VMD ir neatgriezeniska acu slimība, kas ir viens no izplatītākajiem redzes zaudēšanas iemesliem pasaulē. Tā galvenokārt skar cilvēkus virs 50 gadu vecuma, bet tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem. VMD attīstību veicina tādi faktori kā vecums un ģenētiskā pārmantojamība, taču tos nav iespējas ietekmēt, tādēļ ārsti aicina vērst uzmanību uz ietekmējamiem riska faktoriem, kas saistīti ar dzīvesveida izvēli.
Ilva Pūķe, Ocuvite redzes programmas eksperte: „Vecuma makulas deģenerācijas vienīgais priekšnoteikums nav tikai vecums, tās attīstību būtiski sekmē smēķēšana, uzturs, kurā trūkst minerālvielas un vitamīni, sirds un asinsvadu saslimšanas. Novecošanu nevar aizkavēt, taču pierādīts, ka VMD attīstību var mazināt profilaktiski rūpējoties par redzes veselību.
Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un pilnvērtīga uztura uzņemšana, mazinās saslimšanas risku ar VMD. To cilvēki diemžēl dara kūtri, riskējot zaudēt centrālo redzi. Tādēļ ārstu praksē VMD visbiežāk konstatējam tikai vēlīnā stadijā, kad jau radušies neatgriezeniski redzes bojājumi."
Tabakas dūmi satur tvana gāzi, kas uzsūcas asinīs samazinot skābekļa piegādi arī pašiem asinsvadiem. Bez tam cigarešu dūmu nikotīns izraisa arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos un paaugstina holesterīna daudzumu asinīs. Smēķēšanas rezultātā cilvēkam sašaurinās asinsvadi, kas pasliktina asins cirkulāciju un vielmaiņu organismā, tai skaitā acīs, sekmējot acs tīklenes nelabvēlīgas izmaiņas. Līdzās tam smēķēšana sekmē dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas, kas iet roku rokā arī ar VMD attīstības risku. Līdz ar to nozīmīgs prevencijas pasākums ir smēķēšanas atmešana, turklāt ārsti uzsver, ka konstatējot VMD smēķēšana jāatmet nekavējoties.
Būtiska loma VMD riska mazināšanā ir pilnvērtīgam uzturam, uzņemot pietiekamā daudzumā minerālvielas un vitamīnus. Acs tīklenes centra jeb makulas dabīgo aizsargfiltru veido karotinoīdi – luteīns un zeaksantīns –, kuru pigmentu blīvums līdz ar gadiem brīvo radikāļu ietekmē, ko veicina smēķēšana, ilgstoša saules iedarbība un vides piesārņojums, ievērojami mazinās. Turklāt mūsdienu dzīves ritmā pietiekamā daudzumā uzņemt šos karotinoīdus, kā arī antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem nav iespējams, tādēļ speciālisti iesaka lietot speciālas uzturvielas, kas satur luteīnu, zeaksantīnu, antioksidantus cinku, selēnu, kā arī C un E vitamīnus.
Lai laicīgi varētu diagnosticēt VMD jau sākuma stadijā, nevajag gaidīt nopietnus redzes traucējumus, lai vērstos pie ārsta. VMD nav pilnībā ārstējama taču profilaktiski pasākumi un laicīga ārstēšanas uzsākšana var mazināt saslimšanas risku vai bremzēt slimības progresēšanu. Ocuvite Redzes programmas eksperti aicina cilvēkus sākot no 40 gadu vecuma regulāri reizi gadā veikt redzes izmeklēšanu, lai novērstu redzes zaudēšanu.
Ocuvite redzes programma izveidota, lai izglītotu iedzīvotājus Latvijā par bīstamo vecuma makulas deģenerācijas redzes slimību, riskiem ar to saslimst un veidu, kā no tās pasargāt sevi un savus tuvos cilvēkus. Tajā apvienojušies redzes eksperti, kā, piemēram, oftalmalogi.