Iebūvējamos skapjus telpās parasti iebūvē pēc remonta vai apdares darbu pabeigšanas. Taču, ja būvējat jaunu mājokli, tad par sienas skapjiem jādomā jau projekta tapšanas gaitā. Skapja nišai vajadzētu būt aptuveni 70 cm dziļai, jo zināmu vietu aizņems bīdāmo durvju sistēma. Turklāt skapis nedrīkst būt pārāk šaurs un sekls, pretējā gadījumā tajā būs grūti novietot drēbes.
Sienas skapji labi iederas dažādu platību un formu telpās. Ja mājoklī kāda istaba ir šaura un gara, tad vienu sienu droši var atvēlēt iebūvējamam skapim. Tas telpu padarīs harmoniskāku. Lai iebūvētu skapjus, ļoti pateicīga lieta ir nišas. Tādā gadījumā skapja izbūvē nebūs vajadzīgas sānu un aizmugurējās sienas un griesti. Savukārt, ja skapi novieto telpas stūrī, tad materiāls būs vajadzīgs tikai vienam galam. Iebūvējamie skapji labi iederēsies garos koridoros. Šādā gadījumā skapim nav nepieciešami materiāli aizmugurei, augšai, galiem un grīdai.
Iebūvētajam sienas skapim jābūt drošam. Ja bīdāmās durvis nav uzstādītas kvalitatīvi, tās var apdraudēt mājokļa iemītniekus. Ja durvis ir pārāk smagas, tad tas var pat izjaukt visu sistēmu. Vērtnes smagumam būtu jāgulstas uz apakšējo sliedi, bet augšējās sliedes ritenīši pilda bīdīšanas funkcijas. Kvalitatīvi iebūvētas durvis nekad neizgāzīsies.
Svarīgākais jautājums ir skapja redzamās plaknes izvēle. Šeit ir iespējami dažādi varianti. Skapja durvīm var izmantot dažādus materiālus - laminētas kokskaidu plātnes, finierējumu, stiklu; durvis var arī aplīmēt ar tapetēm. Vislētāk izmaksās laminēta kokskaidu plātne, mazliet dārgāk - durvis ar spoguli, bet visdārgāk maksās stikls. Durvis var veidot, materiālus kombinējot. Vistradicionālākās ir bīdāmās durvis, taču sienas skapjiem var izvēlēties arī saliekamās vai veramās durvis.