Saskaņā ar iegūto informāciju, rādītāji liecina, ka vismaz 66% skolēnu, reizi nedēļā lieto saldinātos gāzētos dzērienus, 15% neēd brokastis, gandrīz 40% skolēnu katru dienu ēd saldumus. Šādi skaitļi norāda uz veselīga uztura politikas īstenošanas nepilnībām, kurai būtu jāietver neveselīgo uztura produktu ierobežošanu skolu teritorijā, kā arī jārada nosacījumi, kas sekmētu veselīga uztura paradumu īstenošanu ikdienā.
Diemžēl, neatbilstošs uzturs augšanas laikā var nopietni ietekmēt bērna fizisko un garīgo attīstību, kā arī veselības stāvokli visas turpmākās dzīves laikā. Tāpat nepareizs uzturs ietekmē spējas apgūt mācību vielu skolā.
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe spriež: “Esošā situācija neveicina veselīga uztura lietošanu skolēna ikdienā, mācību līdzekļi ir nepilnīgi un ar trūkstošu informāciju par ēdienreizēm, to regularitātes nepieciešamību un uzturvielu uzņemšanas pamatojumu. Palielinās slimojošo skaits, samazinās vidējais mūža ilgums, turpina palielināties to cilvēku skaits, kas nesaprot, ko viņi ēd, it sevišķi bērni, kuri “kāri” uztver nelietderīgo informāciju no reklāmām.”
Tāpat no iegūtās informācijas var secināt, ka šobrīd skolās trūkst plašāka skaidrojuma par ēšanas paradumiem, par to, ko iegūst vai zaudē katrs cilvēks, nepareizi ēdot. Skolēniem būtu nepieciešamas īpašas ēdienkartes, kas tiek izstrādātas, balstoties uz vecuma grupām un nepieciešamajām uzturvērtībām, lai katrā vecuma grupā tiktu “pabaroti” kauli, āda, mati. Uzturam katru dienu jābūt pilnvērtīgam, daudzveidīgam, pietiekamam, regulāram, garšīgam. Pretējā gadījumā bērni, kuri nesaņem pilnvērtīgu uzturu, nespēj koncentrēties, bieži slimo, tiem trūkst enerģijas, iespējama mazasinība un pazemināta imunitāte.