Lielbritānijas pētījumā tika iesaistīti 19000 vīriešu vecumā no 40 līdz 69 gadiem un pēc 38 gadiem tika noskaidrots, kas ar viņiem noticis. Noskaidrojās, ka vīriešiem ar minētajām problēmām ir par desmit gadiem īsāka dzīve. Lielbritānijas veselības iestādes apgalvoja, ka šis būtu pietiekami labs iemesls visiem, kuriem ir pāri 40, pārbaudīt savu sirdi.
Šī pētījuma sākuma rezultātus ieguva no 1967. gada līdz 1970. gadam, laikā, kad Lielbritānijā plosījās sirds slimību epidēmija.
Pētījuma dalībniekus nomērīja, nosvēra, noteica viņu asinsspiedienu, holesterīna līmeni un plaušu stāvokli. Viņiem bija jāaizpilda anketa par viņu medicīnas vēsturi, smēķēšanas ieradumiem, noslogotību darbā un ģimenes stāvokli.
42% dalībnieku smēķēja, 39% bija paaugstināts asinsspiediens un 51% bija paaugstināts holesterīna līmenis.
2005. gadā par viņiem no jauna tika ievākta informācija, 13501 dalībnieks bija jau miris.
Riska faktori
Oksfordas Universitātes veiktajā pētījumā lielākā uzmanība tika pievērsta smēķēšanai, augstam asinsspiedienam un holesterīna līmenim, jo tie ir galvenie sirds un asinsvadu slimību izraisītāji.
Taču, kad viņi paplašināja savus pētījumus, iekļaujot citus riska faktorus, piemēram, korpulenci, diabētu un noslogotību, viņi atklāja, ka paredzamā dzīves ilguma atšķirība starp dalībniekiem augstākajā riska grupā un zemākajā riska grupā ir 15 gadi.
Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām veciem cilvēkiem ir samazinājusies no 60% 1950. gadā līdz 40% 2005. gadā, tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm.
Pētījumu vadītājs Dr. Robrts Klārks (Robert Clarke) paziņoja: „Mēs esam pierādījuši, ka smēķētāji, kuriem 50 gadu vecumā ir arī augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis, labākajā gadījumā nodzīvos līdz 74 gadu vecumam. Nesmēķētāji bez abiem riska faktoriem var nodzīvot līdz 83 gadu vecumam.”
„Tieši šāda veida ilgstoši pētījumi ir nepieciešami, lai iegūtu rezultātus un kļūtu skaidrs, kā sirds slimību risks iespaido paredzēto dzīves ilgumu. Šī pētījuma rezultāti varbūt liks cilvēkiem aizdomāties par savu veselību,” uzsver zinātnieki. „Ja pārtrauksiet smēķēt, risināsiet augsta asinsspiediena problēmu vai svara problēmas, tas tieši atspoguļosies jūsu paredzamajā dzīves ilgumā.”
Veselīga dzīve
Profesors Pīters Veisbergs (Peter Weissberg) apgalvoja: „Šis nozīmīgais pētījums tagad ir izteicis smēķēšanas, augsta asinsspiediena un augsta holesterīna līmeņa negatīvo ietekmi gados.”
Tas nepārprotami attēlo, kā pusmūža vīriešu paredzamais dzīves ilgums var mainīties.
„Labās ziņas ir tās, ka mēs visi varam pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un paildzināt savu dzīvi, pa pēc 50 gadu vecuma,” stāsta profesors. „Mainot dzīvesveidu vai lietojot medikamentus, lai novērstu šos 3 riska faktorus, mēs samazinām iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām un tāda veidā spējam pagarināt dzīvi pat par 10 gadiem.”
Lai gan pētījums tika veikts par vīriešiem, tas tik pat labi attiecas uz sievietēm.
„Tāpēc es gribētu, lai visi iedzīvotāji, kuriem vairāk par 40 izietu medicīniskās pārbaudes un noskaidrotu vai viņiem jau nav kāds no riska faktoriem, un, vajadzības gadījumā, sāktu risināt savas problēmas,” apgalvo Pīters Veisbergs.
„National Heart Forum” vadītāja vietniece Džeina Landona (Jane Landon) apgalvoja: „Ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem jau kopš bērnības mācīt, cik nozīmīga ir veselīga dzīvesveida piekopšana. Tas palīdzēs samazināt saslimstību ar sirds slimībām nākotnē.”
Lielbritānijas veselības iestāžu vadītājs Profesors Alans Marions Deiviss (Alan Maryon-Davis) paziņoja: „Šie pētījumi arī palīdz izskaidrot, kāpēc nabadzīgāki cilvēki mirst ātrāk.”
„Nabadzīgāki cilvēki biežāk smēķē, ēd neveselīgāku pārtiku un vairāk cieš no stresa, visi šie apstākļi paaugstina iespēju saslimt ar sirds slimībām. Šiem cilvēkiem palīdzība nepieciešama visvairāk.”