Cilvēkam svīšana ir raksturīga! Istabas temperatūrā mums izdalās aptuveni puslitrs sviedru dienā, bet karstā laikā, apvienojot ar fizisko slodzi, mēs svīstam desmitiem reižu vairāk.
Šī spēja brīžiem atnes ļoti daudz nepatikšanu. Tai pašā laikā, ja esam saaukstējušies, mēs ietinamies segā un dzeram tēju ar avenēm, lai pasvīstu!
Kas tad ir hiperhidroze? Kādos gadījumos svīšana nav lieka, un kad svīšanai būtu jāpadara mūs piesardzīgus? Mēģināsim visu noskaidrot...
Hiperhidrozes veidi
Tātad hiperhidroze – tā ir paaugstināta svīšana.
Parasti svīšana palielinās karstā laikā, fiziskās slodzes laikā vai drudža gadījumā. Pārmērīga svīšana var rasties reflektori emocionālo pārdzīvojumu, sāpju gadījumā, ēdot karstu vai asu ēdienu, dzerot alkoholu vai lietojot noteiktas ķīmiskās vielas.
Jāņem vērā, ka šaura sintētisko materiālu apģērba un apavu valkāšana, atrašanās smacīgās telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu, nepareizs dzeršanas režīms – arī noved pie paaugstinātas svīšanas. Tas viss – fizioloģiskā hiperhidroze, organisma aizsardzības funkcija pret pārkārsumu.
Patoloģiskā hiperhidroze – tā ir neadekvāta svīšana, kuru nosaka virkne neiroendokrīnu traucējumu, kuri rodas neatkarīgi no temperatūras iedarbības uz organismu.
Tādā gadījumā svīšana var palielināties tikai uz atsevišķām ķermeņa daļām: uz sejas, plaukstām, padusēm, pēdu apakšām. Tādu hiperhidrozi sauc par lokālo (vietējo). Bez lokālā ir arī kopējā (vispārējā) hiperhidroze, kuras gadījumā moka visa ķermeņa svīšana.
Visbiežāk patoloģiskā hiperhidroze ir dažādu slimību simptoms. Tas ir, paaugstināta svīšana ir tikai kādas pamatslimības sekas. Ja tā tiek izārstēta – pāriet arī svīšana. Tā ir sekundārā hiperhidroze.
Taču mēdz būt arī primārā hiperhidroze. Tā ir pārmērīga svīšana bez redzamiem iemesliem.
Nu ko, tagad ir skaidrs, ka mitras plaukstas randiņa laikā – tas ir normāli un dažreiz pat romantiski, bet slapji traipi padusēs saulgozī – lai arī pretīgi, bet visai dabiski.
Bet ko tad darīt, ja jūs svīstat pārāk daudz par spīti visiem fizioloģijas likumiem un noteikumiem? Kā noskaidrot iemeslu, un kur griezties pēc palīdzības?
Saslimšanas iemesli
Sākumā apskatīsim pamata stāvokļus, kuru gadījumā attīstās sekundārā hiperhidroze. Tieši šīm slimībām, pirmām kārtām, tiks pievērsti vispārējās prakses ārsta diagnostisks meklējumi, kad jūs griezīsieties pie viņa pēc palīdzības.
1. Endokrīnas saslimšanas un stāvokli: vairogdziedzera funkcijas paaugstināšanās (hipertireoze), feohromocitoma, cukura diabēts, akromegālija, klimakss, uc.
2. Nervu sistēmas un psiho-emocionālās sfēras patoloģija: veģetatīvā distonija, panisko uzbrukumu lēkmes, fobiskā trauksmainība, Parkinsona slimība, polineiropātija, insults, uc.
3. Infekciju saslimšanas: tuberkuloze, malārija, bruceleze, helmintozes, sepse, AIDS, uc.
4. Sirds un asinsvadu sistēmas slimības: išēmijas sirds slimība, hipertoniskā slimība, uc.
5. Nieru slimības
6. Audzēju slimības
7. Ģenētiskās slimības
8. Kā arī alkoholisms, narkotisko vielu iedarbība, saindēšanās ar sēnēm, fosforiskiem savienojumiem.
Kā redzat, saraksts ir visai garš, bet pat tas neaptver pilnībā visus iespējamus pārmērīgas svīšanas iemeslus.
