Kāpēc tad tā notiek? Kurš ir vainojams? Jūs vai vīrietis? Un vai šo distanci var kaut kā samazināt?
Sāksim ar to, kurā attiecību momenta vīrietis sāk demonstrēt jums šo distanci... Ja runa ir par jūsu romāna pašu sākumu, tad, iespējams, iemesls ir tas, ko viens no seriāla „Sekss lielpilsētā” varoņiem ļoti precīzi formulēja kā „Jūs neesat viņu aizskārusi!” Tas ir, viņš izrādīja savu interesi par jums, bet neko vairāk. Bet ja neesat aizskārusi, tad nav ko cerēt uz kādu īpašu dvēselisku tuvību! Šajā gadījumā viņa distance – tas vienkārši ir minimālas intereses apliecinājums. Protams, var pamēģināt šo interesi iekustināt. Ir sievietes, kuras šajā mākslā ir sasniegušas tiešām nereālas virsotnes. Taču tikai ļoti izcili eksemplāri ir tādu pūļu vērti. Bet ja jūsu jaunais paziņa pie tādiem nav pieskaitāms – tēma ir slēgta! Ejam tālāk...
Lai nu kā, bet tālāk viss vairs nav tik vienkārši. Jo, ja attiecības ar vīrieti, kurš pastāvīgi (vai laiku pa laikam) ievēro noteiktu distanci, jums jau ir ievilkušās, jūs praktiski esat nolemta nebeidzamiem pārdzīvojumiem un atbilžu meklējumiem uz mūžīgu jautājumu: „Kāpēc???”
Lūk, šeit ir ļoti skaidri jāsaprot, pie kāda no zemāk minētajiem tipiem tiek pieskaitāms jūsu vīrietis:
1. Viņš praktiski PASTĀVĪGI ievēro šo distanci, turot jūs, tā teikt, izstieptas rokas attālumā. Tas ir, protams, periodiski šis attālums tiek samazināts (parasti seksa laikā), bet ļoti ātri viņš atkal no jums attālinās.
2. Periodiski viņš bez īpašām problēmām pielaiž jūs ļoti tuvu un ir spējīgs uzturēt emocionālas sarunas un atzīšanās. Tas ir, problēmas ar distances ievērošanu rodas tikai laiku pa laikam, piemēram, kad jūs diezgan ilgu laiku esat pavadījuši kopā vai pēc pārāk atklātas sarunas.
Ja jūsu vīrietis ir pieskaitāms pie pirmā tipa, tad labākais padoms, kuru jums var dot – skrieniet no viņa pēc iespējas tālāk. Protams, ja jūs pati neesat pieskaitāma pie tāda paša tipa un arī visādi neizvairāties no tuvības. Ja jūs esat „viena pāra zābaki” – tad nav nekādu problēmu! Bet ja jūsu pašas vajadzība pēc tuvības ir ievērojami lielāka par viņa vajadzību, tad jums diez vai izdosies padarīt attiecības īsti harmoniskas un kļūt laimīgai. Psihologi sauc to par „dažādiem tuvības līmeņiem” un uzskata, ka tāda disharmonija ir vainojama gandrīz pusē no šķirtajām laulībām. Neapšaubāmi, ja divi cilvēki mīl viens otru, bet tajā pašā laikā viņiem ir dažādas domas par to, kas ir patiesi tuvas attiecības, viņiem ir iespēja laimīgi nodzīvot visu dzīvi kopā. Bet tikai tādā gadījumā, ja abi ir spējīgi apspriest savas problēmas un pastāvīgi (visu dzīvi!) piekrist savstarpējiem kompromisiem. Tiesa gan, ir arī labas ziņas – tādu vīriešu, kuriem tik patoloģiski bail no tuvām attiecībām, nemaz nav tik daudz. Daudz vairāk ir tādu, kuriem ik pa laikam ir nepieciešama distances ievērošana attiecības. Par viņiem mēs tagad arī parunāsim...
Tātad, lielākā daļa vīriešu, par laimi, ir visai piemēroti normālām un pastāvīgām tuvām attiecībām ar sievietēm.
Uzreiz paskaidrošu, ka šeit neapspriedīsim situāciju, kad divu cilvēku attiecībās iestājas diezgan reāla krīze un attālināšanās ir saistīta tieši ar to. Te jau nav ko īpaši apspriest.
