Pirms neilga laika cilvēku sarunās ielauzās tēma, ko izprovocēja Konkurences padomes izplatītais ziņojums – nepārtikas precēm Latvijā raksturīgi lieli uzcenojumi. Manā rīcībā nav gana informācijas, lai spriestu par zobu pastām un tīrīšanas līdzekļiem, taču Latvijas apģērbu un apavu tirgu esmu iepazinis pietiekami rūpīgi, lai varētu apliecināt – Latvijā ir daudz tirgotāju, kuri negodprātīgi uzceno preces.
Sākumā gribētu piekrist vairākām interneta vidē jau izskanējušajām aizstāvības runām – Latvijas tirdzniecības centriem un apģērbu veikaliem tiešām ir visai grūti konkurēt ar lielākajās Eiropas valstīs piedāvātajām apģērbu cenām. Latvijā vienam apģērba gabalam noteikti būs augstāka cena, jo transportēšanas izdevumi un loģistika šeit uz vietas izmaksā vairāk nekā tirgotājiem Francijā vai Spānijā.
Salīdzinājumam: piemēram, Vācijā viens veikals ir tik liels kā Latvijā vesels veikalu tīkls kopā, tajā nepārtraukti strādā 5-6 kases, un pie katras no tām novērojama vismaz septiņu pircēju gara rinda. Turpretī Rīgā līdzīgiem veikaliem ir viena vai divas kases, un pircēji reti veido nozīmīgas rindas. Turklāt būtiski atšķiras apjoms, kas tiek piegādāts, piemēram, veikalam Vācijā vai Itālijā un veikalam Latvijā. Tas arī veido atšķirības loģistikas un administrēšanas izmaksās, kas lielajās Eiropas pilsētās būs krietni mazākas, salīdzinot ar Rīgu.
Šāda situācija visbiežāk vērojama Eiropā plaši pazīstamo zīmolu veikalu tīklos Latvijā. Taču vietējā apģērbu tirgū vērojama arī vesela virkne tādu tirgotāju, kuri ļaunprātīgi izmanto tirgus situāciju, patērētāju nezināšanu vai neinformētību par zīmoliem un to cenām citviet. Rīgā ir ļoti daudz tādu veikalu, kur precēm tiek uzlikti nesamērīgi augsti uzcenojumi, kas galīgi neatbilst to patiesajai vērtībai. Turklāt cilvēki bieži vien ir arī gatavi iegādāties šīs preces par tādu cenu, kāda tiek prasīta.
Turklāt runa ir ne tikai par vienkārši pārmaksāšanu, bet gan par astronomiski uzcenotiem viltojumiem. Visizteiksmīgāk situāciju raksturo „Versace" zīmola tirdzniecība Latvijā – mani novērojumi liecina, ka pat vairāk nekā 50% šī zīmola preču, kas pieejamas Latvijas veikalos, ir viltojumi.
Lai izvairītos no nevajadzīgas pārmaksāšanas un viltojumu iegādes, Latvijas patērētājiem varētu ieteikt vairāk interesēties par veikalos pieejamo zīmolu apģērbiem. Internetā ir iespējams noskaidrot aptuvenās cenas apģērbiem un apaviem, ko piedāvā Eiropas vai citu valstu ražotāji un tirgotāji. Savukārt viltojumus var atpazīt, izpētot konkrēto zīmolu kolekcijas un iepazīstot īsto kvalitāti, ko piedāvā „Valentino", „Prada" un citi.
No savas pieredzes varu teikt, ka uzcenojumu iespējams samazināt, strādājot ar ražotāju bez starpniekiem. Jo tuvāk ražotājam iespējams piekļūt, jo zemāku cenu var piedāvāt patērētājam. Diemžēl Latvijā radies priekšstats, ka tirdzniecība ir viegls bizness – nopērc no starpnieka, pieliec savu uzcenojumu, un visu tāpat nopirks.
Pēdējo gadu laikā „Sky&More" ir neatlaidīgi strādājis, meklējot tiešos kontaktus ar ražotājiem. Pats esmu mēnešiem ilgi klauvējis pie viena, otra, piecdesmitā, simtā ražotāja durvīm, lai panāktu, ka 90% no „Sky&More" veikalos pieejamās produkcijas tiek iegādātas tieši no ražotāja.
Izstrādājot jauno veikala koncepciju, mēs skaidri apzinājāmies, ka Latvijas patērētāju var ieinteresēt tikai tāds outlet un boutique iepirkšanās centrs, kurš var piedāvāt vismaz tādas pat cenas, kā analogos veikalos, piemēram, Itālijā. Lai arī piekļūt ražotājam ir laikietilpīgs un visai sarežģīts process, tas atmaksājas - nereti pat novērojamas situācijas, kad identiskas preces „Sky&More" pieejamas pat par zemāku cenu nekā Itālijas veikalos (kas salīdzinoši ar Rīgu ir krietni tuvāk ražošanas centriem).
Droši vien Latvijas pircējiem jāsamierinās ar faktu, ka apģērbi un apavi šeit vienmēr maksās nedaudz dārgāk nekā Rietumeiropā. Taču, manuprāt, tieši pircēji varētu būt tie, kuri ar savu maciņu apliecinātu, ka nav gatavi maksāt neadekvātu cenu. Tas varētu likt daudziem Latvijas tirgotājiem apsvērt iespēju samazināt cenas, lai noturētu pircējus.