerģija ir zaudēta, un jūs no tā neguvāt svaigumu, tāpēc tas bija vienkārši bezjēdzīgi.

Jūs paliekat iepriekšējais - mazliet vairāk saguris, protams, ar mazāku enerģiju. Jūs paliekat iepriekšējais. Tas nebija attīrošs process, tas nesatricināja jūs līdz pašiem pamatiem. Miljoniem sieviešu nodzīvoja savu dzīvi, neuzzinot, ka ir spējīgas piedzīvot orgasmu. Ja sievietei nav orgasma, arī vīrietim tas ir praktiski nesasniedzams, jo orgasms ir divu tikšanās. Tikai divi, kad viņi izšķīst viens otrā, var to sasniegt. Tā nav, ka vienam tas ir, bet otram nē - tas ir neiespējami. Atbrīvošana ir iespējama, ejakulācija iespējama, atvieglošanās ir iespējama, bet ne orgasms.

Orgasms nav atvieglošanās - tie ir svētki. Un orgasms (caur otru cilvēku) ir jūsu tikšanās ar visu veselo. Orgasms vienmēr ir dievišķs: otrs kalpo par durvīm, un jūs ieejat dievišķajā. Orgasms vienmēr ir garīgs, tas nekad nav seksuāls. Ja kāds domā, ka orgasms ir seksuāls, tas neko nav sapratis - viņš neko nezina par orgasmiskajiem pārdzīvojumiem. Orgasms vienmēr ir ekstāze. Bet cilvēki to nezina, jo viņi satiekas vajadzības spiesti, aiz enerģijas pārpilnības.

Kad jūs domājat par orgasmu, tas kļūst par mērķi, kas vairāk līdzinās darījumam, un tad orgasms kļūst apgrūtināts. Tā ir dilemma: ja jūs tiecaties uz orgasmu, tas kļūst smags, jo jūs meklējat to, tiecaties uz to, un jūs patiesībā neesat totāli. Jūsu prāts gaida orgasmu; jūs domājat par to, vai šajā reizē jums izdosies to sasniegt vai nē, un šīs bailes paralizē seksuālo centru.

Šis centrs reāli spēj atvērties, kad nav baiļu, kad nav jautājuma par kādu nebūt rezultātu, kad nav domu par nākotni, kad darbība nav orientēta uz sasniegumu, kad jūs vienkārši spēlējat. Tas ir brīnišķīgi - spēlēties ar kāda ķermeni un sajust, ka kāds spēlējas ar jūsējo. Vienkārši divi ķermeņi dejo, dzied, apskaujas, mīlējas - tā ir brīnišķīga simfonija, nav nepieciešamības domāt par orgasmu. Un tad notiks! Te arī ir viss tā skaistums... tikai tad tas notiks. Vai tas ir noticis vai nē, uz lietu neattiecas. Vienkārši aizmirstiet par to..

Aplūkosim fiziskās mīlestības anatomiju no trim it kā vienādiem, bet reizē atšķirīgiem skatupunktiem. Par skatupunktiem šoreiz ir izvēlētas - trīs reliģijas - kristietība, budisms un islams.

Diemžēl masu reliģiskās kustības (tādas kā -  kristietība, budisms u.t.t.) apspiež jutekliskumu - tātad arī seksuālās attiecības, fizisko mīlestību. Tiek metodiski noliegts sekss, bet garīgais (tantriskais) sekss vispār nav sekss. Seksuālā atturēšanās, kuru propagandē masveida reliģiskās konfesijas, ja tā padomā ir diezgan ekscentriska savas seksualitātes izteikšanas forma. Diemžēl - bet daudzās garīgajās praksēs sekss kalpo kā varas izpausme - kā iespēja kontrolēt pūli - ar dzimstības kontroles metodi.

Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. (1.Korintiešiem 7:2-4) - lūk ko par seksuālajām attiecībām saka kristieši.  No šejienes var secināt, ka intīmās attiecības ir iespējamas tikai noslēdzot laulību. Savukārt- diezgan bieži ir sastopams tāds jēdziens kā kristīgā mīlestība. Ne velti saka - ‘' Dievs ir mīlestība''. Tādejādi par pirmo mīlētāju tiek uzskatīts Dievs. Savukārt, kā jau labi zināms - Dievs radīja Ādamu un Ievu, bet tie abi, savukārt tika padzīti no Ēdenes, jo bija aptraipījuši svēto - pirmatnējo mīlestību.

