Jautājums par dzimumsfēras veselības saglabāšanu un uzturēšanu ir kā nekad aktuāls atvaļinājumu periodā.
Populārākais līdzeklis aizsardzībai pret infekcijām, nododamām dzimumakta laikā, kā arī pret nevēlamu grūtniecību ir prezervatīvs. Tas ir visērtākais, un arī to ir viegli lietot, tam gandrīz nav pretindikāciju un ierobežojumu. To var izmantot gan ilgstošu attiecību laikā ar savu seksa partneri, gan arī nepastāvīgu attiecību laikā, lai būtu pārliecinātiem par savu veselību.
Bet vai tiešām prezervatīvs aizsargā tik labi, kā jūs esat pieraduši domāt?
Prezervatīva vēsture
Prezervatīvus lieto jau no Senās Ēģiptes laikiem, kaut arī to izmantošana kā aizsardzības līdzekli pret nevēlamu grūtniecību un infekcijām senatnē ir apšaubāma.
Vairākums pētnieku piekrīt viedoklim par to, ka prezervatīvu uzdevumam tajā laikā bija reliģiozi-rituāla raksturs.
Kā bija patiesībā – to mēs diez vai varēsim uzzināt precīzi. Taču ādas maisiņu, kurš tiek glabāts Nacionālajā Kairas muzejā, ekskursiju vadītāji apraksta kā pirmo prezervatīvu pasaulē, kurš piederēja jaunam imperatoram Tutanhamonam.
Bet prezervatīvu kā kontracepcijas līdzekļu izmantošanai Senajā Romā ir dokumentālie pierādījumi. Kareivjiem-leģionāriem ilgstošu pārgājienu laikā bija jāņem līdzi prezervatīvs.
Tajā laikā prezervatīvu izgatavošanai galvenokārt izmantoja mazu mājlopu iekšas. Viduslaikos prezervatīvi gandrīz netika izmantoti.
Kārtējais to ražošanas „uzplaukuma” periods bija Kristofora Kolumba ekspedīcija, kurš, kā zināms, ne tikai atklāja Ameriku, bet arī „iepazīstināja” Eiropas, bet pēc tam arī visas pārējās valstis, ar sifilisu.
Prezervatīvu ražošanā izmēģināja arvien jaunus materiālus, tos piesūcināja ar dažādiem dabiskiem un sintezētiem šķidrumiem.
Starp citu, par savu otro vārdu – kondoms – prezervatīvam ir jāpateicas karaļa Kārļa II pagalma ārstam, karaļa armijas pulkvedim, grāfam Kondomam. Tieši viņš izgatavoja karalim pretapaugļošanās uzgaļus – maisiņus no eļļas un auna zarnām – un palaida tos mazas rūpniecības ražošanā.
Jau XX gadsimtā prezervatīvu sāka izgatavot sākumā no gumijas (slavenais „izstrādājums Nr.2”), bet mūsdienās par izplatītākajiem materiāliem kļuva latekss un poliuretāns.
Mūsu senči nevarēja pat sapņot par tādu mums šobrīd pieejamu prezervatīvu dažādību – dažādi pēc izmēra, ar aromatizatoriem, ar dažādiem reljefiem un ar gludu virsmu, dažāda biezuma utt.
Tomēr galvenais jautājums, kurš arī šobrīd paliek pieprasīts un diskutējams: cik efektīvi prezervatīvs aizsargā no nevēlamas grūtniecības un saslimšanām?
Vai „drošs” sekss” ir tik drošs?
Īpaši asi šis jautājums tika apspriests CIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa) infekcijas dēļ, kuras aizsardzības propaganda šobrīd ieņem vadošas pozīcijas visā pasaulē.
CIV inficēšanās pamata avots ir slims cilvēks, bet CIV nodošanas pamata ceļš – hematogēns ceļš (caur asinīm).
Dzimumakta laikā ar CIV inficētu cilvēku inficēšanās risks nav tik augsts, bet aizsargāta kontakta laikā tas ir vēl zemāks. Tāpēc prezervatīva pareiza izmantošana dzimumaktu laikā daudzkārtīgi samazina CIV inficēšanās risku.
