Brīvstāvošo plīti (atšķirībā no iebūvējamās tehnikas) virtuvē var novietot arī tad, kad pilnībā pabeigts remonts.
Ēdienu gatavošanas virsmas materiāli var būt dažādi: emaljēts tērauds, nerūsējošais tērauds vai stikla keramika. No tā būs atkarīgs plīts riņķa veids, ko integrēt plītī.
Ja virsējais slānis ir darināts no tērauda, tad tas parasti ir aprīkots ar čuguna elementiem (elektrosildītājiem), bet zem stikla keramikas paslēpti rapida, High light, helogēnie vai indukcijas plīts riņķi.
Emaljētais tērauds ir lētākais no iepriekš nosauktajiem materiāliem. Tas ir izturīgs un tam ir dažādi krāsu toņi.
Mazāk populāras ir nerūsējošā tērauda plītis. Tās ir higiēniskas, izturīgas un glītas, taču maksā dārgāk, turklāt tās vairāk pakļautas skrāpējumu iespējām.
Plīts modeļu ražošanā stabilas pozīcijas pamazām ieņem stikla keramika. Materiāls ir gana izturīgs un viegli kopjams
Standarta variantā plīts virsmā atrodas četri riņķi (dažkārt mēdz būt arī 3 vai 5). Optimālais variants ir tad, ja riņķi ir dažāda lieluma.
Klasiskajā variantā riņķi ir izgatavoti no čuguna un zem tiem paslēpts spirālveida sildelements. Čuguna diski uzkrāj siltumu un saglabā to diezgan ilgu laiku.
Savukārt zem stikla keramikas virsmām var būt paslēpti dažādu veidu izstrādājumi.
Vienkāršākajos variantos speciālās iedobēs ievietotas metāla spirāles, kas uzkarst un ar infrasarkanā starojuma palīdzību novada siltumu uz stikla keramikas virsmu.
High light variantos spirāles vietā tiek izmantota speciāla lenta, kas uzkarst ātrāk.
Halogēna riņķos atrodas gliemežveida spirāles, kam līdzās novietotas halogēna spuldzes.
Neparastākie ir indukcijas riņķi, kas pat ēdiena gatavošanas laikā paliek vēsi. Uzkarst tikai trauki un tajos esošais ēdiens.