No 1805. gada, kad Olivers Evanss izgudroja pirmo saldējamo iekārtu, kurā izmantoja gaisu, nevis šķidrumu, līdz 1902. gadam iekārta tika dažādi modernizēta, taču tikai 1922. gadā Karls Munters un Baltzars fon Platens patentēja absorbcijas ledusskapi, un šim produktam bija milzīgi panākumi. Tiesības uz to nekavējoties iegādājās Electrolux, padarot par vienu no veiksmīgākajām kompānijas precēm tirgū.
Tikmēr nesnauda arī citas kompānijas, steidzot izveidot veiksmīgu ledusskapja modeli. General Electric savu pirmo garadarbu ar nosaukumu Guardian laida apgrozībā 1915. gadā, kamēr vēl četrus gadus iepriekš Marsels Odifrjē no Francijas bija autors saldēšanas iekārtai, kas darbojās, izmantojot sēra dioksīdu. Tolaik šī gāze bija plaši izplatīta ražošanā, taču sadārdzināja produktu. Francūža izgudrojums maksāja ap 1000 dolāru, un tolaik par tādu summu varēja iegādāties divus automobiļus. Tika mēģināts likt lietā amonjaku. Taču pēdējam bija milzīgs trūkums - tas bija viegli uzliesmojošs, pakļaujot riskam visu māju.
Jaunu pavērsienu ledusskapja dzīvē deva freona izgudrošana un likšana lietā ražošanā trīsdesmitajos gados. Taču masu produkcijas izplatīšana Eiropā vienalga tika aizkavēta Otrā pasaules kara dēļ, kamēr ASV jau četrdesmitajos gados ledusskapis no luksusa preces bija kļuvis par nepieciešamību.
Materiāls izmantots no nra.lv
www.accenta.lv