Tikšanās notiek brīdi pirms 20.novembra kastinga reklāmas filmēšanas ar skandalozo režisoru Andri Gauju. Saruna noris mirklī „starp", jo Ivo visbiežāk ir sastopams ceļā, un viņa profesionālā un radošā dzīve norit kustībā ārpus tradicionālās izpratnes par darbu birojā.
Ja vaicātu, kādēļ tieši kastinga bizness un kādēļ tieši tagad, ko tu atbildētu?
Ir tā, ka mani šī sfēra vienmēr ir saistījusi. Kastinga bizness ir tikai pirmais solis, kuru speru modeļu, foto un reklāmas biznesa virzienā. Tas ir interesants, radošs pasākums, saistīts ar skaistām lietām un skaistiem cilvēkiem. Es uzskatu, ka katrā cilvēka ir kaut kas sajūsmas vērts, vajag tikai mācēt to saskatīt, un kastings gluži vienkārši ir iespēja to palīdzēt ieraudzīt arī citiem.
Pateicoties dažādu labvēlīgu apstākļu sakritībai, šobrīd esmu gatavs šo projektu realizēt, atstājot novērotāja un domātāja pozīcijas. Profesionālajai sadarbībai esmu izvēlējies tādus foto mākslas speciālistus kā Andrej Losevich (Osy studio), Gati Orlicki un Raivi Krūmiņu (Raunas fotostudija), tādēļ projekts solās būt aizraujošs un pilnasinīgs.
Tomēr modeļu biznesa izpratnei sabiedrībā jūtama negatīva nokrāsa?
Manuprāt, tas ir tādēļ, ka sabiedrībai ir izteikti negatīva pieredze ar uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus, jo klientu apkalpošanas politika ir atbīdīta pēdējā plānā. Savukārt priekšplānā ir naudas aprites nodrošināšana un utopiski solījumi, nedomājot par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Arī modeļu biznesam tas nav gājis secen. Pietiek ar vienu negodīgu aģentūru un vienu publiski apspriesti skandālu, lai rastos kopējs skatījums uz procesu norisi šajā biznesā.
Turpināt apspriest negācijas ir bezjēdzīgi, jo ir aģentūras, kuras strādā ar tiešām labiem rezultātiem. Jā, un mans mērķis ir tiešām mainīt sabiedrības uzskatus par šo nozari kopumā.
Definē vai tiec definēts...
Tieši tā...
Tātad kastings un modeļu bizness ir kā pagrieziena punkts tavā dzīvē? Kā tu pie tā nonāci?
Katrs jauns uzņēmums un jauna ideja ir kā pagrieziena punkts. Diezgan daudz un dažādus projektus sava dzīvē esmu realizējis. Un pirmais solis bija tas, ka 2008.gadā nopietnāk pievērsos fotografēšanai. Sāku darīt tās lietas, kuras man patīk, interesē un padodas. Komercija ir tikai loģisks turpinājums un mēģinājums sabalansēt iekšējo pārliecību ar atbildību.
Tu sevi uzskati par stipru cilvēku, kurš mīl dzīvi?
Es teiktu savādāk: jo vairāk tu mīli dzīvi, jo stiprāks tu kļūsti, un es patiešām mīlu šo dzīvi.
Liekas, ka tu lietas neuztver vienkārši un pragmatiski, pustoņos ir saklausāmas emocijas.
Pirmās noteikti nostrādā emocijas un sirds, tikai pēc tam pieslēdzas loģika un saprāts balss. Ja vien tas būtu iespējams, es dzīvē balstītos tikai uz emocijām, bet, tā kā mēs visi esam sociālas būtnes, kuras pilda arī pienākumus pret sabiedrību, es vados arī pēc pragmatiskiem pieņēmumiem.
Kas ir tās lietas, kas tevi spēj darīt laimīgu, gan aizraušanās un darbi, gan vispārējās līnijās: kaut kas dziļāks?
Ir tūkstošiem lietu, kas mani spēj darīt laimīgu. Es esmu sapratis, ka laime ir katrā solī, katrā ikdienišķā rīcībā Man patīk labas grāmatas, kuras liek domāt, patīk sportiskas aktivitātes, skvošs, peldēšana. Miers, brīvība un neatkarība. Sapņošana un sapņu īstenošana. Austrumu virtuve, Ai Ki Do, harmonija, ūdens.
Laimi veido mazi, ikdienišķi prieciņi. Tas, ko es daru, man sagādā prieku, man tas patīk. Laimi es neiegūšu līdz ar modeļu atlases aģentūras atvēršanu vai jebkuru citu biznesu. Laime ir tad, kad tu ar pārliecību ej uz to, kad tu esi ceļā uz savu mērķi. Savos gandrīz 30 gados esmu sapratis, ka galvenais, kas sniedz pilnīgāko izjūtu gammu, ir nevis rezultāts, bet process, un to var attiecināt uz pilnīgi visu, ko es daru.
Vai tev ir raksturīgi centieni ieņemt vietu pirmajās rindās?
Starp cilvēkiem es necenšos būt par līderi, tas man nav vajadzīgs. Esmu diezgan pašpietiekams. Es dzīvoju savu dzīvi tā, kā vēlos. Kas attiecas uz darbu un rezultātiem, tad, protams, man ir mērķis izdarīt visu pat labāk, nekā tas ir manos spēkos. Bet es necenšos būt labākais, pārspēt kādu vai konkurēt. Es vienkārši vēlos visu izdarīt labi. Ja vien citi būs gandarīti par to, ko es piedāvāju un radu, tad arī man tas nesīs gandarījumu.
Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kuriem ir interese piedalīties kastingā, tomēr kaut kas pietrūkst, lai viņš spertu izšķirošo soli?
Ja ir interese, tad kas var pietrūkt? Ja nu vienīgi drosme, jo rodas virkne iekšēju jautājumu par iekšējo pārliecību, par kautrību, par iepriekšējo pieredzi un to, ko par to domās citi.
Ja kaut uz mirkli ir parādījusies interese, tad tai vajag sekot, nevajag ļaut pašam sevi atrunāt, nevajag stāvēt malā un vērot. To vajag uzlūkot kā izaicinājumu, piedzīvojumu un jaunatklājumu, jo varbūt tieši kastings dzīvē pavērs jaunas durvis. Tie, kas grib, lai viņu dzīve ir interesantāka, nelaidīs dzīvē garām nevienu interesantu piedāvājumu. Tieši ar šādu attieksmi to vajadzētu uztvert.