Svētdiena, 17.Novembris 2024. » Vārdadienas svin: Uga, Hugo, Uģis;

Jāņu zāles „Mammadaba” vainagā

Ieva Vītola, 18.06.2009. 14:43 | komentāri (1)

Ja varam ticēt Līgo dziesmām, tad visām zālēm un puķēm, kas plūktas Jāņu vakarā, piemīt dziedniecisks un noslēpumains spēks. Liela nozīme, protams, slēpjas cilvēku pašsuģestijā, taču starp Jāņu zālēm nudien atrodamas tādas, kas satur vērtīgas ārstnieciskas vielas un spēj līdzēt pret dažādām kaitēm.
Jāņu zāles „Mammadaba” vainagā

Par Jāņu zāļu īpašībām un to izmantošanu ārstnieciskos nolūkos konsultē farmācijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un „Latvijas valsts meži” kustības par atpūtu dabā „Mammadaba” eksperte Vija Eniņa.

„Mūsdienu dzīvesveids tīri intuitīvi mudina cilvēkus atgriezties pie dabas. Ne velti lielu popularitāti ieguvuši dažādi uztura bagātinātāji, pārtikas piedevas, vitamīnu un minerālvielu kompleksi, kas veidoti no dabiskām izejvielām – augiem. Šīs pašas vielas mēs varam iegūt dabā, turklāt nemaksājot par tām bargu naudu, bet gan liekot lietā savas zināšanas par ārstniecības augu īpašībām, sagatavošanu un izmantošanu,” saka profesore Vija Eniņa.

Tāpēc, pirms dodamies uz mežiem un pļavām pēc Jāņu zālēm, iepazīsimies ar tiem ārstniecības augiem, kurus varam gan iepīt vainagā, gan arī izmantot pēc svētkiem – ārstnieciskos un veselību veicinošos nolūkos!

Jāplūc Jāņu vakarā!

Lielai daļai dabā sastopamo ārstniecisko augu, īpaši lakstaugu, ievākšanas laiks ir to ziedēšanas sākuma fāze, kas sakrīt ar vasaras saulgriežiem. Ziedēšanas sākumā augos koncentrējas visvairāk aktīvo un biogēno vielu, kas tiek prasmīgi izmantotas ārstnieciskos nolūkos. Jau kopš seniem laikiem izmantoto tautas gudrību - ka labākās zālītes ievācamas laikā līdz Jāņiem, cilvēki pratuši nodot tālāk gan caur paražām un tradīcijām, gan tautasdziesmām, akcentējot Jāņu zāļu lasīšanas lomu. Šo tradīciju papildinājusi arī mitoloģija, Jāņu vakaru saistot ar īpašas svētības, maģiska spēka un burvestības piesātinātu laiku.

Lai arī Jāņu dziesmās minēta augu vākšana agrā rīta rasā, tos tomēr ieteicams vākt sausā laikā. Ārstniecības augus – ziedus un lapas vislabāk ievākt līdz pusdienlaikam vai vēlā pēcpusdienā, jo pusdienlaikā vākti augi ātrāk sablīvējas, samelnē vai sasūt. Ievāktās lapas nedrīkst saspiest, tās vēlams likt grozos, kastēs vai auduma maisiņos, taču ne plastikāta maisos, lai novērstu sakaršanu vai bojāšanos.

Kādu plūkt Jāņu zāli?

Ja salasītās Jāņu zāles pēc svētkiem vēlamies izmantot ārstnieciskos nolūkos, tad jāņem vērā, ka atsevišķi augi satur īpaši vērtīgas un ārstnieciskas īpašības. No Latvijas dabā sastopamajiem dziedniecības augiem pazīstamākās un biežāk lasītās zālītes ir āboliņš (sarkanais un baltais), deviņvīru spēks, baldriāns, madara, mātere, raudene, baltā nātre, biškrēsliņš, kaķpēdiņas, zaķpēdiņas, cigoriņš, gaiļbiksīte, māllēpe, rudzupuķe, amoliņš, melisa, lavanda, pelašķis, veronika, asinszāle, ugunspuķe, vībotne, piparmētra, kumelīte, kliņģerīte, ceļmallapa, matuzāle, ārstniecības lupstāji, strutenes, zirgskābenes, kā arī ozolu, bērzu un pīlādžu zari un lapas.

Jāņu zāļu saglabāšana

Ja savlaicīgi esam iepazinušies ar dažādu augu dziednieciskajām īpašībām, savu Jāņu vainagu varam gatavot tikai no ārstniecības augiem, bet pēcāk to izkaltēt un glabāt virtuvē pie sienas – vajadzības gadījumā nogriežot no vainaga pa kādai šķipsnai vērtīgo augu un izmantojot zāļu tēju pagatavošanai.

Žāvēšana ir viens no plašāk izmantojamiem paņēmieniem ārstniecisko zāļu saglabāšanai - ar tās palīdzību augu daļas tiek atbrīvotas no mitruma, līdz ar to pārtraucot visus bioķīmiskos procesus augā un saglabājot tajā esošās bioloģiski aktīvās vielas. Žāvēšana turklāt neļauj savairoties baktērijām un pelējumam.

Augus nedrīkst izžāvēt līdz pilnīgai kaltei, jo tad tie uzsūks mitrumu no apkārtējā gaisa.

Vairumu ārstniecisko augu var žāvēt parastos apstākļos, žāvēšanai izmantojot māju bēniņus, skārda jumtus, kas labi sasilst, šķūņus un nojumes, istabas un palodzes. Augus plānā kārtā jāizber uz avīzes vai audekla un jāžāvē, sargājot no tiešas saules iedarbības un mitruma.

Pēc žāvēšanas augus vēlams ievietot audekla vai papīra maisiņos, skārda kastītēs vai stikla traukos un glabāt sausās, tumšās vietās.

„Mammadaba” Jāņu nakts tēju receptūras

Tautā saka, ka Jāņu naktī plūkto zāļu iedarbībai piemīt dubults spēks!

„Latvijas valsts mežu” kustība par atpūtu dabā „Mammadaba” sadarbībā ar SEB banku piedāvā Jāņu zāļu tēju receptūras pret dažādām kaitēm, izmantojot Latvijas mežos un pļavās sastopamos ārstniecības augus. Tie lietojami tējās vai nu atsevišķi, vai jauktā veidā.

Vīrieša veselībai

Nātres laksti un sakneņi
Rudzupuķes ziedi
Piparmētras lapas
Asinszāles laksti
Pļavas āboliņa ziedi
Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi

Sievietes veselībai (ginekoloģiskās tējas)

Baltās nātres ziedi
Rasaskrēsliņa ziedi
Kumelītes ziedi
Baldriāna saknes
Piparmētras lapas
Viršu ziedi
Bērzu lapas
Melisas lapas
Asinszāles laksti
Kliņģerītes ziedi
Māteres laksti
Veronikas laksti

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV