Pirms neilga laika klajā nākusī grāmata „The Mental Floss History of the World”, kas aplūko pašu interesantāko par pasaules civilizācijas vēsturi, atklāj dažus pārsteidzošus faktus par Romu.
Romiešiem bija ieradums vemt ēdienreižu starplaikos
Vai taisnība, ka romieši piekopa vemšanu starp ēdienreizēm, lai varētu nepārtraukti ēst? Taisnība. Taču tas tika uzskatīts par sliktu ieradumu. Romiešu filozofs Seneka to nosodīja, aprakstot kāda svētku mielasta ainu: „Kamēr iereibušie viesi atpūšas pēc maltītes, vergi uzkopj telpu, slaukot siekalu spļāvienu un vēmekļu atstātās pēdas uz grīdas.” Slavenais orators Cicerons nosodīja Cēzara „vēlmi vemt pēc maltītes”. Tomēr tas ir tikai mīts, ka romieši izmantoja speciālu telpu šai nodarbei, sauktu par „vomitorium” (angļu val. „vomit” – vemt). Patiesība ir tāda, ka eksistēja telpas, sauktas par „vomitoria”, taču tās bija tikai gaiteņi, pa kuriem publika, izrādei beidzoties, pameta teātra telpas. (latīniski „vomit” - „izlaist”)
Romieši bija pirmie, kas izmantoja centrālās apkures sistēmu
Jau pirmajā gadsimtā mūsu ērā pašas smalkākās dzīvojamās ēkas Romā bija aprīkotas ar sienās iestrādātām terakota māla caurulēm. Caurulēs plūda karstais gaiss no krāsnīm pagrabstāvā. Piedevām, mazgāšanās koptelpas bija nodrošinātas ar karsto un auksto ūdeni. Visbagātākajiem romiešiem bija pašiem savas vannas istabas, kurās tos apkalpoja vergi. Protams, mazgāšanās bija arī publisks pasākums, apvienojot izklaidi ar darījumu sarunām.
Romiešu vīrieši skūpstīja savas sievas, lai pārliecinātos, vai viņas ir alkohola reibumā
Kad romiešu vīrietis dienas beigās sniedza skūpstu laulātajai draudzenei, viņa nolūks nebūt nebija romantisks – viņš vienkārši pārbaudīja viņas elpu, lai zinātu, ko sieva darījusi visas dienas garumā, proti, vai baudījusi vīnu.
Romas „naba”
Imperators Augustus mīlēja kārtību un tīrību. Viņš pavēlēja Romas pilsētas centrā novietot akmeni „Milliarium Aureum”, uz kura bija uzrakstīti attālumi līdz visām lielākajām impērijas pilsētām. Imperators Konstantīns vēlāk šo vietu nodēvēja par „Umbilicus Urbis Romae” jeb „Romas nabu”. No tā arī radās teiciens „visi ceļi ved uz Romu”. Jautājums – cik daudz ceļu? Patiesībā, daudz. Romieši bija uzbūvējuši vairāk nekā 80 000 km ceļu teritorijā, ko apskalo Vidusjūra. Salīdzinājumam, ASV iekšējās ceļu sistēmas kopējais garums ir aptuveni 75 000 km.
Dzīvesstils » Interesanti
Šis tas par Romu
Agnese Stafecka, 08.03.2009. 10:08
Seno Romu uzskata par visu laiku dižāko un ietekmīgāko impēriju, taču cik daudz mēs zinām tieši par Romas pilsētu un cilvēkiem, kas tajā dzīvoja? Kas patiesībā, neskaitot Kolizeju un Cēzaru, bija romiešu kultūra un dzīvesveids?