Radušos mītus skaidro 7guru.lv aptaujātie nozares speciālisti.
Tikai tērē naudu
„Sabiedriskās attiecības tikai notērē organizācijas naudu un neko nedod pretī,” jau minētajam vēl vienu mītu par SA speciālista profesiju pievieno SIA „PR Holding” valdes priekšsēdētājs Jānis Riņķis. Viņš paskaidro, ka mīts par nelietderīgi notērēto naudu profesijas pārstāvjiem nodara vislielāko ļaunumu, jo patiesībā tieši sabiedriskās attiecības ir labs veids kā taupīt naudu un sasniegt tos pašus reklāmas un mārketinga mērķus par daudz zemākām izmaksām. J. Riņķis min piemēru: „Lai vides reklāma uz ielas būtu tikai pamanāma, tajā jāiegulda vismaz desmit tūkstoši latu. Tā negarantēs nedz milzīgus pārdošanas apjomus, nedz arī citus ievērojamus un tūlītējus panākumus, ar kuriem reklāmdevējs parasti rēķinās. Rodas jautājums, cik ilgā laikā šo naudu var atpelnīt? Cilvēki reklāmām netic, tāpēc tām var būt tikai informatīvs, nevis pārliecinošs raksturs. Turpretī, izmantojot SA, par šo summu var izdomāt komunikācijas stratēģiju ilgākam laika periodam (piemēram, pusgadam vai pat ilgāk) un veiksmīgi to arī realizēt, gūstot taustāmus, tajā skaitā arī finansiālus rezultātus.”
Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Tarbuna norāda, cik svarīga ir SA speciālistu un žurnālistu savstarpējā sadarbība. Taču, viņasprāt, radies priekšstats, ka abu šo profesiju pārstāvji darbojas divās dažādās, nesavienojamās un pretējās nometnēs. „Patiesībā žurnālisti un SA speciālisti ikdienas darbā ir vieni no labākajiem sadarbības partneriem. No labajām attiecībām iegūst abas puses - žurnālistam jebkurā laikā ir pieejama nepieciešamā informācija, bet SA speciālists var veiksmīgi īstenot savus pienākumus. Personiskas, uz savstarpēju uzticēšanos balstītas attiecības ar žurnālistiem ir svarīgas – to apliecinājušas vairākas situācijas ikdienas darbā,” stāsta L. Tarbuna.
Vai bārbijas darbs?
Izveidojušos mītu par SA speciālista darbu, kurā vien labi jāizskatās un aktīvi jāapmeklē publiski pasākumi, noliedz arī „Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska un Limbažu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Stuce. Arī Dagnija Stuķēna, „Nordea Latvija” sabiedrisko attiecību vadītāja – preses sekretāre min ar pienākumiem piepildīto SA speciālista ikdienu: „Nenormēts darba laiks ir daļa no SA darba specifikas.”
L. Stuce ievērojusi, ka cilvēki dažkārt pat radušos mītus nespēj paskaidrot, piemēram: „Uzskata, ka darbs ir ļoti viegls, jo nekas cits jau nav jādara, kā jākomunicē ar cilvēkiem. Taču, kad lūdz paskaidrot, kas ar to tiek saprasts, konkrētas atbildes nav. Jāpiemin, ka darba specifika pašvaldībā, nenozīmē skriešanu uz ballītēm, mans darbs ir birojā. Tā ir informācijas vākšana, apkopošana, tekstu rakstīšana un rediģēšana – kad no kaudzes materiālu ir jāsagatavo lasītājiem interesants materiāls. Jāstrādā ir ar lielu precizitāti skaitļos, vārdos un faktos. Ir jādara daudz tā saucamā melnā darba, ko citi neredz.” SA speciāliste piekrīt, ka arī dažkārt skaistums tiek uzskatīts kā viens no darba pienākumiem, taču noliedz: „Tas ir absurds, ja cilvēki domā, ka šajā profesijā var strādāt tikai, es atvainojos, bārbijas, jo viņas labi izskatās. Es piekrītu, ka SA speciālistam ir jāizskatās pieklājīgi un solīdi. Mans izskats netraucē darīt savu darbu labi. Manuprāt, galvenais ir tas, ko tu spēj izdarīt, nevis kā tu izskaties.”
Lielā nauda ne visiem speciālistiem
„PR Holding” valdes priekšsēdētājs J. Riņķis piemin vēl kādu radušos mītu: SA speciālistam ir daudz un skaisti jārunā, bet ne obligāti jāprot labi rakstīt. „Sabiedrisko attiecību speciālista darbs 90% sastāv no rakstīšanas. Tāpēc tas, kurš nemāk rakstīt, vienkārši nevar šajā profesijā strādāt.”
Mītu par SA speciālista atalgojumu uzskaita Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta pārvaldes vecākā referente Vita Briže un Limbažu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību speciāliste L. Stuce. V. Briže norāda, ka atalgojums atkarīgs no SA speciālista darba vietas, savukārt L. Stuce piebilst: “Nez kādēļ ir tāds priekšstats, ka šie speciālisti pelna lielo naudu, lai gan tas atkarīgs no darba stāža, izglītības un citiem faktoriem. Ir situācija, kad SA speciālistiem ir konkurētspējīga alga, bet tāda ir tikai daļai. Manuprāt, alga palielinās proporcionāli, darba pieredzei, realizētajiem projektiem, darba stāžam, zināšanām, kas tiek papildinātas.”
