Lūk, 5 fakti, ko jūs, iespējams, nezinājāt par gulēšanu.
1 -”Ginesa pasaules rekordi” vairs nepieņem negulēšanas rekordus
Ilgākās negulēšanas rekordu uzstādīja 17 gadus vecais Rendijs Gardners (Randy Gardner) no ASV, viņš 1964. gadā nomodā palika 264 stundas. Taču kopš tā laika šis rekords ir pārspēts neskaitāmas reizes. Taču Gardneram vēl joprojām pieder šis rekords, jo to noteica pēc visprecīzākās metodes (ārsti novēroja Gardneru, jo viņš piedalījās pētījumā par negulēšanu).
Bet kam šobrīd pienāktos šī rekorda statuss? Uz šo jautājumu nevar atbildēt, jo 1989. gadā Ginesa pasaules rekordi izlēma vairs neatbalstīt negulēšanas rekordus, apgalvojot, ka šādi rekordi nav precīzi pārbaudāmi un tie var kaitēt cilvēka veselībai. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, šādus apgalvojumus varētu attiecināt uz lielāko daļu riskanto Ginesa rekordu.
2 - Tas ir tikai mīts, ka nevajadzētu modināt mēnessērdzīgos
Pretēji tam, ko uzskata vairākums, modināt mēnessērdzīgos nav bīstami. Mūsdienu mīti vēstī, ka šādai rīcībai var būt ļoti sliktas sekas. Taču patiesībā mēnessērdzīgo reakcija, kad viņus pamodina, tikai retos gadījumos būs naidīga. Viņi drīzāk būs apjukuši, dezorientēti un aizkaitināti, vai pat samulsuši, tikai retos gadījumos viņi būs naidīgi.
Patiesībā mēnessērdzība var būt bīstama tikai pašiem mēnessērdzīgajiem. Tāpēc viņus pamodināt ir ne vien droši, bet arī pareizi, jo, iespējams, tā jūs viņus paglābsiet no apkaunojuma, savainojumiem vai pat nāves. Pirms iesakām jums doties medīt un modināt mēnessērdzīgos, būtu jāzina, ka tas nav tik viegls uzdevums. Vairākums ekspertu iesaka nevis viņus modināt, bet gan palīdzēt viņiem nokļūt atpakaļ gultā.
3 - Daži cilvēki baidās gulēt
Ticiet vai nē, dažiem cilvēkiem rodas bailes no gulēšanas. Klinofobija (vai somnifobija) ir spēcīgas un neloģiskas bailes iet gulēt. Cilvēki ar klinofobiju baidās no pašas gulēšanas vai no tā, kas var notikt šī procesa laikā. Piemēram, daži baidās no murgiem vai gultas pieslapināšanas, citi baidās no dažādiem miega traucējumiem, piemēram, elpošanas apstāšanās miega laikā. Daži pat baidās, ka nomirs miegā, jo gulēšana, savā ziņā, imitē miršanu. Lai gan tas ir dīvaini, bet ir saprotams kā šādas fobija izveidojas. Kā nekā, ir zināms, ka reizēm veci cilvēki mirst miegā.
4 - Mums katram ir bioloģiskais modinātājs
Vai kādreiz esat pamodušies tikai mirkli pirms atskan modinātājs? Ja tā, varat pateikties izpalīdzīgam hormonam, ko sauc par adrenokortikotropīnu. Adrenokortikotropīns darbojas, kā cilvēka iekšējais modinātājs, kurš atskan vairākas stundas pirms mošanās laika.
Zinātnieki uzskata, ka šis hormons izdalās, lai mēs spētu tikt galā ar mošanās „stresu” (iepriekš bija zināms, ka adrenokortikotropīns sagatavo ķermeni tikt galā ar saspīlētām situācijām dienas laikā). Vēl interesantāk ir tas, ka mēs šo hormonu varam apzināti kontrolēt. Kad tika pētīta adrenokortikotropīna ietekme, pētījuma dalībniekiem, kuriem paziņoja, ka viņus agri pamodinās, bija augstāks šī hormona līmenis, nekā tiem, kuri nezināja par modināšanu. Tāpēc atliek vien sev pateikt, ka rīt agri jāceļas un iekšējais modinātājs tiks uzstādīts.
5 - Četras negulētas dienas un pārvērtīsies par psihopātu
Ir nepieciešamas tikai četras dienas bez miega, lai sāktos halucinācijas. Lai to apstiprinātu atliek tikai atrast Rendiju Gardneru (no pirmā fakta). Rendijs centās iztikt bez miega kontrolētos apstākļos, viņu 24 stundas dienā uzmanīja ārstu komanda. Tikai pēc dažām negulētām dienām Rendijam sākās halucinācijas, viņš sāka uzskatīt, ka ir koledžas futbolists, afroamerikānis Pauls Lovs un ka viņš piedalās spēlē.
Šādas halucinācijas nav nekas neparasts. Kad 2007. gadā brits Tonijs Raits (Tony Wright) palika nomodā 11 dienas, pēc piecām dienām viņš savā interneta dienasgrāmatā veica ierakstu par „laumiņām un elfiem, kas danco” uz viņa datora ekrāna.
Šos anekdotiskos pierādījumus nevar pieņemt par empīriskiem, fakts ir vienkāršs – pētījuma dalībnieku pakļaušana šādam pārbaudījumam ir neētiska, tāpēc šādu pētījumu rezultātu publicēšana notiek reti. Lai ko jūs darītu, nemēģiniet to atkārtot mājās.
Avots: askmen.com