Dāņu zinātnieki apgalvo, ka izskats vien var noteikt dzīves ilgumu, viņi to apgalvo, jo izpētījuši 387 dvīņus. Pētnieki lika māsiņām, treneriem un viņu vienaudžiem uzminēt dvīņu vecumu, parādot viņu fotogrāfijas. Dvīnis, kuru raksturoja kā jaunāku, visbiežāk nodzīvoja ilgāk, nekā dvīnis, kurš izskatījās vecāks par saviem gadiem, vēsta britu medicīnas žurnāls.
Pētnieki arī atklāja ticamu bioloģisku izskaidrojumu pētījuma rezultātiem. Svarīga DNS daļas, kuras sauc par telomēriem, kas nosaka šūnu spēju dalīties, ir arī saistītas ar to, cik vecs cilvēks izskatās. Tiek uzskatīts, ka īsāki telomēri izraisa ātrāku novecošanos un ir saistīti ar dažādām slimībām. Pētījumā tiem cilvēkiem, kuri izskatījās jaunāki, bija arī garāki telomēri.
Kad tika uzņemtas fotogrāfijas, visiem dvīņiem bija 70-90 gadi. Pēc tam septiņu gadu laikā zinātnieki, kurus vadīja profesors Kaare Kristensens (Kaare Christensen) no Dienviddānijas Universitātes, noskaidroja, jo lielāka bija izteiktā vecuma atšķirība dvīņu pārim, jo biežāk „vecākais” dvīnis mira pirmais. Viņu vecums, dzimums un nodarbošanās neietekmēja pētījuma rezultātu nevienā no gadījumiem.
Profesors Kristensens apgalvoja, ka cilvēki, kuriem bijusi grūta dzīve, visticamāk, mirs agri – un viņu dzīves apstākļi atspoguļojas viņu sejā.
Pētnieki žurnālā paziņoja: „Uzminētais vecums, kuru mediķi bieži vien izmanto kā vispārēju norādi par pacienta veselību, ir aptuvens bioloģiskais rādītājs, kurš norāda novecošanos un nosaka izdzīvošanu cilvēkiem, kas vecāki par 70.”
Profesors Tims Spektors (Tim Spector), kurš veicis pats savu dvīņu pētījumu, apgalvoja: „Šādu faktu esam noskaidrojuši arī savā pētījumā. Visticamāk, ka svarīga ir gēnu kombinācija un vides ietekme uz cilvēku, viņa dzīves laikā.”
Viņš arī apgalvoja, ka cilvēki labi prot noteikt, cik labi kādam klājas un arī ārstiem derētu vispirms nopētīt savus pacientus. „Ja pacients izskatās vecāks par saviem gadiem, varbūt viņiem būtu jāpievērš vairāk uzmanības,” viņš paskaidroja.