Cik daudz laika mēs veltam miegam?
Pirms gadsimta cilvēki gulēja astoņas līdz deviņas stundas dienā. Taču laiki ir mainījušies. Pasaulē, kurā ir mobilie telefoni, internets, dažādi termiņi un aizvien pieaugošs stress, diena vienkārši vairs nav pietiekami gara, lai paspētu izgulēties.
Šī problēma kļūst skaidri redzama, ja salīdzinām pēdējo gadu rādītājus. Saskaņā ar „National Sleep Foundation” datiem, 2009. gadā 20% amerikāņu apgalvoja, ka guļ 6 stundas dienā vai mazāk, salīdzinot ar 13% 2001. gadā. 2009. gadā 28% amerikāņu apgalvoja, ka guļ 8 vai vairāk stundas dienā, salīdzinot ar 38% 2001. gadā. Šādi rezultāti iegūti, pa telefonu aptaujājot 1000 amerikāņu, papildu tika uzdots arī jautājums par ekonomiku, 16% aptaujāto atzina, ka šī brīža ekonomiskais stāvoklis ir samazinājis laiku, ko viņi velta miegam.
Taču ir arī kāds pētījums, kas uzrāda gluži pretējus datus, par to, cik daudz laika amerikāņi velta miegam. Valdības sponsorētā pētījumā tika noskaidrots, kam amerikāņi velta savu laiku. Šī pētījuma rezultāti ir pretrunā tam, ka miegam veltītais laiks ir samazināts. Kopš 2003. gada tiek ievākti dati par to, kā cilvēki pavada savu laiku. 2007. gada rezultāti liecināja, ka amerikāņi vidēji dienā guļ 8,6 stundas, šis skaitlis stipri atšķiras no „NSF” nosauktā. Savukārt kritiķi uzskata, ka valdības pētījums nav gluži precīzs, jo viņi laiku, ko cilvēks pavada gultā, pieskaita miegam. Šo kritiku atbalstīs ikviens, kuram jebkad ir nācies gulēt gultā un, nespējot iemigt, neskaitāmas stundas blenzt griestos.
Miega trūkuma izraisītais kaitējums
Neatkarīgi no tā, vai tik tiešām veltam mazāk laika miegam vai nē, neizgulēšanās radītais kaitējums ir neapstrīdams. Miega trūkums var ne tikai radīt nopietnas veselības problēmas jums, bet arī kaitēt apkārtējiem. Neskaitāmos pētījumos ir pierādīts, ka miega trūkums saistīts ar šādām negatīvām sekām:
• Palielināts autoavāriju risks;
• Ķermeņa svara palielināšanās, kas saistīta ar miega trūkuma izraisītu apetīti;
• Palielināts risks saslimt ar diabētu un sirds slimībām;
• Palielināts risks saskarties ar psihiatriskām problēmām, piemēram, depresiju vai atkarību vielām;
• Koncentrēšanās spēju, reakcijas un atmiņas pasliktināšanās.
Ja miega trūkumam ir tik negatīvas sekas, vai risinājums būtu gulēt pēc iespējas vairāk? Diemžēl atbilde ir nē. Citos pētījumos noskaidrots, ka pārāk ilga gulēšana (deviņas vai vairāk stundas) arī ir saistīta ar slimībām, negadījumiem un pat nāvi. Pētnieki uzskata, ka šī sakarība (starp pārāk ilgu gulēšanu un nepietiekamu gulēšanu) ir kā miets ar diviem galiem, jo tālāk uz katru galu, jo sliktāk. Tāpēc balanss ir jāatrod aptuveni pa vidu.
Cik daudz miega mums ir nepieciešams?
Lai gan šoreiz nav viena „maģiskā skaitļa”, „NFS” iesaka pieaugušajiem gulēt septiņas līdz deviņas stundas dienā. Cits ilgums negatīvi ietekmēs veselību, vismaz dažiem noteikti. Atcerieties, ka miega ilgums atšķiras no katra cilvēka vecuma. Ikvienam vecumam ir noteikts aptuvens stundu skaits. Taču eksperti piebilst, ka nevienam nevajadzētu uztvert šo ilgumu kā akmenī iekaltu, bet gan kā ieteicamo apjomu.
Kāds tam ir iemesls? Katra individuālās vajadzības, visticamāk, atšķirsies. Gēniem un dzīves apstākļiem būs liela nozīme, kad nāksies noteikt, cik izgulējies jutīsies pēc naktsmiera. Tāpēc par mērauklu var kļūt vienkārši novērojumi. Vai domā, ka tavs darbs pa dienu ir produktīvs? Vai jūties vesels? Modrs? Vai tev nepieciešams kofeīns, lai „izvilktu” dienu līdz galam? Vai jūties miegains pie stūres? Tieši šādus jautājumus vajadzētu sev uzdot, ja neesi pārliecināts, ka guli pietiekami ilgi.