Profesija - Burātājs

Kad tu saprati, ka burāšana ir tavs aicinājums?

Ar burāšanu nodarbojās jau mans vectēvs un tēvs, es vienmēr turpat blakus grozījos, tāpēc nevaru teikt, ka burāšana būtu bijis aicinājums; tas notika automātiski. Ar jahtu pirmoreiz braucu droši vien divu trīs gadu vecumā. Kad ieguvu pirmos apbalvojumus burāšanā, man bija kādi seši gadi.

Kāda bija tava pirmā laiva, un kāda jahta tev ir tagad?

Gandrīz visi burātāji sāk ar optimist klases jahtu. Tās ir ļoti populāras jahtas visā pasaulē. Tagad ir citādi, var gadīties, ka tu sezonā brauc ar ļoti dažādām jahtām un pat dažādās komandās, jo, lai sasniegtu labus rezultātus, parasti komandā nebrauc draugi, bet labākie burātāji. Pēdējās divas sezonas es braucu ar Latvijā ātrāko jahtu X-46. Tā ir 14 metrus gara. Tā pat īsti nav sporta jahta, bet šis modelis ir ļoti kvalitatīvs, un ar to var piedalīties nopietnās sacensībās. Jahtas parasti pieder organizācijām, jo tās ir ļoti dārgas – komandas veido uzņēmumu, kas tad līzingā iegādājas jahtu.

Ar kādu summu cilvēkam jārēķinās, ja viņš pēkšņi vēlas sākt burāt?

Sākumā pat nav jārēķinās ne ar kādām summām, jo burāt iespējams arī, piesakoties pie manis mājas lapā latviansailingteam.lv. Kad mums ir ne tik nopietnās atklāšanas sacīkstes, es labprāt paņemu klāt vēl kādus četrus cilvēkus, kuriem ir interese. Ja pēc tam rodas nopietnāka vēlme, tikai tad sākas runa par naudu. Vispār šis sporta veids indivīdam nav dārgs, turklāt tajā var piedalīties jebkurā vecumā, nevis tā kā hokejā: ja neesi bērnībā trenējies, 25 gadu vecumā vairs uz laukuma vari nekāpt.

Tad burāt var arī īgns džeks no biroja, kurš nekad ar sportu nav nodarbojies?

Komandā ir dažādi cilvēki: ir tādi, kas vairāk dara fizisku darbu, ir arī taktiķi, stūrmaņi, trimmeri, čaļi, kas dara citus darbus uz klāja. Katrs var atrast savu pozīciju, galvenais, kam ir jābūt, ir gribēšana. Citreiz atnāk čaļi, kas staigā kā pāvi. Atnāk kāds, kurš ar uzdevumu tiek galā labāk, tad mums nākas šķirties.

Cik cilvēku uz jahtas ir sacensību laikā?

Uz X-46 jahtas parasti ir 12 cilvēki. X-41 jahtām limits kravai ir 850 kilogramu, tāpēc pirms sacīkstēm svēršanās notiek kā boksā. Tātad tie ir 8–9 cilvēki, iespējams, īsa auguma. Pagājušogad braucām uz Eiropas čempionātu, kur dabūjām 3. vietu. Komandā viens dalībnieks ir visai paliels, viņš tiešām pirms tam nedēļu neēda, nometa 10 kg, lai mēs tiktu noteiktajā svarā iekšā. Pirms sacensībām visi apakšbiksēs sveras uz svariņiem. Komanda sastāv no stūrmaņa un taktiķa – kāds no šiem var būt arī kapteinis, tad tālāk ir priekšgala un pakaļgala komandas. Uz vēl lielākām jahtām ir puiši, kas vienkārši velk vinčas. Vēl viens cilvēks ir viducī, kas kontrolē, kas notiek starp jahtas priekšu un pakaļgalu.

Tad kapteinis īsti nevar būt džeks, kas vienkārši staigā pa klāju un dzer aliņus?

Tā var būt gan, bet tā tad ir atpūtas burāšana. Arī ar to mēs nodarbojamies, bet tā ir cita sadaļa, mani tomēr vairāk interesē sportiskā puse.

Ar sporta jahtām X-41 un X-46 ir iespējams izbraukt jūrā divatā ar draudzeni?

Ar X-41 pavisam mierīgi! Tās ir superīgas jahtas, ar tām var burāt ģimene, bet tai pašā laikā tā ir ar sportisku ievirzi. Rūpnieki jau sen ir sapratuši, ka jāpiesaista pēc iespējas lielāka auditorija. Tā ir it kā sporta jahta, bet nedēļas nogalēs tu vari apceļot salas. Tos darbus, ko sacensību laikā dara komanda, braucot vienam, var padarīt automātiski. Sacensībās mēs ņemam nost motorizētās vinčas, sporta buras. Starp citu, sporta bura maksā 45 tūkstošus eiro.

Cik lielu ātrumu jahta spēj attīstīt sacensību laikā?

Sarežģīts jautājums, jo no viļņa tie var būt 19–20 mezgli; tas ir liels ātrums. Tas ir aptuveni 27 km/h. Uz ūdens tas ir baigais ātrums.

Kā ir ar sievietēm? Arī viņas burā, vai sieviete uz klāja tik tiešām nes nelaimi?