Bet kāpēc viņš „tiek atvilkts” tad, kad viss ir gluži lieliski? Psihologi uzskata, ka viss slēpjas nepārejošā (pat stiprākās mīlestības fonā) vīriešu vajadzībā pēc neatkarības un patstāvīguma. Kādam tā ir lielāka, kādam – mazāka, un arī tās izpausmes visiem ir ļoti dažāda. Taču tāda vajadzība ir pilnīgi visiem. Tāda ir vīriešu daba! Lai izjustu vajadzību pēc mīlestības un sieviešu rūpēm, vīrietim vienkārši nedaudz no viņas jāattālinās. Un tad viņš atkal var izjust kvēlošu vajadzību nokļūt viņai blakām. Ar šīs savdabīgas „pašregulācijas” palīdzību viņš uztur interesi par partneri pastāvīgā līmenī un izvairās no neizbēgama noguruma vienam no otra, kurš rodas, kad cilvēki sazinās ilgu laiku. Viņā automātiski, bez viņa gribas un vēlēšanas, viena otru nomaina divas vajadzības: tuvība un neatkarība. Kontaktā ar partneri vīrietis zināmā mērā zaudē sevi, savu „es”. „Atvilkšanās nost” ļauj viņam atjaunot zaudētu iekšējo harmoniju, kādu laiku pabūt, atbildot tikai par sevi pašu.
Bet ko tad parasti dara mīloša sieviete, redzot, ka viņas vīrietis attālinās no viņas? Protams, cenšas „par jebkuru cenu” atkal pietuvināties viņam, saglabājot pastāvošu minimālo distanci! Viņa mēģina ar viņu parunāt, padalīties ar savām dziļākajām jūtām un pārdzīvojumiem. Kāds rezultāts? Vīrietis attālinās vēl vairāk, cenšoties tomēr šo distanci palielināt. Viņam vienkārši ir „jāatvelkas nost”, citādi viņš vienkārši nevarēs sajust, ka šī sieviete un viņas mīlestība viņam ir vajadzīgas.
Sievietēm neaptveramākā lieta – kā pēc vairākām dienām (bet varbūt arī nedēļām), kad vīrietis ir pilnībā vienaldzīgs un neinteresējas par viņu, viņš pēkšņi vienā momentā atkal kļūst mīlošs un uzmanīgs. Sievietes, attālinoties no partnera kādu iemeslu dēļ, parasti ar lielām grūtībām un ļoti ilgi atjauno iepriekšējo attiecību līmeni.
Taču pāriesim no teorijas pie prakses... Ko darīt sievietei, ja viņas mīļotais, kurš vel vakar pēc 10 šķiršanās minūtēm sūtīja īsziņu ar vārdiem „Esmu noilgojies!”, pēkšņi pazūd bez pēdām? Pirmais, galvenais un diemžēl visgrūtāk realizējamais – nekrist panikā! Kā to darīt – nav skaidrs, bet panikas stāvoklī jūs noteikti nevarēsiet skaidri spriest un droši vien izdarīsiet daudz kļūdu.
Ja jums tomēr ir izdevies saņemties, ir vērts iegaumēt „četru „NE” noteikumu”:
1. NEmeklēt tādas vīriešu uzvedības iemeslus sevī, savos vārdos un rīcībās.
2. NEpieļaut pat domas par to, ka viņš vairs jūs nemīl.
3. NEcensties „vajāt” viņu.
4. NEsodīt vīrieti (piemēram, ar nevēlēšanos pa jaunam satuvināties), kad viņa vajadzība pēc „atvilkšanās” pāries.
Ja jums izdosies sekot šiem padomiem, psihologi garantē, ka tādi „zigzagi” attiecībās ne tikai tās nesabojās, bet turpretī ienesīs tajās jaunu svaigu vilni. Un rezultātā gan jūs, gan jūsu vīrietis būsiet laimīgi!
Bet distance... Varbūt dažreiz tas nemaz nav tik slikti! Beigu beigās, tautas gudrība nav nejauša: labākie vīri – tie ir tālbraucienu kapteiņi!
Vienkārši viņiem, atšķirībā no mums, agri vai vēlu (visiem šis periodiskums ir ļoti individuāls) sāk gribēties pabūt vienatnē ar savām domām, nedaudz attālinoties no sievietes, pat ja viņa ir īpaši mīļa. Amerikas psihologs Džons Greijs troksni sacēlušajā grāmatā „Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras” ļoti precīzi salīdzināja tādus vīriešus ar elastīgu gumiju. Periodiski izstiepjoties, tā agri vai vēlu atgriežas sākuma stāvoklī.
Materiāls publicēts sadarbībā ar http://meitenem.lv