Jautājums attiecībā uz seksuālu infekciju izraisītajiem paliek diskutējams. Plaša mēroga pētījumi par šo tēmu periodiski tiek veikti ASV.
Šobrīd nav datu par prezervatīvu 100% efektivitāti. To nosaka daudzi iemesli – pirmkārt, ir pareizi jālieto kondoms. Prezervatīvs nepasargā no seksuāli-transmisīvam infekcijām, kuru izpausmes var būt ārpus tā aizsardzības darbības „rāmjiem”. Tās ir sekojošās slimības: sifiliss, ģenitālais herpess, papilloma vīrusa infekcija, dažas parazītu infekcijas – nieze, kaunuma kaula utis, kā arī kontagiozs molusks. Jebkuriem redzamiem izsitumiem uz partnera dzimumorgāniem būtu jāpadara jūs piesardzīgu attiecībā uz slimībām.
Kas attiecas uz prezervatīvu kā dzimstības regulācijas un grūtniecības plānošanas metodi, tad arī šajā jautājumā nevar runāt par 100% aizsardzību. Grūtniecības gadījumi ar prezervatīva izmantošanu nav mīts, bet gan realitāte.
Kļūdas, kuras pieļauj, izmantojot prezervatīvu
Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet pētījumu rezultāti parāda, ka izplatītākās kļūdas ir:
* nepareiza prezervatīva uzvilkšana, kā rezultātā rodas nepieciešamība to pārvilkt dzimumakta laikā;
* prezervatīva uzvilkšana dzimumakta laikā, nevis tā sākumā;
* prezervatīva novilkšana līdz dzimumakta beigām;
* nemaina prezervatīvu pie dažādiem seksuālu kontraktu veidiem;
* prezervatīva izmantošana tikai vaginālo kontaktu laikā;
* uzreiz divu prezervatīvu izmantošana;
* prezervatīva noslīdēšana dzimumakta laikā.
Prezervatīva viengabalainības laušana, izmantojot nerekomendējamas smēr-vielas, izstrādājumu izmantošana ar beigušos derīguma termiņu, prezervatīva mehāniskie bojājumi, utt.
Aktuālākais ir jautājums par prezervatīvu dabisku caurlaidīgumu baktērijām un vīrusiem, izslēdzot tā bojāšanu. „Caurumu” esamību prezervatīvā, caur kuriem organismā var nokļūt izraisītāji – baktērijas un vīrusi, pierādīja jau daudzi pētnieki.
Tomēr tie paši pētnieki apstiprina to faktu, ka, pareizi to izmantojot, prezervatīvs – tas ir efektīvākais līdzeklis aizsardzībai pret nevēlamu grūtniecību un no dzimumakta laikā nododamām infekcijām.
Tāpēc var izdarīt secinājumu, ka prezervatīvs nav aizsardzības līdzeklis pret infekcijām un nevēlamu grūtniecību ar 100% efektivitāti, bet pareiza tā izmantošana ievērojami samazina varbūtību inficēties un attīstīt nevēlamu grūtniecību.
Kā pasargāt sevi no dzimumakta laikā nododamām infekcijām un nevēlamas grūtniecības?
Rezumējot visu augstāk minēto, var izdarīt sekojošos secinājumus:
* Stāties dzimumattiecībās vislabāk ar pārbaudītiem veseliem seksa partneriem.
* Prezervatīvs ir jāizmanto pareizi un visu seksuālu kontaktu veidu gadījumā.
* Lai kādu prezervatīvu jūs neizmantotu, tas neietekmē tā efektivitāti.
* Prezervatīvi būtu jāpērk tikai aptiekās, vienmēr jāpārbauda to derīguma termiņš.
Atcerieties, ka prezervatīvs nav aizsardzības līdzeklis ar 100% efektivitāti!
Materiāls publicēts sadarbībā ar meitenem.lv