Kā var raksturot patiešām ergonomisku virtuvi? Tā vispirms ir vieta, kur var „starp citu" gatavot ēdienu, un šis process ir vienkāršs un patīkams.
Mūsdienīgā sadzīves tehnika var būt iebūvēta dažāda stila virtuves mēbelēs. Trauku mazgājamās mašīnas un kafijas automāti, virtuves kombaini un tvaiku nosūcēji mūsdienās vairs netiek iegādāti atsevišķi, bet gan integrēti virtuves kompozīcijā vēl dizaina izstrādes stadijā. Tehnikai jābūt drošai un funkcionālai, jo virtuve ir vieta aktīvām norisēm un eksperimentiem. Virtuves aprīkojums ietver no grīdas un sienu blokus, pārtikas glabāšanas vietu, sagatavošanas galdu, „pavardu" un ēdamgaldu.
Materiāli, ko izmanto mūsdienu virtuves mēbeļu ražošanā, priecē ar daudzveidību. Virtuves fasādes izgatavo no koka, ar emalju pārklātā MDF, kā arī tērauda, alumīnija, lamināta, akrila un multipleksa.
Galda virsmas ražo no akmens vai alumīnija, tērauda, lamināta, marmora un granīta, flīzēm un pat betona.
Metāls ir izturīgs, taču viegli skrāpējams. Lamināts ir lētāks, taču nav „dzīvības" sajūtas. Dabīgais akmens ir izturīgs un skaists, taču uz tā paliek traipi no šķidrumiem. Mākslīgais akmens ir ļoti izturīgs, turklāt arī bojājumi uz šādām virsmām ir viegli novēršami.
Virtuves sienas parasti savieno ar galda virsmām, to apdarē izmanto alumīniju, nerūsējošo tēraudu, mākslīgo un dabīgo akmeni vai tradicionālās flīzes.
Kopš 90.gadu sākuma pakāpeniski vērojama atteikšanās no plastmasas un lamināta par labu kokam, akmenim un tēraudam. Šī tendence atbilst patērētāja vēlmēm mājās iekārtot profesionālo virtuvi, gluži kā restorānos.