Jana atzīstas, ka ēd normāli: „Pati gatavoju kartupeļus, makaronus, vāru pelmeņus.” Savukārt Andris atklāj, ka no rītiem cep tostermaizes, pusdieno kafejnīcās, bet priekš vakariņām spēj sameklēt ko lietderīgu mājās. „Man ir maz brīvā laika, tādēļ ar sviestmaižu pagatavošanu neizraujos, taču ir reizes, kad manī pamostas pavārs un tad rodas vēlme pagatavot kaut ko jaunu – piemēram, pankūkas. Ēdu to, ko prasa organisms, par veselīga uztura ievērošanu īpaši nesaspringstu, taču uz pusfabrikātiem nedzīvoju.”
Ir kopmītnes, kurās nav ledusskapji un tas nozīmē tikai vienas dienas pārtikas produktu lietošanu. Nepilnvērtīgs uzturs studentiem ir raksturīga problēma. Vesela māksla ir naudas līdzekļu sadale tā, lai piektdienā nebūtu jādzer tikai ūdens. Ieejot veikalā, studentu galvās sāk raisīties simtiem domu, kā iegādāties sev kāroto preci, taču beigās nākas no kaut kā atteikties. Dažreiz nepieciešamas tikai nelielas izmaiņas ēšanas ieradumos, lai krasi uzlabotu veselību un pašsajūtu.
Dr. Edgars Bodnieks (internists, diētas ārsts, gastroenterologs) P. Stradiņa KUS, Gastroenteroloģijas centrs
Komentāri par rubriku - „Studenti un pilnvērtīgs uzturs”
Studiju laiks ir lielas garīgas un fiziskās slodzes laiks. Jautātot, kurš students šo slodzi izturēs, kurš būs sekmīgs, kurš nē, jāatzīst, ka noteikti tas students, kurš saņems pilnvērtīgu uzturu, tam būs lielākas izredzes izturēt lielo slodzi un adaptēties mūsdienu lielā stresa pasaulē. Mīnusi, kas gaida to studentus, kuri ēd nepilnvērtīgu uzturu:
Laika posmā līdz 30 gadiem veidojas un pilnveidojas kaulu sistēma, cik daudz savā dzīves laikā ar uzturu katrs kalciju uzkrās, ar tādu kaulu izturību nodzīvos līdz vecumdienām. Kalcija avots ir biezpiens, siers, kefīrs, jogurti (šie produkti istabas temperatūrā var uzglabāties līdz 3- 4 dienām, ja tos noglabāt starp logu rūtīm, tad var glabāt nedēļu.
Ja students ēd nepilnvērtīgi – nesabalansēti vai nepietiekoši.
Ja pārsvarā lieto ogļhidrātus un taukus (sviestmaizes, hot dogus, bulciņas, fantu, kolu, citus konditorijas izstrādājumus), ar laiku attīstīsies cukura un tauku vielu maiņas traucējumos, tad pāriet slimībās, kas perspektīvā draud ar aptaukošanos vai metabolā sindromā (arteriālā hipertensija, hipergikēmija, adipozitāte).
Ja uzturā lieto tikai salātus, saknes un nelieto gaļu un ogļhidrātus, tiem ir nepietiekošs kaloriju daudzums, kā rezultātā izveidojās olbaltumvielu trūkums organismā. Olbaltumvielas ir galvenais plastiskais materiāls jebkura organisma šūnu sintēze. Tātad, ja trūkst olbaltumvielu, tad trūkst plastiskā materiāla smadzeņu, cilmes šūnu, imūno šūnu u.c. orgānu šūnu sintēzē. Šiem studentiem ir problēmas ar domāšanu, izveidojas vāja atmiņa, samazinās imunitāte, tie sezonāli biežāk slimo ar dažādu vīrusu saaukstēšanās slimībām.
Taukiem ir liela nozīme mūsu organismā, jo tauki ir enerģijas rezerves, aizsegs iekšējiem orgāniem un transportieri, kuri cauri zarnu sieniņām asinīs transportē apēstos taukos šķīstošos vitamīnus (A, E, D, K). A un E vitamīniem ir liela nozīme gļotādu imunitātes veidošanai. D vitamīns ir galvenais aģents, kurš spēj transportēt kalciju kaulos, bez D vitamīna kalcijs zarnās neuzsūcas ne no ēdiena, ne no tabletēm. Protams, ka šo procesu veicina saules stari – aktivizē D vitamīnu organismā. Bez tam tauki – taukskābju ķēdes ir šūnas membrānas struktūras vienība. Ja tauki uzturā ir nepietiekoši, tad jauno šūnu membrānas attīstīsies defektīvas un nespēs nodrošināt normālu šūnas funkciju noteiktā orgānā.
Jāatceras, ka students vēl ir augošs organisms ar samērā ātru vielu maiņu, ko pastiprina garīga un fiziskā aktivitāte. Tāpēc ir jāēd gan olbaltumvielas, gan ogļhidrāti un tauki ekvivalentās attiecībās.
Dietologa ieteikumi studentiem.
- Izvēlēties produktus, kuri nav dārgi, kurus var ilgstoši uzglabāt:
graudu izstrādājumi: griķi, rīsi, kukurūzas putra, auzu pārslas (ir ātri pagatavojamās auzu pārslas, kuras ieber karstā pienā vai ūdenī, samaisa un var ēst), makaroni,
piena produkti: krējums, kefīrs, jogurts, siers, piens (ir karstas temperatūras pasterizētais piens un piens, kas iegūts no piena pulvera – „Baltais”; tie ir noturīgāki, ilgāk uzglabājami
dārzeņi: ķirbji, kabači, gurķi, sviesta pupas, tomāti, kāposti, puķu kāposti u.tml.,
grūtāk ir ar gaļas un zivju ēdieniem, bet var izmantot konservus vai kūpinājumus, kuri ātri nebojājās. Ideāli ir folijā cepta zivs, vista (15 – 20 minūtēs ir gatavs) vai gaļas fileja (vienkārši un samērā ātri pagatavojama)
- Runājot par taukvielām, sierā un biezpienā to ir pietiekoši, bet papildus standarta taukvielas parasti ir krējums, sviests un eļļa (ideāla ir olīveļļa – tajā ir ieteicams cept un to var pievienot dārzeņu salātiem).
- Visi minētie produkti ir samērā ātri pagatavojami dažādās kombinācijās, galvenais ir nepieciešama studenta iztēle un izvēlēto produktu kombinēšanas prieks, protams, jāizvēlas tie produkti, kuri pašam labāk garšo.
Labu apetīti un esiet veseli!