Cilvēkiem, kuri uzturā lieto lielu daudzumu augļu, dārzeņu un zivju, ir mazāks risks saslimt ar depresiju, noskaidrojusi Londonas universitātes koledžas pētnieku komanda.
Dati par 3500 pusmūža valsts ierēdņu ēšanas paradumiem tika salīdzināti ar depresiju pēc pieciem gadiem, ziņoja žurnāls „British Journal of Psychiatry”. Pētnieku komanda apgalvoja, ka šis bija pirmais šāda veida pētījums Lielbritānijā. Veicot pētījumu, cilvēki tika sadalīti divās grupās ar atšķirīgu diētu – vienā bija tie, kuri pārsvarā ēda veselīgu pārtiku, tai skaitā lielu daudzumu augļu, dārzeņu un zivju, otrā bija cilvēki, kuri pārsvarā lietoja apstrādātu pārtiku, piemēram, saldinātus produktus, ceptu pārtiku, apstrādātu gaļu un piena produktu ar augstu tauku saturu.
Pēc tam, kad tika izslēgti tādi faktori, kā dzimums, vecums, izglītība, sportošana, smēķēšanas ieradumi un hroniskas slimības, pētnieki atklāja, ka starp izvēlēto diētu un iespēju saslimt ar depresiju ir tieša saistība. Cilvēkiem, kuri lieto veselīgu pārtiku ir par 26% mazāka iespēja saslimt ar depresiju, nekā otras grupas pārstāvjiem. Savukārt cilvēkiem, kuri uzturā pārsvarā lieto pārstrādātu pārtiku ir par 58% lielāka iespēja saslimt ar depresiju, nekā tiem, kuri uzturā lieto tikai nelielu daudzumu apstrādātas pārtikas.
Vidusjūras diēta
Lai gan pētnieki pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka depresīvi cilvēki ēd neveselīgāku pārtiku, viņi tic, ka tas nav viņu atklājuma iemesls, jo nebija nekādas iepriekšējas saiknes starp cilvēku ēšanas paradumiem un saslimšanu ar depresiju.
Pētījuma autore Dr. Arčana Singa Manū (Archana Singh-Manoux) norādīja, ka viņu atklājumu varētu izskaidrot ar kādu dzīvesveida faktoru, kuru viņi nav ņēmuši vērā.„Bija kāds pētījums par to, ka Vidusjūras diēta var pazemināt risku saslimt ar depresiju, tomēr ir viena problēma, ja nedzīvojat pie Vidusjūras, jums visticamāk nebūs šādi ēšanas paradumi. Tāpēc mēs vēlējāmies aplūkot saistību starp ēšanas paradumiem un depresiju no citas perspektīvas.”
Vēl nav skaidrs, kāpēc daži pārtikas produkti var samazināt, bet citi palielināt risku saslimt ar depresiju, taču zinātnieki uzskata, ka saistība pastāv. Dr Endrū Makkuločs (Andrew McCulloch) apgalvoja: „Šis pētījums tikai papildinās jau sakrātos pierādījumus par saistību starp mūsu ēšanas paradumiem un garīgo veselību.” Šādi pētījumi ir ļoti nozīmīgi, jo tie ļaus mums labāk izprast psihiskas slimības. Viņš vēl piebilda, ka cilvēku ēšanas paradumiem piemīt tendence kļūst arvien neveselīgākiem.
Lielbritānijas iedzīvotāji uzturā aizvien mazāk lieto barojošus un svaigus produktus, bet ar taukiem un cukuru piesātinātus produktus – arvien vairāk. „Visvairāk esam noraizējušies par tiem cilvēkiem, kuriem nav brīvi pieejama svaiga pārtika un tiem, kuri dzīvo vietās, kur ir daudz ātrās ēdināšanas iestāžu,” piebilda Dr Endrū Makkuločs.
Garīgās veselības centra „SANE” vadītāja Margareta Edvardsa (Margaret Edwards) apgalvoja: „Mūsu fiziskā un garīgā veselība ir cieši saistīta, tāpēc neesmu pārsteigta par šiem rezultātiem, cerams, ka turpmāki pētījumi sniegs mums vairāk atbilžu par to, kāda ir saistība starp ēšanas paradumiem un garīgo veselību.”
Avots: news.bbc.co.uk