Pārmaiņu vējš
Pirmie grūtniecības mēneši – tas ir revolucionāru pārmaiņu laiks ne tikai sievietes fizioloģijā, bet arī viņas psiholoģijā. Iekšējajā, slepenajā telpā „Es” ir parādījusies cita cilvēka telpa, ar kura eksistenci ir ne tikai jārēķinās, bet, iespējams, arī jāpārkārto sava dzīve, jāmaina plāni.
Ne visas var bez ierunām pieņemt visas pārmaiņas. Pat, ja bērns ir kārots un sengaidīts, notikušā grandiozums pārņem visas sievietes domas, liekot viņai uztraukties: „Kā tālāk veidosies mana dzīve? Kā paies grūtniecība? Kas būs ar manu karjeru? Vai es varēšu nodrošināt manam mazulim pienācīgu nākotni? Vai es būšu laba māte?”
Pazīstami jautājumi, vai ne? Līdzīgas dvēseles mokas var izsaukt ne tikai noguruma un satraukuma sajūtu, bet arī kļūt par toksikozes vai grūtniecības pārtraukšanas draudu iemeslu.
Ko darīt?
Pirmkārt, necentieties atrisināt visas problēmas uzreiz. Atlieciet tās uz noteiktu laiku, un, iespējams, kāda daļa no tām atrisināsies bez jūsu piedalīšanās. Un vispār grūtniecība – tas ir unikāls laiks, kad var pilntiesīgi atļauties nereaģēt uz dzīves problēmām. Un arī nevainot sevi par tādu bezatbildīgu uzvedību. Atcerieties, ka vairāk par visiem materiāliem labumiem pasaulē bērnam ir vajadzīga jūsu uzmanība, saprašana un mīlestība.
Otrkārt, tagad svarīgākais – apzināties un pieņemt savu jauno stāvokli. Atļaut sev būt stāvoklī. Pieņemt savu jauno stāvokli nozīmē pieņemt to, ka jūsu ģimenē parādīsies bērns, sākt saprast viņa vajadzības. Izdabājiet jūsu mazām vājībām – tā var būt vēlēšanās apgulties dienas vidū vai nopirkt sev kādu delikatesi. Ļaujiet, lai grūtniecība ienāk jūsu dzīvē kā jaunu iespēju laiks, nevis kā aizliegumu laiks. Tādu apgalvojumu kā „Es nevarēšu uzvilkt savus mīļākos apspīlētus džinsus” var nomainīt ar „Beidzot es varēšu atjaunot savu garderobi!” Pietiks ar viedokļa maiņu, lai sajustu pārmaiņu garšu.
„Mani viss kaitina!”
Grūtniecība padara sievieti emocionāli ievainojamu, ar tieksmi uztraukties, smalkāk just negatīvus pārdzīvojumus. It kā uztraukuma iemesls ir niecīgs, bet acis jau slapjas, un nekas neiepriecina. Daudzas sievietes vajā sajūta, ka viņas atrodas nepārtrauktas nelabas dūšas, nez no kurienes uzkrītošā noguruma, pastāvīga satraukuma „slazdā”. Ārsti šādu nestabilu emocionālu stāvokli izskaidro ar straujām hormonālām izmaiņām, kuras notiek organismā. Tikai izpratne par to, ka tāds stāvoklis ir dabisks un visai fizioloģisks, neatvieglo sievietei šo smago periodu.
Ko darīt?
Paaugstināta satraucamība – tas ir signāls topošai māmiņai, ka jāiemācās atslābināties. Šī vērtīgā prasme palīdzēs ne tikai grūtniecības laikā vai dzemdību momentā, bet arī kopumā labvēlīgi ietekmēs Jūsu dzīvi. Vienkāršākā atslābināšanās metode – ieslēgt mierīgu mūziku, apgulties, iekārtojoties pēc iespējas ērtāk, un sakoncentrēties uz savu elpošanu. Dziļie mierīgi ieelpojiet un lēni atslābināti izelpojiet. Iedomājieties, ka ar katru ieelpu atnāk atslābināšanās un miers. Starp citu, mērena fiziska aktivitāte – tas ir lielisks līdzeklis pret nomāktību.
Noveda līdz asarām
Pat ja līdz grūtniecībai sievietei bija raksturīga pavisam mierīga daba, tagad viņa var viegli krist panikā no sava ārsta abstraktiem spriedumiem par grūtniecības norises sarežģījumiem vai no ekscentriskas draudzenes stāsta par savām „ārprātīgi baisām dzemdībām”. Skati no dažām filmām vai televīzijas ziņām, kāds skarbs priekšnieka vai transporta ceļabiedra aizrādījums var novest jūs līdz asarām. Nebaidieties izlaist jūsu emocijas – paraudiet, pasūdzieties par kaut ko, galvenais – neiedzeniet drūmas domas un aizvainojumu dvēseles dziļumos. Tāds paaugstināts jūtīgums – tas ir vienkārši atgādinājums par to, ka ir laiks mainīt iespaidus.
Ko darīt?