Parasti sekundārās hiperhidrozes gadījumā svīst viss ķermenis, nav atkarības no diennakts laika, saglabājas skaidra saikne ar pamatslimības aktivitāti, un, izārstējoties, svīšana samazinās.
Lai meklētu hiperhidrozes iemeslu jums tiks piedāvāta standarta pārbaude, kura ietver laboratorijas un instrumentālo diagnostiku. Iespējams, nāksies apmeklēt speciālistus: endokrinologu, neirologu, infekcionistu, ginekologu, onkologu, utt.
Ja pārbaudes laikā neatrod svīšanas attīstības iemeslus, runā par primāro hiperhidrozi kā par patstāvīgu saslimšanu.
Primārajai hiperhidrozei biežāk ir raksturīga lokālā svīšana. Rodas sūdzības uz pastāvīgu un pārmērīgu svīšanu uz sejas, plaukstām, pēdām, padusēs.
Sviedri tek strūkliņām pa ādu, noved pie iekaisuma, veicina infekcijas pievienošanos, sēnīšu slimību attīstību. Cilvēkiem rodas nopietnas fiziskās un sociālās problēmas, strauji pasliktinās dzīves līmenis.
Dažreiz primārā hiperhidroze tiek nodota „mantojumā”, un tai ir ģimenes raksturs. Visbiežāk tā ir simetriskā un pāriet nakts laikā.
Hiperhidrozes novērtēšanai tiek piedāvāts liels skaits metodiku. Vairākumam no tam nav praktiskās nozīmes diagnostikā, bet tās pastāv tikai zinātnisko pētījumu vajadzībām un tiek izmantotas, gatavojoties ķirurģiskai iejaukšanai un apstiprinot veiktās ārstēšanas efektivitāti.
Šīs metodikas ietver ķermeņa masas zaudēšanas noteikšanu noteiktos laika periodos, sviedru absorbcijas noteikšanu speciālās kamerās. Pielieto elektrometriskās metodes, kuru pamatā ir ādas pretestības izmaiņas svīšanas procesā.
Izmanto dažādu vielu spēju mainīt savu krāsu, savienojoties ar sviedriem, kas ļauj kvalitatīvi noteikt hiperhidrozes zonu izvietojumu. Pastāv arī provokācijas testi, kad tiek ievadītas dažādas vielas, kuras stimulē vai apspiež svīšanu.
Tātad diagnoze ir noskaidrota. Kā tad var tikt no šīs kaites vaļā?
Hiperhidrozes ārstēšana
Diemžēl, neskatoties uz to, ka mūsdienu medicīna piedāvā ļoti daudz problēmu risinājumu, atbilde uz šo jautājumi ir visai prozaiska. Izārstēt hiperhidrozi var, bet...
Pirmkārt, hiperhidrozes ārstēšana ir ilgstoša. Rodas nepieciešamība iziet atkārtotus kursus. Otrkārt, esiet gatavi ievērojamiem naudas tēriņiem. Treškārt, ārstu vidū nav vienota viedokļa par prioritātes ārstēšanas metodi. Dažādu metožu pārākums tiek pastāvīgi apstrīdēts. Šobrīd vēl nav savākts pietiekošs ziņu kopums par ārstēšanas rezultātiem.
Un secinājumus par vienas vai citas metodes priekšrocībām nākas izdarīt, galvenokārt pamatojoties uz literatūras apskatiem, privātiem pētījumiem un monogrāfijām. Laikam optimālās ārstēšanas metodes meklējumi – tā ir nākotnes lieta.
Tādējādi, cilvēks, kurš cieš no hiperhidrozes, atrodas visai sarežģītā stāvoklī un ir spiests aktīvi piedalīties ārstēšana metodes izvēlē. Pamēģināsim salikt pa plauktiņiem pam,ata medicīnas metodikas un rekomendācijas, novērtēt to efektivitāti, drošību, kosmētiskumu.