Man nav pretenziju pret sievietēm, bet vienkārši nekad nav sagadījies ar viņām burāt. Nav man tādas māņticības, jo, ja notiek īslaicīgas sacensības, man nav nekādu problēmu. Ja ir ilglaicīgas sacīkstes, tad gan tas var radīt kaut kādu iespaidu uz komandu. Ja es redzētu, ka kāda meitene ir labāka nekā džeks, nebūtu nekādu argumentu, lai es viņu neņemtu komandā.

Kādi ir „Latvian Sailing Team” līdzšinējie nozīmīgākie panākumi?

„Latvian Sailing Team” izveidota tikai pagājušā gada rudenī, bet sezona vēl nav bijusi, tādēļ dalībniekiem panākumi nāk no senākiem laikiem. Mana komanda pagājušogad Latvijā uzvarēja visās gonkās, uzvarējām arī Latvijas čempionātā. Miksētā komandā pērn Eiropas čempionātā palikām trešie – tas ir ļoti augsts sasniegums. „Pirelli Cup” arī piedalījos, palikām piektie.

Sacensību laikā konkurentu ekipāžas necenšas taranēt citu laivas vai kā citādi ieriebt?

Notiek tādas lietas, bet laivas ir apdrošinātas. Buras tiek plēstas nepārtraukti! Principā šis ir dārgākais sporta veids pasaulē, nevar pat salīdzināt ar F1. Amerikas kausu budžeti ir krietni lielāki nekā pirmās formulas budžeti.

Kāds ir ilgākais laiks, ko esi pavadījis, jūrā burājot?

Ilgākais laiks būs kādas trīs nedēļas. Es pats neesmu tālas burāšanas piekritējs, bet tas parāda šī sporta veida dažādās iespējas. Ir sacensības, kas notiek divas vai trīs dienas, bet tai pašā laikā ir arī tādas, kur viens etaps ir brauciens pāri Atlantijas okeānam. Man patīk Latvijas čempionāta modelis, kad sacīkstes notiek nedēļu un tu brauc no vienas ostas uz citu – katrs etaps ir vienu dienu.

Burātājiem arī jābaidās no jūras pirātiem?

Somālijā viņi ir ļoti aktīvi, kuģiem tiek liktas papildu sardzes, visu apgaismo. Pirāti ir tiešām liela problēma. Man pašam kuģojot ir bijis pāris aizdomīgu gadījumu. Lai interesantāk izklausās, varētu kaut ko samelot, bet nē – viss ir beidzies labi. Ūdensmetēji vienmēr ir sagatavoti. Bet tas ir stāsts par kuģiem, ar jahtu burājot no pirātiem nav bijis jābaidās.

Stiprā vētrā taču gan kādreiz esi iekūlies?

Ziemeļjūrā vienreiz tā ieblieza, ka trīs dienas nesapratu, vai esmu gulējis vai ne, vai esmu apsēdies vai ne – realitātes sajūta bija pavisam pazudusi! Reiz bija viens interesants gadījums: izbraucām no Rīgas uz Zviedriju, līdzi bija arī viens lietuvietis. Irbes šaurumā šausmīgi sāka pūst vējš. Tas džeks pāris reizes bija ar mums pavizinājies, bet tālajā braucienā devās pirmoreiz. Vējš jahtu mētāja no vienas puses uz otru visu dienu. Beigās tas lietuvietis bija novēmies, līda tualetē vēl vemt, bet tur atsita galvu, pāršķēla lūpu un, kad iznāca laukā, lūpa visa atkārusies, viss ar asinīm. Pieņēmām lēmumu braukt uz Ventspili. Pēc divām dienām laika apstākļi norimās un aizbraucām uz Zviedriju tomēr visi.

Kā vislabāk cīnīties ar jūras slimību?

Es pat īsti nezinu, jo man nav jūras slimības. Man šķiet, ka cilvēki vispār iedalāmi trīs grupās – vieni, kas vispār nevar iet jūrā, jo viņiem viss saiet tūtā; vieni ir tādi, kas sākumā vemj, tad pārstāj un pierod, un tad ir trešie, kam viss kārtībā. Ir pat kaut kādas zāles, bet nezinu, cik tās palīdz. Kad pusotru dienu jāpavemj, vestibulārais aparāts noregulējas, un viss ir kārtībā. Citiem labāk kļūst no ēšanas.

Rums nelīdzētu pret jūras slimību?

Arī var būt. Kad ir nakts brauciens, protams, bišķīt tu izdzer. Bet es nezinu gan, vai tas varētu palīdzēt jūras slimības gadījumā, nākamajā dienā drīzāk pat otrādi.

Morzes kodu proti?

Es agrāk mācēju. Vairs tas pat nav obligāts. Starta signāla karogus gan es zinu – daži no tiem arī ir pēc Morzes koda.

Ar ko burātāji nodarbojas ziemā, kad jūra aizsalusi?

Ļoti daudzi burātāji nodarbojas ar kalnu slēpošanu un snovu. Mūsu komandā ir čaļi, kas nopietni nodarbojas arī ar ledus burāšanu. Iepriekšējās ziemas gan mūs īpaši nelutināja, bet šogad komandas biedrs sacensībās Sanktpēterburgā sudraba klasē pat uzvarēja.

Vai kādreiz kādu laivu esi nogremdējis?

Ne-e. [Trīsreiz piesit pie galda.] Apgāzušies esam, esam atsitušies pret akmeņiem, tādas lietas ir bijušas, bet nogremdējis neesmu.

http://www.fhm.lv/