Mūsdienu medicīna nav tik kategoriska. Ir konstatēts, ka daudzām sievietēm grūtniecības pirmajos trijos mēnešos dzimumtieksme ievērojami samazinās. Tas ir saprotams, jo, iestājoties grūtniecībai, dzimuminstinkts, izpildījis savu galveno funkciju, uz brīdi apdziest.
Iespējams, ka savu lomu spēlē instinktīvas bailes radīt bojājumus auglim, kurš attīstās, izraisīt asiņošanu, spontāno abortu u.t.t. Turpretī citas sievietes grūtniecības sākumā izjūt paaugstinātu dzimumtieksmi.
Otrajā grūtniecības trimestrī (3. - 6. mēnesī) stāvoklis mainās: paaugstinās interese par seksuālo dzīvi. Pēdējā grūtniecības periodā dzimumtieksme atkal mazinās, iespējams, sakarā ar paaugstinātu nomāktības izjūtu, kuru pārdzīvo grūtnieces šajā laikā.
Mīlestībā un ģimenes dzīvē vispār, tā arī grūtniecības periodā partneriem nepieciešams izturēties vienam pret otru ar sapratni.
Saprātīgam vīrietim nevajadzētu savai sievievieti - grūtniecei izvirzīt pārmērīgas seksuālās prasības, un otrādi - mīlošai sievai nevajadzētu regulāri atteikties no dzimumdzīves.
Pirmajos trijos grūtniecības mēnešos vajadzētu dzimumdzīvi ierobežot līdz minimumam un ievērot piesardzību. Šajā laikā vīrietim vajag demonstrēt ne tik daudz seksuālo aktivitāti, cik maigumu.
Ja sievietei jau agrāk bijuši spontānie aborti, dzīvesbiedriem iesaka pirmos 3-4 grūtniecības mēnešus atturētie no dzimumdzīves.
Grūtniecības vidū, ja sievietes veselība ļauj, nevajadzētu liegt sev dzimumdzīvi.
Toties pēdējās 5 nedēļās pirms dzemdībām gan nevajadzētu nodarboties ar seksu, pretējā gadījumā sievietes dzimumorgānos var iekļūt slimības saturoši mikrobi, tā radot veselības traucējumus kā auglim, tā matei.
Ļoti svarīgi, lai tuvības mirkļos vīrietis nesaspiestu sievietes vēderu - tas var kaitēt bērnam.
Materiāls publicēts sadarbībā ar Sieviešu Noslēpumu Enciklopēdiju - www.kleoo.lv