Mīlestība kristietībā ir vislielākā dāvana, ko varam viens otram sniegt. Arī fiziskā mīlestība jeb sekss.

Savukārt  saskaroties ar mīlestības, seksa tēmu budismā sākumā ir jāizprot teiciens - ‘' kad es ēdu, tad ēdu, kad es guļu, tad guļu'' . Seksuālās attiecības budismā netiek uztvertas negatīvi, lai gan daudzi budisma skolotāji brīdina no bezatbildīgas dzimumdzīves (proti, tādas, kas var sāpināt otru cilvēku) un no pārliekas pieķeršanās šai baudai, jo tas budistu atrauj no garīgās prakses un var iedzīt atkarībā no šīs kaislības. (Dažos budisma virzienos vērojama diezgan spēcīga seksualitātes noliegšana, kas, liekas, ir ietekme no citām ētiski reliģiozajām mācībām.)

Līdz ar to, kaut arī celibāts ir visai apsveicams, taču jāuzmanās no vēlmju apspiešanas, proti, no libido noliegšanas un iedzīšanas zemapziņā. Visumā budisma nostāju varētu raksturot sekojoši: ja gribas nopietni pievērsties garīgai attīstībai, nemēģināt noliegt un apspiest savu seksualitāti, bet gan necenšaties par to īpaši uztraukties, ļaujot tai transcendēties. Izņēmums šai ziņā ir tantrisms, kurš ieņem sev raksturīgo pretējo nostāju un tiecas integrēt seksualitāti, pat izmantot seksuālo enerģiju apskaidrības sasniegšanai.

Savukārt musulmaņiem jeb muslimiem intīmajā dzīvē valda dažādi ierobežojumi.   Bet godīgi jāsaka, ka muslimu seksuālai dzīvei būtu jābūt veselīgai Aizliegts ir anālais sekss un tie kas to veic ir nolādēti. Tā pat, aizliegts vīrietim ir veikt dzimuma aktu, ja sievai ir mēnešreizes, bet tā apmierināt vīrieti ir atļauts citādi. Par orālo seksu, šķiet varētu būt dažādu kultūru dabas jautājums, bet cik noprotu, tad tas ir atļauts. Tā pat ir atļautas dažādas pozas. Aizliegts anālais sekss(jo tas ir netīrs un pretdabisks),aizliegta masturbācija vīriešiem(tādēļ jau islams atļauj vīrietim ņemt 4 sievas lai nevajadzētu meklēt mīļākās un t.t.)Pārējais cik zinu viss ir atļauts....pat uzlikts par pienākumu vīram apmierināt sievu ,ne tikai sevi(kā tas mūsu sabiedrībā ir daudziem vīriem pieņemts....maz interesē vai sieva saņēmusi apmierinājumu).

Tomēr - dzimumattiecības Islamā arī ir daļa pielūgsmes, jo ja tas tiek darīts Allah noteiktajās robežās (starp vīru un sievu), tad muslimi seko Allah likumiem un tādējādi saņem atalgojumu arī par šo 'labo darbu.' Arī - masturbācija nav aizliegta pārī ar sievu. Aizliegts ir iedomāties par citām sievieti, jo tiek uzskatīts ka tādā veidā tu jau izvaro viņas savā prātā. Bet kopumā dzimumattiecībās musulimiem noteikti vajadzētu būt mazāk visādu traku fantāziju un izvirtību, un ne jau tāpēc ka tiem tiek trūkst izdomas, bet tāpēc, ka veselākiem prātiem tas vienkārši nav vajadzīgs. Kā teica viens filozofs: "Ja gribi zināt cik vesels ir tavs prāts, paskaties kas notiek tavās biksēs."

Bet kā jau tika teikts, brīnišķīgākais ir tas, ka dzimumattiecības Islamā ir viens no Dieva pielūgsmes veidiem. Tātad tu vari padarīt savu sievu apmierinātu cerot uz dāsnu atalgojumu par to Tiesas dienā.

Kā redzams, katram savs uzskats par seksu. Arī katram no mums.

Veiksi attiecībās!

Materiāls publicēts sadarbībā ar http://viriesi.lv