Brazīliešu dziednieki jau gadsimtiem ilgi iesaka saviem pacientiem ”hyptis crenata”, lai ārstētu galvassāpes, vēdersāpes, drudzi un gripu. Ņūkāslas Universitātes zinātnieki ir pārbaudījuši (uz pelēm) šo seno zāļu iedarbību un secinājuši, ka senajiem dziedniekiem bijusi taisnība. Pētījums ir publicēts žurnālā „Acta Horticulturae”.
Lai veiktu ārstēšanu pēc iespējas precīzāk, Ņūkāslas zinātnieku komanda Brazīlijā veica pētījumus, lai noskaidrotu, kā zāles parasti tiek gatavotas un kādas ir devas. Visbiežāk lietotais paņēmiens bija dekokta pagatavošana. Žāvētās lapas vārīja ūdenī 30 minūtes un tad ļāva šķidrumam atdzist, pirms to dzēra kā tēju.
Komanda noskaidroja, ja tēju lieto tādās devās, kādas iesaka tradicionālie dziednieki, tad tēja remdē sāpes tik pat efektīvi, kā sintētiskās aspirīna tipa zāles.
Viņi plāno veikt medicīniskas pārbaudes, lai noskaidrotu, cik iedarbīga tēja ir, remdējot sāpes cilvēkiem.
Pētījuma vadītāja Grasiela Roča (Graciela Rocha) paziņoja: „Kopš cilvēki ir dzīvojuši uz Zemes, viņi izmantojuši augus ārstniecības nolūkos, patiesībā, tiek lēsts, ka vairāk nekā 50000 augu visā pasaulē tiek lietoti medicīniskos nolūkos.” Turklāt vairāk nekā puses mūsdienu zāļu pamatā ir molekulas, kuras sastopamas arī dabiskā veidā – augos.” „Mēs tikai paņēmām augu, kuru plaši izmanto, lai remdētu sāpes, to izpētījām un zinātniski pierādījām, ka tās ir tik pat iedarbīgas kā sintētiskās zāles,” atzina zinātnieki. „Nākošais solis ir noskaidrot, kā un kāpēc šis augs iedarbojas.”
Grasiela ir brazīliete, un viņa atceras, ka tēju viņai bērnībā deva pret jebkādu slimību. Viņa stāstīja: „Tējas garša nav tāda, ko vairākums cilvēku Lielbritānijā atpazītu kā piparmētru. Faktiski tās garša vairāk līdzinās salvijai, kas arī ir piparmētru dzimtas augs. Nav tik patīkami, tiešām, taču zāļu uzdevums nav labi garšot, ne tā?”
Dr. Beverlija Koleta (Beverly Collett) apgalvoja: „Acīmredzami būs nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu, kurām molekulām ir šāda iedarbība, taču šis ir interesants pētījums, kas varētu attīstīt nākotnes pretsāpju līdzekļus.” Aspirīnam līdzīgo vielu iedarbība ir pazīstama, kopš senie grieķi dokumentēja, ka vītola miza palīdz pret drudzi.
Vītola miza un lapas satur vielu, kuru sauc par salicīnu, dabiska viela, kuras saturs ir līdzīgs acetilsalicilskābei (aspirīna ķīmiskais nosaukums).
Avots: news.bbc.co.uk