Saņemt sevi rokās, arī tad, ja viņa nav klāt

Šodien man pienācis pasta sūtījums. Lubrikants ar vieglo un neuzbāzīgo šokolādes aromātu (lietojams ne tikai slīdamības nodrošināšanai, bet arī kā masāžas eļļa) nu ir manās rokās un ļauj fantazēt par brīdi, kad tiks lietots darbībā. Iztēlojos, kā ar jauno brīnumlīdzekli noziežu krūtis un ar tām viegli masēju sava vīrieša muguru, pēc tam lūdzu viņam pagriezties otrādi un turpinu iesākto, ļaujot sevi vērot darbojamies. Iztēlē uzburu skaistas un uzbudinošas ainas, ko tā vien gribas pārvērst realitātē. Tā kā mans vīrietis nav mājās, šī vēlme nav diez ko viegli izpildāma. Sajūtu kņudinošu sajūtu pavēderē. Domā – mīlestības izraisītie rozā briļļu taureņi vēderā? Padomā vēlreiz!

Kņudinošo sajūtu izraisa pieaugošais uzbudinājums, ko izraisījušas manas ne īpaši pieticīgās fantāzijas! Ne vienam vien seksuālās dzīves baudītājam ir skaidrs, ka tā ir ne tikai jābauda, bet arī jāizkopj, jāpapildina, jāievieš kas jauns un jānovērš rutīna. Šī ir mana brīnišķīgā iespēja izkopt savas masturbēšanas prasmes, kas, nenoliedzami, ir daļa manas seksuālās dzīves. Jauno brīnumlīdzekli uzlieku uz pirkstu galiem, iekārtojos ērtāk, ieslidinu roku biksītēs un vieglām kustībām sevi glāstu. Pēc mazās priekšspēles seko klitoru stimulējošas apļveida kustības, kurām ātri vien būtu mani jānoved pie maksts kontrakcijām un trīcošām kājām (lasi – orgasma).

Par seksuālās apetītes trūkumu un nespēju atslēgties no galvā virmojošām domām nekad īpaši neesmu sūdzējusies, bet šoreiz prātu nodarbina filozofiskas domas – kā masturbēšanu uztver mans vīrietis? Esam par to runājuši, bet konkrētu viedokli neesmu dzirdējusi. Šķiet, ka viņam tas izraisa dalītas jūtas: no vienas puses, priecājas, ka viņam ir seksuāli atraisīta meitene, bet, no otras, iespējams, viņu nomāc doma, ka nespēj mani pietiekami apmierināt. Šo jautājumu līdz galam tā arī neesmu noskaidrojusi, un tagad mani jau sāk nomākt cits – kāpēc man par to jādomā tieši tajā brīdī, kad vajadzētu pilnībā atslābināties un vispār pārstāt domāt? Mani taču nesatrauc, vai viņš pašrocīgi (precīzāk – labrocīgi) sevi iepriecina un cik bieži to dara, un es nedomāju par to satraukties. Ja vien nepienāk brīdis, kad šamējais pazūd vannasistabā „iepazīt sevi”, atstājot mani gribošu. Tātad vīrietim arī nevajadzētu īpaši satraukties par to, ka viņa prombūtnē māku būt pašpietiekama.

Nemaz nepamanu mirkli, kad aktīva rosība biksītēs ir aprimusi un transformējusies par aktīvu rosību smadzenēs. Līdz šim domāju, ka klitorā ir tikai baudas nervi, bet izrādās, ka šodien tur ir arī tādi, kas kustina pelēko vielu. Es labprāt redzētu, kā to dara mans vīrietis, bet, šķiet, ka procesa laikā skatītos nevis uz izveicīgajām roku kustībām, bet gan sejā. Tā kā dzīvē šo prieku man nav gadījies redzēt, iztēlē gan paveras skaidra aina – puspievērtas acis, skaļa elsošana un kopumā ļoti interesanta sejas izteiksme, ā, un vēl, protams, ritmiska rokas kustība noteiktā trajektorijā. Savā skaidrajā ainā neredzu viņam priekšā ne pornožurnālu, ne iedvesmojošu filmiņu, jo, to darot, mans vīrietis taču domā par savu iekārojamo draudzeni, respektīvi – mani. Vismaz tā man tīk domāt, kaut arī skaidri apzinos, ka realitātē aina varētu būt citādāka. Par ko es pati domāju masturbējot? Ne jau nu par Rūdu van Nistelroju vai Sandi Valteru. Kaut arī abi iepriekš minētie man simpatizē kā sportisti un, manuprāt, izskatīgi vīrieši, manās fantāzijās viņi līdz šim nav bijuši laipni lūgti. Masturbējot aizveru acis un ļaujos baudai. Baiba samīļo pati sevi. Manuprāt, pietiekami uzbudinoši...

Citāts:
„Jauno brīnumlīdzekli uzlieku uz pirkstu galiem, iekārtojos ērtāk, ieslidinu roku biksītēs un vieglām kustībām sevi glāstu.”