Šīs pārakmeņojušās atliekas 1994. gadā tika atklātas Etiopijā, kopš tā laika tās pētījusi starptautiska zinātnieku grupa. Tagad zinātnieki sliecas par labu apgalvojumiem, ka cilvēki un šimpanzes ir attīstījušies no kopīgiem senčiem.
„Šīs nav parastas atliekas. Tas nav šimpanze. Tas nav arī cilvēks. Tas mums parāda, kādi mēs reiz bijām,” paziņoja viens no projekta vadītājiem, Tims Vaits (Tim White), kurš ir Kalifornijas Universitāte paleontologs.
Ardipithecus ramidus ar iesauku „Ardi” ir cilvēkveidīga suga, kas pirms 4,4 miljoniem gadu dzīvojusi teritorijā, kur mūsdienās atrodas Etiopija. Tas padara Ardi par vairāk nekā miljons gadiem vecāku par slaveno Lūsiju, kuras daļējo cilvēkveidīgo skeletu atrada Āfrikā 1974. gadā.
Ardi skelets sastāv no 125 daļām, to skaitā ir galvaskauss, zobi, iegurnis, rokas un pēdu kauli. 17 gadus ilgušie Ardi kaulu pētījumu rezultāti liecina, ka cilvēku evolūcija sākusies daudz agrāk, nekā iepriekš uzskatīts.
„Patiesībā, ardipithecus mums vēsta, ka mēs kā cilvēki līdz mūsdienām esam attīstījušies vismaz 6 miljonus gadu,” paziņoja evolūcijas biologs un projekta anatoms Ouens Lovdžojs (C. Owen Lovejoy).
Ardi kaulu analīze atklājusi, ka viņa svērusi apmēram 50 kg, viņai bijušas ļoti garas rokas un pirksti, turklāt viņai bijuši īkšķiem līdzīgi pirksti, kuri būtu viņai palīdzējuši labāk satvert koku zarus. Tiek lēsts, ka Ardi smadzenes bijušas tik pat lielas, kā šimpanzei, taču viņai arī bija daudzas cilvēkiem raksturīgas pazīmes, piemēram, spēja pārvietoties stāvus uz divām kājām. Viņas „visēdāja” zobi liecina par to, ka viņa ir pārtikusi no dažādiem augiem, augļiem un maziem zīdītājiem.
„Atklājumi par viņas iespējamo uzvedību ir ļoti negaidīti un noteikti izraisīs jaunas pārdomas ne tikai par mūsu evolūcijas pagātni, bet arī par mūsu sugas radiniekiem – lielajiem pērtiķiem,” apgalvoja Pensilvānijas Štata Universitātes bioloģiskās antropoloģijas profesors Alans Valkers (Alan Walker).
Daudzi zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka cilvēki ir gājuši pa citu evolūcijas ceļu, nekā šimpanzes, bonobo pērtiķi un gorillas. Ardi pētījumi palīdzēs apstrīdēt agrāk radušos uzskatus, ka cilvēki ir attīstījušies no šimpanzēm, mūsu tuvākajiem ģenētiskajiem radiniekiem. Zinātnieki vēl joprojām cenšas noskaidrot to, kurā brīdī cilvēki un šimpanzes ir nošķīrušies no saviem kopīgajiem senčiem.
Noskaidrot pagātnē notikušo nav bijis viegls uzdevums. Zinātnieki uzgāja ardipithecus atliekas 1994. gadā, kad kāds aspirants atrada vienu augšžokļa dzerokli. Pagāja 3 gadi, līdz atlikušās Ardi kaulu atliekas bija atbrīvotas no neskaitāmām vulkānisko iežu kārtām, kur tās bija iesprostotas. Taču vēl vairāk laika tika aizvadīts atlieku izpētes procesā. „Ardipithecus atklāšana daudzējādā veidā ir bijusi kā maratons,” apgalvoja Vaits.
„Ardipithecus ramidus un tā anatomija ir radikāli pārveidojusi to, kā vairākums uztver mūsu evolūcijas pirmsākumu,” paziņoja pētījuma dalībnieks paleontologs Johaness Heils-Selasijs (Yohannes Haile-Selassie).
Ardi atklājumā piedalījās 47 paleontologi un ģeologi no 10 valstīm. Šo atklājumu rezultāti tiks prezentēti 2. oktobrī žurnāla „Science” īpašā izdevumā, kur tie tiks izklāstīti 11 rakstos.
Līdz šim australopiteks ar iesauku „Lūsija” bija senākās atliekas, kuras pētot zinātnieki meklēja izskaidrojumus cilvēku evolūcijai. Tiek uzskatīts, ka Lūsija ir dzīvojusi pirms 3,2 miljoniem gadu mūsdienu Etiopijas teritorijā.
„Šie atklājumi norāda, uz kādu dziļāku visu cilvēku savstarpējo saistību,” pavēstīja Etiopijas vēstnieks ASV Samjuels Asefa (Samuel Assefa). „Mēs visi savā sirdī esam Etiopieši.”
Tagad Ardi skelets atrodas Etiopijas nacionālajā muzejā Adis Ababā.
Avots: http://cnn.com