1. Diēta
Ir jāizslēdz no uztura ēdinu, kurš satur kofeīnu un teobromīnu – vielas, kuras stimulē svīšanu. Pie tādiem produktiem pieskaita tēju, kafiju, kakao, šokolādi, kolu un citus.
2. Higiēnas noteikumu ievērošana
Vēlams iet dušā divreiz dienā. Būtu jāvalkā ērts apģērbs, kurš netraucē kustības, no naturālām vai mākslīgam (viskozes) šķiedrām, ādas apavus pēc izmēra. Nepērciet sintētisku apģērbu!
3. Katru dienu izmantot aļumohlorīdus
Tādus kā „Drisols”, „Odobans”, „Maksims”, parasto dezodorantu-antiperspirantu vietā. Šo preparātu izmantošana samazina svīšanu. Taču diemžēl dažos gadījumos rodas ādas iekaisums, un ārstēšana ir jāpārtrauc.
4. Dažādi elektroforezes veidi
Seansus rīko vienreiz nedēļā, efekts parasti ir ļoti labs, parādās pēc 8-9 seansa. Ir iespējami apdegumi, ādas iekaisumi, sārtums un nieze. Ir pastāvīgi jāatkārto ārstēšanas kursi.
5. Ārstniecības preparātu dzeršana
Atropīns, propranolols, klonopīns, prozaks un citi. Ārstēšanu ar efektīvām preparātu devām bieži pavada sausums mutē, miegainība, redzes traucējumi, glaukomas attīstība, aizcietējumi, slikta dūša, vemšana, tahikardija uc.
6. Botulotoksīna A injekciju izmantošana
Dod labāko un stabilāko rezultātu padušu hiperhidrozes gadījumā. Taču ir nepieciešamas atkārtotas preparātu injekcijas katrus 6-8 mēnešus.
7. Dažādi simpatektomijas veidi
Operācijas ietver sviedru dziedzeru regulējošu nervu pārciršanu (neatgriezeniskā simpatektomija) vai saspiešanu ar spaili (atgriezeniskā simpatektomija). Šai metodei dod īpašu priekšroku, kad padušu hiperhidroze ir kopā ar plaukstu hiperhidrozi.
Uzlabojumus atzīmē 40-80% slimnieku. Efekts ilgst vairākus gadus. Blakusefekti: kompensatora svīšanas paaugstināšana, svīšana ēšanas laikā, plakstiņa nolaišanās, aritmija uc.
8. Dažādi padušu kuretāžas veidi
Tā ir ādas izkasīšana no iekšas caur nelielu griezumu. Kuretāžu iesaka izolētās padušu hiperhidrozes gadījumā. Vairākumam pacientu notiek svīšanas pārtraukšana vai ievērojama samazināšanās.
Ar laiku (pēc 6 mēnešiem) svīšana var atjaunoties. Sarežģījumi: ādas rētu izmaiņas, padušu ādas nekroze (nāve), nepietiekoša izkasīšana.
9. Ādas segata izņemšana hiperhidrozes zonā
Tiek izmantota padušu svīšanas gadījumā. Dod 100% rezultātus ādas plašas izciršanas gadījumā. Taču bieži vien noved pie raupja rētu procesa un augšējo ekstremitāšu kustīguma traucējumiem.
Noslēgums
Pēc statistikas no hiperhidrozes cieš 1% pasaules iedzīvotāju.
Tai pašā laikā, Šveicē un Lielbritānijā vien, izdevumus hiperhidrozes ārstēšanai sedz medicīnas apdrošināšana. Vairākumā valstu hipehidroze neizdala kā atsevišķu patoloģiju.
Neskatoties uz to, pēdējo gadu laikā tiek aktīvi izstrādātas jaunas pārmērīgas svīšanas diagnostikas un ārstēšanas metodes. Medicīna nestāv uz vietas, un, iespējams, optimālas ārstēšanas metodes meklējumi jau pavisam drīz būs veiksmīgi!
Materiāls publicēts sadarbībā ar meitenem.lv