Mediķi aicina iedzīvotājus necelt paniku par jauno gripu

Līdz ar to Latvijā šobrīd reģistrēti nu jau 132 jaunās gripas saslimšanas gadījumi, no kuriem viens ir beidzies letāli. Sezonālās gripas gadījumi LIC nav konstatēti.

LIC pārstāve Liene Johansone aģentūrai LETA pastāstīja, ka arī šobrīd smagi saslimšanas gadījumi nav konstatēti un nav konstatēti arī grupveida saslimšanas gadījumi dažādos kolektīvos.

Runājot par skolu vai citu iestāžu slēgšanu gadījumos, ja gripa izplatās slēgtos kolektīvos, LIC uzsver, ka par to lemj šo iestāžu kolektīvi, konsultējoties ar epidemiologiem, nevis LIC.

Tai pat laikā mediķi aicina iedzīvotājus necelt paniku, bet rūpēties par veselību, uzsverot, ka pret gripas komplikācijām labākais ierocis ir stipra imunitāte.

Veselības ekonomikas centra (VEC) apkopotie statistikas dati liecina, ka ik gadu gripas sezonā tiek reģistrēti atsevišķi nāves gadījumi. Parasti tos neizraisa pati gripa, bet gan gripas radītās komplikācijas, piemēram, pneimonija, kuru veicina cilvēka novājinātā imūnsistēma. Parasti komplikācijas veidojas cilvēkiem, kuriem jau ir hroniskas kaites, kādu orgānu mazspēja.

Tā oficiālā statistika liecina, ka 2006./2007.gada gripas sezonā bija desmit nāves gadījumi, 2007./2008.gada sezonā - trīs gadījumi, bet iepriekšējā gada gripas sezonā - divi nāves gadījumi.

Klīnikas "Premium Medical" imunoloģe un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās imunoloģijas centra vadītāja Inta Jaunalksne uzskata, ka steiga un pastāvīgi paaugstināts stress atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka imunitāti, tomēr neizgulētās naktis, pārslodze un nogurums gluži nav tas, kas izraisa vāju imunitāti.

Jaunalksne skaidro, ka imunitāte ir organisma spēja atbildēt uz antigēnu - vīrusu, baktērijām, sēnītēm, parazītiem, vienšūņiem. Imūnai sistēmai šie izraisītāji ir savlaicīgi jāatpazīst, jāreaģē un jāiznīcina. Imūnās atbildes reakcija ir kompleksa, un tās atbildē iesaistīta vesela virkne komponentu - leikocīti, limfocīti, citokīni, antivielas, kuru darbības rezultātā mēs vai nu esam veseli, vai slimojam.

Katram cilvēkam imūnatbildes reakcija un uzņēmība pret vienu vai citu vīrusu ir individuāla. Ja mūsu imūnsistēma strādā labi, mēs praktiski neslimojam, tad arī nav iemesla panikai, tāpēc mediķe iesaka satrauktajiem savlaicīgi noskaidrot, kādā stāvoklī ir gan imūnsistēma, gan veselība kopumā.

Lai apkārtnē būtu mazāk dažādu antigēnu, Jaunalksne iesaka vēdināt telpas, uzturēties svaigā gaisā, mazāk apmeklēt pasākumus, kur ir daudz cilvēku, atvēlēt laiku miegam, uzturā pēc iespējas vairāk lietot augļus, dārzeņus, ķiplokus, sīpolus. Ja cilvēkam ir hroniskas, smagas slimības, tad būtu vēlams pakonsultēties ar savu ārstu un izvērtēt vakcinācijas iespējas un riskus.

Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis turklāt uzsver, ka nekādus medikamentus nevajadzētu dzert profilakses nolūkā, piemēram, "Remantadīnu", "Tamiflu" un citus. Šie medikamenti arī profilaktiskos nolūkos lietojami tikai tad, ja to nosaka ārsts. Turklāt, pēc viņa teiktā, "Remantadīns" uz jauno gripu neiedarbojas un pagaidām nav nekādu pieradījumu, ka tagad cirkulētu sezonālā gripa.

Kā aģentūrai LETA skaidroja LIC, teritorijas ziņā šobrīd visvairāk pandēmiskās gripas gadījumu reģistrēti Rīgā un Rīgas rajonā un visvairāk saslimušo patlaban ir bērni un jaunieši.

Tāpat LIC informē, ka pašlaik smagu jaunās gripas saslimšanas gadījumu nav bijis, izņemot Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā mirušo sievieti.

Mediķi aicina cilvēkus necelt paniku, bet ievērot profilakses pasākumus. Viņi uzsver, ka arī no sezonālās gripas katru gadu cilvēki mirst. Turklāt abu gripu gadījumā parasti komplikācijas rodas pacientiem, kuriem jau ir citas hroniskas saslimšanas un novājināta imūnsistēma.

LIC speciālisti iesaka vakcinēties pret sezonālo gripu, kā arī ievērot visus gripas nespecifiskās profilakses paņēmienus, tas ir, izvairīties no publisku pasākumu apmeklēšanas, ja vien iespējams, neizmantot sabiedrisko transportu, bieži vēdināt telpas, ievērot personīgo higiēnu.

Ja mājās ir gripas slimnieks, vēlams viņu izolēt atsevišķā telpā, bet, ja tas nav iespējams, pacienta gultu norobežot ar vismaz 1,5 metrus augstu aizslietni, izdalīt atsevišķus traukus un lietot tikai savus higiēnas piederumus. Slimniekam deguna šņaukšanai jāizmanto vienreiz lietojamie mutautiņi, kas pēc lietošanas jāiznīcina.