Lai gan vairāki pētījumi jau iepriekš ir norādījuši uz šādu faktu, tas vēl netiek uztvers par pašsaprotamu, apgalvo speciālisti. Šis pētījums tiks izklāstīts žurnālā „Journal of the American Medical Associatio”. Tiks doti arī precīzāki norādījumi, kas būs pieejami visiem.
Holesterīna pārbaude jau ilgu laiku ir nozīmīgs solis, lai noteiktu, vai pacientam ir risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Gavēšana bija nepieciešama, jo pastāvēja uzskats, ka ķermenim ir nepieciešams laiks, lai sagremotu visu barību un izfiltrētu tauku daļiņas no asinīm. Gavēšana bija nepieciešama, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus rezultātus par tā saukto „slikto” holesterīnu.
Taču 68 ilgtermiņa pētījumi 21 valstī apgalvo, ka šis uzskats bijis aplams. „Gadu desmitiem cilvēkiem nācies gavēt dienu pirms holesterīna pārbaudes,” paziņoja pētījuma vadītājs Profesors Džons Danešs (John Danesh). „Šie atklājumi norāda, ka holesterīna pārbaudes rezultāti ir tik pat labi – un, iespējams, pat nedaudz labāk – ja cilvēks nav gavējis.”
Šajā pētījumā uzmanība arī pievērsta nebeidzamajām debatēm par to, vai metode, kad pārbauda asins proteīnus, sauktus par apolipoproteīniem, ir uzticamāka, nosakot risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, nekā holesterīna pārbaude. Šajā pētījumā arī noskaidrots, ka holesterīna pārbaude ir tik pat informatīva, kā apolipoproteīnu pārbaude. Profesors Pīters Veisbergs (Peter Weissberg), kurš šo pētījumu iesāka, paziņoja: „Ņemot vērā, ka pašreiz ir pamatīgs finansiālais spiediens, tās ir labas vēstis, ka ārstiem nebūs nepieciešams izdot naudu, lai izveidotu sarežģītāku metodi, kas balstīta uz apolipoproteīniem, lai noteiktu saslimšanas risku.” Tomēr pētījumā arī uzsvērts, ka jāpārbauda ir gan „sliktā” holesterīna līmenis, gan arī kopējais holesterīna līmenis, lai iegūtu visprecīzākos rezultātus. Pašlaik ne visi ārsti veic pārbaudes, kurās tiek izšķirti dažādie holesterīna veidi. Sirds un asinsvadu slimības ir viens no lielākajiem nāves izraisītājiem gan Lielbritānijā, gan arī citur pasaulē. Dr. Dermots Nīlijs (Dermot Neely) apgalvoja, ka šis pētījums tikai apstiprināja to, ko daudzi ārsti jau zināja. „Tomēr pārliecināt arī visus pārējos nav viegls uzdevums. Vēl joprojām ir laboratorijas, kurās nepieņem asins paraugus, ja pacients nav gavējis. Cerams, ka šis pētījums, kurš papildina pašreizējos norādījumus, tiks sadzirdēts.”
Avots: news.bbc.co.uk