Atcerieties, ka jūsu jutīgumam ir arī cita puse – tā ir iespēja paskatīties uz pasauli jaunām acīm. Sieviete grūtniecības laikā it kā kļūst par bērnu, kurš ar interesi un izbrīnu lūkojas uz pasauli. Izmantojiet šo iespēju baudīt lieliskas dzīves puses. Ar savu iespaidu palīdzību jūs nododat mazulim informāciju par apkārtējo pasauli. Jūsu iespaidi pastāsta viņam par to, vai pasaule ir laba vai ļauna, krāsaina vai drūma, jautra vai skumja. Tāpēc pacentieties biežāk izbraukt dabā, apmeklēt koncertzāles, muzejus.
Viena, pavisam viena
Stāvoklī esošas sievietes dvēselē notiek tik daudz pārmaiņu, ka viņa var sākt justies vientuļa. Visi apkārt esoši cilvēki nav mainījušies, tikai jūs viena esat „grūtniecības jūtu” varā. Bet tai pašā laikā vientulības pārdzīvojumi ļauj dziļāk ielūkoties pašas dvēselē, izprast sevi, izanalizēt savu dzīves pieredzi, pārvērtēt dzīves vērtības.
Ko darīt?
Izmantojiet vientulības sajūtu pašizziņai, bet ne pārāk ieslēdzieties sevī, padalieties ar saviem pārdzīvojumiem ar tuvajiem cilvēkiem, pakonsultējieties ar psihologu, parunājiet ar citām grūtniecēm. Tagad ir daudz iespēju sazināties ar „sev līdzīgajām” – tie ir grūtniecības psiholoģiskās sagatavošanās kursi un speciālie grūtnieču kursi baseinā vai sporta kompleksā. Bet pats galvenais – atcerieties, ka patiesībā jūs tagad nekad nebūsiet vientuļa, jums ir bērns. Sāciet kontaktēties ar viņu, jo tas ir jūsu tuvākais cilvēks, un viņš arī vēlas ar jums sazināties. Biežāk glaudiet vēderu un runājiet ar mazuli, dziediet viņam dziesmiņas.
Otrā puse
Grūtniecības periods var piešķirt jaunu pozitīvu impulsu attiecībām ģimenē, bet var arī radīt neizprašanu. Bet sievietei taču vissvarīgāk ir saņemt atbalstu tieši no mīļotā cilvēka. Taču vīrietim ir daudz grūtāk ieslēgties sievas grūtniecības procesā un kļūt par tēti „stāvoklī”. viņš ar grūtībām iedomājas, kas jūsu vēderiņā aug cilvēciņš (starp citu, viņš nav viņam svešs). Vīrieti drīzāk uztrauc jūsu jaunas kaprīzes, nevis grūtniecības norises īpatnības. Rets spēcīgā dzimuma pārstāvis iedvesmas pilns runā ar „vēderiņu” vai viņu aizkustina grūdieni no tā dziļumiem. Bet tas nenozīmē, ka vīrieši ir vienaldzīgi pret drīzām pārmaiņām. Vienkārši viņi pārdzīvo „grūtniecību” citādi.
Ko darīt?
Uzņemieties neuzbāzīgi izglītot mīļoto grūtniecības jautājumos. Viņam ir nepieciešama vienkārša, konkrēta informācija par to, kas notiek dotajā momentā. Palūdziet viņu aiziet kopā ar jums uz ultraskaņas izmeklēšanu. Daži vīrieši, ieraugot savām acīm savu bērnu vēderiņā, pilnīgi maina savu attieksmi pret sievas grūtniecību, it kā pārliecinoties par to, ka mazulis tiešām pastāv. Biežāk lietojiet vietniekvārdu „mēs”, tā būs vēl viena zīme, kura norādīs, ka jūs vairs neesat viena. Neuzbāzīgi stāstiet vīram par to, kā bērns ir uzvedies dienas garumā. Ja sakumā nebūs nekādas gaidāmas reakcijas, neskumstiet un nepārmeties vīram neizpratni. Vienkārši daudzi vīrieši nepauž emocijas atklāti.
Briesmas visapkārt!
Brīžiem grūtniece ar bailēm sāk pārcilāt visus riska faktorus, kuriem viņa tika pakļauta no grūtniecības sākuma, un domāt, kā tad tie ietekmēs bērnu. Tiek izmantotas atmiņas pat izdzertu glāzi vīna vai aspirīnu, kad vēl nebija nekas zināms par grūtniecību, pārdomas par dzimtās pilsētas piesārņotu gaisu vai starojumu no datora monitora uz jūsu darba galda. Un nez kas vēl varētu ietekmēt mazuļa veselību!
Ko darīt?
Nevajag pārvērtēt riska pakāpi. Iedzimtas vainas ir reti sastopamas. Padomājiet, ka velts uztraukums kaitē jūsu bērnam vairāk nekā kļūdas, kuras jūs esat pielaidusi. Nevainojiet sevi, labāk atrodiet metodi, kā var kompensēt jūsu „neveiksmes” – aktīvas pastaigas parkā, sabalansēts uzturs vai klasiskās mūzikas klausīšanās. Un vēl pacentieties iedomāties, cik vesels, stiprs un skaists piedzims jūsu mazulis!
Materiāls publicēts sadarbībās ar http://meitenem.lv