Vārdkopu “uncanny valley” darināja japāņu robotists Mazahiro Mori, un viņš pierāda, ka cilvēkiem tik dīvainie avatāri un roboti arvien vairāk un vairāk sāk līdzināties reāliem cilvēkiem. Daudzi cilvēki, kuri ir noskatījušies tādas filmas kā “Beovulfs” (“Beowulf”), “Polārais Ekspresis” (“Polar Express”) un “Final Fantasy: citā dimensijā” (“Final Fantasy: The Spirits Within”) ziņoja, ka par spīti iespaidīgajiem 3D filmas reālistiskajiem efektiem, attēlotie cilvēki nešķita īsti. “Šādai reakcijai var būt dažādi izskaidrojumi,” sacīja Prinstonas universitātes neirozinātnieks Dr. Asifs Gazanfars, kurš veica pētījumu ar pērtiķiem. Daži šo reakciju skaidroja kā aizdomas, ko izraisa šīs cilvēkam pēc izskata līdzīgās būtnes, kas dīvaini uzvedas un liekas slimas, tādēļ izvairīšanās no šādiem indivīdiem ir evolucionāri pamatota reakcija. Citi uzskata, ka pie šādas atbildes reakcijas vainojama modernizētā kultūra. “Šie izskaidrojumi cilvēku aizdomīgajai reakcijai par “uncanny valley” ir visdažādākie, taču, veicot arvien vairāk eksperimentu, mēs šīs aizdomas varam nedaudz mazināt,” sacīja Dr. Gazanfars.
Prinstonas zinātnieku grupas uzdevums bija pētīt pērtiķu atbildes reakcija uz “uncanny valley” būtnēm, un kā šī reakcija ietekmē makaku savstarpējo komunikāciju. “Mūsu mērķis bija izdarīt tā, lai pērtiķi avatāri censtos komunicēt ar īstajiem pērtiķiem. Tas mums ļautu pārbaudīt īsto pērtiķu smadzeņu darbību laikā, kad notiek šī sociālā komunikācija,” viņš pauda.
“Tas, ka ir šis avatārs, dod mums pilnīgu kontroli pār vienu no šīs komunikācijas pusēm, kas ir kaut kas nedzirdēts,” Dr. Gazanfars sacīja “BBC”.
Īstajos makaku pērtiķos mākslīgie pērtiķi radīja interesi. “Mēs nebijām pārlieku pārsteigti par to, ka viņi izrādīja interesi par “uncanny valley” būtnēm. Es biju pārsteigts par to, ka mēs šo interesi varējām pētīt ar elementāras procedūras palīdzību, proti, mērīt to, cik ilgi viņi spēj skatīties uz otru būtni,” zinātnieks atklāja.
“Dzīvnieki nebija dresēti, viņiem par to netika doti našķi – savā reakcijā viņi bija pilnībā konsekventi,” doktors piebilda. Rezultāti tika ievietoti žurnālā “PNAS”.
Zinātnieki savos pētījumos vislabprātāk izmanto makaku pērtiķus, jo tie bioloģiski ir vislīdzīgākie cilvēkiem. To sociālā dzīve ir pietiekoši līdzīga ar cilvēku, lai varētu veikt piemērotu salīdzināšanu. Makaku sociālā sistēma ir visai “despotiska”, proti, fiziski vāji, veci vai slimi pērtiķi tiek izstumti no sabiedrības.
“Tas arī liek domāt par to, ka cilvēku reakcijai, saskaroties ar gandrīz cilvēku avatāru, ir evolucionāra izcelsme.
“Es domāju, ka par to ir liela interese, jo arvien pieaug to cilvēku skaits, kuriem interesanta liekas cilvēku savstarpējā iedarbība ar mākslīgajām būtnēm,” viņš sacīja. “Mēs varam pierādīt, ka evolūcijas teorija ir pārliecinoša un ka “uncanny valley” ir kaut kas, kas saistīts ar sociālo pieredzi un nervu darbību visās primātu sugās.”
Prinstonas zinātnieku grupa plāno turpināt izmantot mākslīgos makakus, lai pētītu pērtiķu verbālo komunikāciju. “Pozitīvi ir tas, ka mēs esam radījuši pietiekoši reālus avatārus, kas mūsu īstajos pērtiķos ir izraisījuši interesi. Cilvēkiem līdzīgi pērtiķi visai ātri pierod pie šiem dīvainajiem avatāriem,” sacīja Dr. Gazanfars
Avots: news.bbc.co.uk