Par izveidojušos mītu: SA speciālisti neko nedara un pelna lielu naudu, SIA „Ivetas Balodes komunikāciju konsultācijas” projektu vadītāja Zanda Krastiņa paskaidro: „Ikviens pasākums var būt SA speciālistam smags darbs, arī komandējums vai kārtējais izpētes brauciens netiek uztverts kā atpūtas brauciens. Arī lielais informācijas apjoms, kas jāizpēta un garās darba stundas vakaros ir viena no šīs profesijas specifikām, kas iet roku rokā ar stresu un spriedzi. Kas attiecas uz atalgojumu - labi darba augļi vienmēr atmaksājas.”
Par to, kā radās mīti
Salīdzinoši jaunās SA profesijas radušos mītus eksperti skaidro dažādi. K. Jakubovska min, ka vienota izpratne par profesiju ir tikai attīstībā. „Mītus ir radījuši paši SA speciālisti,” pārliecināts J. Riņķis. Arī Z. Krastiņa pārliecināta: „Konkrēto mītu pirmatnējais izcelšanās avots ir paši SA speciālisti, kas vairums gadījumos nemāk, negrib izskaidrot profesijas iezīmes, priekšrocības un reālo darba pusi. Sekundārais avots ir visi tie, kam ar SA nav tieša saskare ikdienā un kas vārdu salikumu interpretē tiešā tulkojumā. Tieši SA speciālisti paši var mainīt vai apgāzt pastāvošos mītus, tā kliedējot neprecīzas informācijas izplatīšanos.” J. Riņķis iezīmē vēl kādu novērojumu: „Pēdējos treknajos gados mums bija vesels SA speciālistu ražošanas bums, kad visi skrēja mācīties SA. Tieši tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā mums bija uzņēmējdarbības, biznesa vadības un ekonomikas bums, kuram sekoja juristu bums. Tās visas bija tādas kā modes profesijas savā laikā. Diemžēl sabiedriskās attiecības nav izņēmums. Mums ir daudz SA speciālistu, kurus augstskolā ir sagatavojuši pasniedzēji, kas nekad mūžā nav novadījuši nevienu SA kampaņu. Protams, ne jau visi, bet viena daļa tādu ir.”
FAKTU kaste
Populārākie mīti un patiesības par sabiedrisko attiecību speciālistiem 7guru.lv aptaujāto ekspertu skatījumā:
- SIA PR Holding valdes priekšsēdētājs Jānis Riņķis: „Sabiedriskās attiecības tikai notērē organizācijas naudu un neko nedod pretī. Patiesībā tieši sabiedriskās attiecības ir labs veids kā taupīt naudu un sasniegt tos pašus reklāmas un mārketinga mērķus par daudz zemākām izmaksām.”
„SA speciālistam ir daudz un skaisti jārunā, bet ne obligāti jāprot labi rakstīt. Patiesībā šis darbs vismaz 90% sastāv no rakstīšanas. Tāpēc tas, kurš nemāk rakstīt, vienkārši nevar šajā profesijā strādāt.”
- Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Tarbuna: „Sabiedrisko attiecību speciālisti un žurnālisti darbojas divās dažādās, nesavienojamās un pretējās nometnēs. Patiesībā žurnālisti un sabiedrisko attiecību speciālisti ikdienas darbā ir vieni no labākajiem sadarbības partneriem.”
- Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska: „Sabiedriskās attiecības ir prezentatīvs darbs, kurā nekas tā īsti nav jādara, ja nu vienīgi aiziet uz kādu prezentāciju un padzert kafiju. Patiesībā tas ir tikai izdomājums, jo darba diena ir piepildīta intensīva darba.”
- Limbažu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Stuce: „Sabiedrisko attiecību speciālistēm jābūt bārbijām. Piekrītu, ka SA speciālistam ir jāizskatās pieklājīgi un solīdi. Taču mans izskats netraucē darīt savu darbu labi. Manuprāt, galvenais ir tas, ko tu spēj izdarīt, nevis kā tu izskaties.”
- Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta pārvaldes vecākā referente Vita Briže: „Sabiedrisko attiecību speciālisti labi pelna. Patiesībā, darbinieka alga ir atkarīga no darba vietas, arī pieredzes un izglītības.”
- SIA „Ivetas Balodes komunikāciju konsultācijas” projektu vadītāja Zanda Krastiņa: „Sabiedrisko attiecību speciālisti ir lielākais žurnālistu bieds. Patiesībā ikdienas darba specifikā saskarsme ar žurnālistiem ir neizbēgami abpusēja, tomēr vēl svarīgāka ir komunikācija ar klientiem, darbiniekiem.”
„Reklāmas speciālists ir tas pats, kas sabiedrisko attiecību speciālists, jo nodarbojas ar preču un produktu reklāmu. Patiesībā reklāmas un SA vienādošana ir līdz galam neizprasts SA darba instrumenta pielietojums, bet pēdējo gadu laikā šis mīts ir mazinājies.”