Domājot par ķermeņa kopšanu un ikdienas higiēnu, jo īpaši tuvojoties vasarai un siltajam laikam, Unilever sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica pētījumu par ķermeņa aromāta lomu ikdienas situācijās. Aptaujā kopumā piedalījās 1508 respondentu vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Pētījums Baltijas valstīs veikts 2010. gada aprīļa sākumā.
“Ikvienam no mums ir savs ķermeņa kopšanas rituāls. Rūpīga ķermeņa higiēna, kuru ievērojam, ļauj mums justies tā, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus darbā, skolā, sadzīvē un attiecībās. Par ierastu rituālu ir kļuvusi zobu tīrīšana, taču padušu kopšana un cīņa ar nepatīkamo sviedru aromātu ir tikpat neatņemama un būtiska dienas sastāvdaļa, kurai jāierindojas līdzas jau minētajam,” uzskata Tatjana Balašonoka, „Unilever Baltic LLC” struktūrvienības vadīja.
Līdz šim nācies novērot, ka tieši nepatīkama ķermeņa aromāta dēļ cilvēki ir izjutuši diskomfortu - jutušies neērti, ierobežoti, nav bijuši pārliecināti par sevi. Savukārt tie, kuriem ir nācies sadarboties ar cilvēkiem, kurus pavada nepatīkams ķermeņa aromāts, likuši saprast, ka nezina, kā izbēgt no šīs neveiklās situācijas un darīt zināmu kolēģim vai partnerim par savu neapmierinātību ar nepatīkamo aromātu.
Ķermeņa aromāts un darba vide
Kā liecina pētījuma rezultāti, tad ķermeņa aromāts var būt par pamatu tam, lai rastos neērtības kā privātās, tā darba attiecībās. Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viena no nepatīkamā ķermeņa aromāta „problēmu zonām” ir tieši darba vide. 58% respondentu atklāj, ka labprātāk izvairās no kolēģiem ar sliktu ķermeņa aromātu, tomēr tikai 13% ir gatavi par to aizrādīt vai pateikt saviem kolēģiem, ka šī problēma viņus traucē. Par ķermeņa aromātu kā problēmu gatavi atklāti norādīt 18% Latvijas vīriešu, kas to dara divreiz biežāk nekā sievietes. Darba kolektīvos gandrīz viena ceturtā daļa darbabiedru izliekas, ka nejūt nepatīkamo aromātu un atzīst, ka turpina “ciest”.
Situācijas, kurās sadarbības partnerim piemīt nepatīkams ķermeņa aromāts, sekmīgu biznesa sadarbību samazina sešas reizes, liecina pētījums.
Ķermeņa aromāts savstarpējās attiecībās
Rezultāti liecina, ka ķermeņa aromāts var būt par pamatu tam, lai rastos problēmas arī savstarpējās attiecībās. Vairāk nekā puse Latvijas sieviešu atkārtoti netiktos ar vīrieti, ja viņam būtu nepatīkams ķermeņa aromāts, norādot, ka šāda izvēle dominē pār savstarpējo viedokļu atšķirību (46%) vai vīrieša seksuālo pievilcību (31%).
Latvijas vīrieši aptaujā atklāj, ka, lai gan par vissvarīgāko uzskata sievietes seksuālo pievilcību (51%), tomēr gandrīz puse no respondentiem nedotos uz tikšanos ar sievieti, kurai ir nepatīkams ķermeņa aromāts (47%), minot šo kā otro svarīgāko faktoru, lai attiecības netiktu turpinātas pēc pirmās tikšanās.
Kā tikt galā?
Lai cīnītos ar nepatīkamā ķermeņa aromāta problēmu Latvijā, respondenti-vīrieši atzīst, ka talkā tiktu likts humors (31%) vai skarbā patiesība, pasakot tieši acīs (28%). Taču trešdaļa aptaujāto sieviešu uz problēmu vislabprātāk norādītu iedodot vai uzdāvinot atbilstošu dāvanu (31%). Katrs piektais no aptaujātajiem domā, ka ar nepatīkamo ķermeņa aromātu ir jāsadzīvo un ir nepieklājīgi norādīt uz šo problēmu. Tikai 5% respondentu atzīst, ka izvēlētos smalkāku veidu un atstātu, piemēram, kolēģim zīmīti.
Dezodorantu lietošanas paradumi Baltijā
Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji lieto dezodorantu gandrīz katru dienu. Vislielākais deozodorantu lietotāju skaits ir Lietuvā (73%), kam seko Igaunija (70%) un visbeidzot Latvija (63%).
Vīrieši, izvēloties dezodorantus, par svarīgāko uzskata patīkamu dezodoranta aromātu (74% Latvijā, 63% Lietuvā un 80% Igaunijā). Respondentes - sievietes par pašiem svarīgākajiem nosacījumiem sava pretsviedru līdzekļa izvēlē norāda: (1) aizsardzību pret baltajiem traipiem uz apģērba (vidēji 50% katrā valstī), (2) spēju neitralizēt sviedru aromātu (vidēji 50% katrā valstī) un (3) patīkamu aromātu (53% - Latvija, 46% - Lietuva, 60% - Igaunija).
Unilever ar Rexona un Dove dezodorantu zīmoliem ir globālais līderis anti-balto traipu segmentā. Rexona ir vienīgais zīmols Latvijā, kurš piedāvā aizsardzību pret baltajiem traipiem gan sievietēm (ar jauno Crystal sēriju), gan vīriešiem (ar Invisible ice dezodorantiem).
Lai gan lielākā daļa šo personīgās higiēnas produktu iegādājas paši (apmēram 80% iedzīvotāju katrā valstī), novērojama atšķirība starp sieviešu un vīriešu auditorijām – kamēr 95% sieviešu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā iegādājas dezodorantu pašas, tikai ~70% Baltijas vīriešu šo pirkumu veic paši. Daudz biežāk vīrieši ir tie, kas saņem dezodorantus kā dāvanu vai kāds cits tos iegādājas viņu vietā.
Par uzņēmumu
Pārtikas un personīgās higiēnas līdzekļu ražotājs Unilever Baltijas tirgū atpazīstams ar tādiem zīmoliem kā Rexona, Dove, Domestos, Knorr, Lipton, Delma un citiem. Baltijas valstīs uzņēmums darbojas kopš 1994.gada. Unilever ilggadēji uztur sadarbību ar tādām pasaules organizācijām kā UNICEF, World Heart Federation, Greenpeace, World FOOD Programm.