Tas veicina ne tikai logu, bet arī sienu norasošanu, un ar laiku telpā parādās pelējums. Turklāt pārlieku mitrā gaisā arī cilvēks nejūtas komfortabli. Mitrs un vēss gaiss nerada omulību, bet pelējuma sēnītes var izraisīt alerģiju. Visvienkāršākā metode ir ēdiena gatavošanas laikā izvairīties no liekā mitruma rašanās. Tas nozīmē, ka katliem jābūt pārsegtiem ar vākiem, bet ūdens vārīšanai vēlams izmantot tējkannu ar aizdari, piemēram, ar svilpi. Iesākumā ēdienu var gatavot uz spēcīgākas liesmas, bet pēc tam to samazināt. Veikalos ir nopērkami arī speciāli tvaiku savācēji, kurus var uzmontēt virs plīts. Speciālisti uzskata, ka ierīcei jāatrodas aptuveni 50 vai nedaudz vairāk centimetru augstumā virs sildvirsmas . Cīņā pret mitrumu papildus var izmantot arī nosūces ventilatoru ar mitruma sensoru.
Ja ēdiena pagatavošanai izmanto gāzi vai malku, tad pastiprināti tiek tērēts telpā esošais skābeklis, kas veicina sliktu pašsajūtu. Lai no tā izvairītos, virtuvē jābūt labai gaisa apmaiņas sistēmai. Senās mājās ar malkas plītīm gaiss degšanas procesā nonāk dūmvadā, bet virtuvē parasti ir vēdlodziņš, kas nodrošina svaiga gaisa ieplūšanu no ārpuses. Daudzdzīvokļu bloku mājās sistēma arī bija primitīva. Netīrajam gaisam vajadzēja izplūst caur ventilācijas lūku kopējā šahtā, bet caur parastā loga spraugām telpā iekļūt svaigam gaisam. Tagad daudzos mājokļos ir ielikti moderni, hermētiski logi, kuros ir speciāla ventilācijas sistēma. Jāpiebilst, ka virtuvē jābūt nosūces ventilācijas sistēmai, kas nodrošina gaisa plūsmas kustību uz ārpusi, bet nekādā gadījumā uz citām mājokļa telpām.
Personīgo ērtību labad jāatceras - jo telpā ir mitrāks gaiss, jo vairāk siltuma aizplūst no mājokļa.