Lūk, 4 soļi, kā izvairīties no šāda likteņa. Ar šiem padomiem nodrošināsim to, lai jūs nepalaistu nevienu savu iespēju garām.
1. solis
Atzīsti, ka tev nepieciešamas jaunas iespējas
Vai esi pārliecināts, ka atpazītu jaunu iespēju, ja tā būtu tepat, tavu acu priekšā? Saprātīgāk būtu domāt, ka vairākums cilvēku iet dzīvei cauri ar ieslēgtu autopilotu. Mūsu prāts nav pieradis atklāt izdevības, mēs par tām nemaz nenojaušam. Gluži kā teiciens – veiksme uzsmaida tiem, kuri to gatavi saņemt.
Pirmais solis, lai atpazītu šīs iespējas, ir saņemt dūšu un saprast, vai dzīve tev sniedz visu nepieciešamo un vai nav pienācis laiks kaut ko mainīt. Lai gan tas nav tas pats, kas piecelties un grupas terapijas laikā atzīt, ka tev ir problēmas, ir nepieciešama drosme, lai to atzītu tikai sev. Atzīt, ka dzīve varētu sniegt daudz vairāk, ja tiktu veikti nelieli uzlabojumi. Jaunas iespējas ir īstais veids, kā veikt šos uzlabojumus.
2. solis
Iedvesmojies no citiem
Otrais solis ir iedvesmoties no citiem cilvēkiem. Veic nelielus pētījumus, noskaidro, kādos apstākļos citi cilvēki atklāj savas jaunās iespējas. Katra veiksminieka stāsta pamatā ir smags darbs, veiksme un vismaz vienas nozīmīgas iespējas izmantošana.
Piemēram, kāpēc dažiem cilvēkiem veiksmīgāk izdodas tikties ar pretējo dzimumu? Ir neskaitāmi padomi, kuros cilvēki dalās pēc savas veiksmes. Šajos padomos netiek izvirzītas nekādas prasības pret lasītāju. Visiem šiem padomiem kopīgs viens – atrast īsto momentu un notver to, ieraudzīt savu iespēju un riskēt to izmantot.
3. solis
Izej ārpus komforta zonas
Jaunas iespējas ir praktiski neiespējami pamanīt, ja neizej ārpus savas komforta zonas, it īpaši tad, ja komforta zona izveidota kautrības vai pasīvā rakstura dēļ. Ir daudz cilvēku, kuri savu sociālo dzīvi pavada cerībā, ka pašiem nebūs jāuzsāk saruna ar pretējo dzimumu, bet pretējais dzimums uzsāks sarunu ar viņiem. Jāatzīst, ka ar dažiem tā mēdz notikt, tomēr vairākumam būtu neprāts izmantot šādu metodi, jo tā negarantē pilnīgi nekādus panākumus. Ja tava komforta zona darbojas tieši tā, un katru reizi nākas cerēt uz šādu izņēmuma gadījumu, par otras pusītes meklējumiem vari aizmirst.
Tāds pats princips attiecas arī uz ieņemamo amatu darba vietā. Visiem ir sava komforta zona, kas liedz viņiem saskatīt jaunas iespējas, kad tādas parādās. Ir pārsteidzoši, ka varam tik viegli samierināties pat ar monotonu darbu, atrast komfortu tajā un sākt uztraukties, tikai iedomājoties pat par visniecīgākajām izmaiņām. Ja to visu apskatītu no malas, mēs apjaustu, ka tagad neesam tur, kur sevi bijām iedomājušies pirms pāris gadiem. Bet tieši tam ir domāta komforta zona, mēs izveidojam sev aizsargčaulu un pārliecinām sevi, ka esam apmierināti.
Lai arī kāds būtu tavas komforta zonas mērķis, lai pamanītu iespējas un veiktu izmaiņas jebkurā dzīves jomā, tev vispirms būs jāsaprot, ka atrodies šajā zonā. Pēc tam tev būs jāsper nepatīkamie soļi un jāpamet komforta zona.
4. solis
Atbrīvojieties no aizspriedumiem
Ja parādās kāda izdevība, kas neietilpst mūsu „rāmjos”, pirmā reakcija ir meklēt iemeslus, kādēļ mums nevajadzētu to izmantot: tas ir pārāk dārgi, pārāk bīstami, tas var pārāk viegli izgāzties un padarīt mūs par apsmieklu. Pēdējais solis, kā atpazīt iespējas – atbrīvoties no šāda veida aizspriedumiem, noklusināt šādu reakciju un saprast, ka tā ir tikai un vienīgi iespēja, nekas cits.
Piemēram, tu uzskati, ka pašreizējais darbs tev ir ideāli piemērots, turklāt, sliktais ekonomikas stāvokli piešķir tam vainu mīkstinošus apstākļus – tev būtu jābūt pateicīgam, ka tev vēl ir šis darbs, daudzi to vairs nespēj apgalvot. Lai gan šķiet, ka šāda attieksme nav nekas slikts, tai nevajadzētu mainīt tavus uzskatus par jaunām iespējām un piespiest tevi no tām atteikties, jo domā, ka darba pamešana varētu būt bīstams gājiens. Neuztver savu pašreizējo darbu par glābšanas riņķi šajos grūtajos laikos, neuzskati jebkuru iespēju par pārāk riskantu. Labāk iedomājies, ka šīs iespējas ir saistītas ar jaunu ekonomiku un izaugsmi. Varbūt kāda no šīm iespējām būs piemērota tieši tev.
Dzīvesstils » Padomi
Četri soļi, kā noķert savu veiksmi
Mārtiņš Atvars, 29.09.2009. 16:15
Mums patīk iztēloties, ka esam uz pašas veiksmes kraujas malas, lai gan tā gaida mūs tepat aiz stūra. Tomēr maz ticams, ka visi zina, aiz kura stūra. Laikam ejot, veiksmes gaidīšana izvēršas aizvien garāka. Noteikti garāka, nekā bija licies. Tāpēc arī iestrēgstam savā komforta zonā, starp dažādām tieksmēm, kuras nespējam piepildīt, un mums šķiet, ka izredzes uz jebkāda veida veiksmi arvien sarūk.