Kaut arī cenšamies dažādot seksuālo dzīvi, papildinot to ar dažādiem jauniem akrobātikas elementiem, kas aizgūti no mīlnieku bībeles vai arī radušies sadzīvē, un bieži vien pārliecināmies par to, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, poza 69 jau kādu laiku netiek iekļauta mūsu aktuālāko hītu pleilistē. Tā teikt – tiek nepelnīti aizmirsta.
Jāatzīst, ka šāds abpusēji vienlaicīgs otrās pusītes apmierināšanas veids ir gana nogurdinošs. Un kaut arī dažādos rakstos daudz ir sludināts par to, ka atšķirībā no vīriešiem sievietes spēj darīt vairākas lietas vienlaicīgi, mīlējoties šajā pozā, nekādi nespēju apvienot baudīšanu un diezgan aktīvu darbošanos. Šovakar, kad mans vīrietis šo pozu atkal ir pacēlis saulītē un noslaucījis no tās putekļus, man jādomā, kāpēc visbiežāk viņš ir tas, kas to ierosina. Vai šī poza apvieno vienīgās darbības, ko vīrietis spējīgs veikt vienlaicīgi? Lai nu kā, tās tomēr ir patīkamas pārmaiņas, un kaut arī šī poza mani nesajūsmina, jo izraisa manī vainas apziņu, šovakar tai (vainas apziņai) atkal ļaušos. Tai nav nekāda sakara ar iedomātām tikumības normām vai puritānisku audzināšanu. Vainas apziņa rodas brīdī, kad viņa mitrā mēle samīļo Karīnu un zods viegli berzējas klitora apvidū – tad es kļūstu nespējīga koncentrēties uz baudas sniegšanu viņam. Es atslābinos un baudu... ļoooooti baudu... un beidzu. Šķiet, viņš ir tik ļoti aizrāvies ar baudas sniegšanu man, ka pat nepamana manu pāreju no aktīvas darbošanās uz aktīvu baudīšanu. Un vispār – kāpēc man tiek atļauts slinkot?
Apzinos, ka vienlaicīga baudas sniegšana un kopīga beigšana ir skaists pasākums, bet, ņemot vērā manu nespēju savākties, kārtējo reizi atļaujos mainīt spēles noteikumus – vispirms beidzu es, pēc tam fiksi aizmiegu, bet viņš paliek gribošs. Acis iepletās, šo lasot? Es tikai ļauni pajokoju. Tā nu gan es nemūžam neuzdrošinātos darīt. Pēc tam iekārtojos tradicionālajā mineta pozā un ļauju viņam justies kā karalim. Šādā veidā man ir daudz lielākas manevrēšanas iespējas, turklāt viņam ir vizuāli ļoti patīkams skats. Varbūt tāpēc neesmu sajūsmā par pozu 69, jo tā liedz iespēju baudīt mazo intīmo izrādīti jeb privāto pornofilmiņu. Jā, gluži tāpat kā vīrieši arī es (un jādomā, arī pārējās sievietes) baudu vizuāli.
Mēģinādama izprast, kāpēc šāda poza tiek ierosināta, kaut arī nav nemaz tik ērta un vizuāli baudāma, nonācu pie secinājuma, ka tas ir smalkjūtīgs gājiens, kā likt partnerim/partnerei sniegt sev orālus glāstus pēc principa: es tev, tu man. Un varbūt tāpēc arī procesa laikā drīkstu paslinkot, jo, kaut arī pa citu ceļu ejam, gala rezultāts tāpat ir vienāds. Ja tā ir, kā te tagad esmu izspriedelējusi, žetons manam vīrietim par kārtējo pareizo pieeju mērķa sasniegšanā.
Kaut arī respektējam viens otra vēlmes, nerodas vēlēšanās tās piepildīt, ja tās ir prastā vai nepatīkamā veidā izteiktas. Piemēram, tādi teksti, kā „paņem viņu mutē” vai „pasūkā” uz mani iedarbotos pretēji gaidāmajam, un rezultātā es ilgi negribētu „pasūkāt”. Te uzreiz man jādomā, ko es pati daru, lai tiktu pie cerētā orālā baudījuma. Šķiet, ka arī man tas izdodas diezgan smalkjūtīgi, vismaz tā gribētos domāt. Kaut arī mans vīrietis ir diezgan apzinīgs un regulāri mani orāli aplaimo, arī viņam šad tad iznāk aizmirst vai vienkārši nevēlēties to darīt tad, kad es vēlos vairāk par visu pasaulē. Kā es rīkojos? Atkarībā no situācijas, katru reizi citādāk. Vienreiz ierosināju paskatīties internetā pornofilmas. Uz to viņš nav īpaši jālauž. Pēc jautājuma, par kādu tēmu vēlos skatīties – par Āzijas meitenēm, seksu ar afroamerikāņiem, grupveida seksu, masturbēšanu vai ko citu –, atbildēju, ka vēlos skatīties filmiņu, kurā tiek veikts kunilings. Droši vien nav jāsaka priekšā, cik laimīgi man beidzās vakars.
Un, ja tā labi padomā, arī es esmu ierosinājusi pozu 69 tikai tāpēc, ka tik ļoti gribas sajust viņa mēles pieskārienus. Nobeigumā atzīšos, ka esmu sašķobījusi savu pārliecību par it kā nejēdzīgo pozu, kas patiesībā ir pat ļoti jēdzīga tiem, kas vēlas, lai viņa draudziņš/draudzenīte sajustu orālu apmierinājumu, bet nevēlas piepūlēties domājot, kā labāk vai skaistāk to palūgt.
CITĀTS
„Tādi teksti, kā „paņem viņu mutē” vai „pasūkā” uz mani iedarbotos pretēji gaidāmajam, un rezultātā es ilgi negribētu „pasūkāt”.”
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu "FHM" www.fhm.lv